"Apmeklētāja dators, kas dodas uz šo principā nekaitīgo mājaslapu, lejupielādē un izpilda uzbrucēja izvēlēto kodu. Tas var būt arī, teiksim, kods, kas domāts uzbrukumam pašam datoram, taču šajā gadījumā redzam daudz tieši t.s. kriptovalūtas ģeneratorus, kad dators sāk strādāt uzbrucēja interesēs un veic matemātiskas operācijas, kas ļauj iegūt kriptovalūtu, kaut kādus noteiktus tās segmentus," stāsta kiberaizsardzības eksperts.
"Cik tas ir efektīvi, un kāda ir kopīgā peļņa, mēs neesam pētījuši, taču šāda tendence aprīlī ir jūtami pieaugusi. Principā kā apmeklētājs viņš jūt, ka viņa dators piepeši sāk smagāk strādāk, jo tā resursi tiek patērēti, lai ģenerētu kriptovalūtu. Citas kaitīgas darbības konkrēti šis kods neveic, tāpēc lietotājs, kurš aizver pārlūku vai konkrēto lapu, tālāk netiek kaitīgi izmantots," norāda Mālkalnietis.
