ĪSUMĀ:
- Skaļākais jautājums – skolas gaitas no 6 gadu vecuma.
- Šadurskis: Lai nekavētu visu reformu, likuma izmaiņas jāpieņem līdz jūlijam.
- Opozīcija pieļauj pat referendumu par izglītības reformu.
- Stingra atbalsta izglītības ministram nav arī koalīcijā.
- Šadurskis atzīst – jautājumu ir daudz, bet uz tiem ir atbildes.
Grozījumus likumos komisija gatavo otrajam lasījumam. Atbildīgā Izglītības ministrija uzsver, ka būtiskākais jautājums skar jauno – kompetenču pieejā balstīto mācību saturu. Likuma grozījumi dotu deleģējumu uzsākt jaunajā pieejā balstītā izglītības satura ieviešanu.
Iecerētās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā paredz vairākus būtiskus soļus. Piemēram, ātrāku izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Tāpat mainītos speciālās izglītības īstenošana.
Paredzēts veicināt iekļaujošu izglītību, skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis no “Vienotības”.
„Protams, mēs nerunājam par smagām diagnozēm. Bet pārējās diagnozes, piemēram, valodas traucējumi – tas ir tikai loģiski, ka bērni mācās kopā, jo logopēdijas problēmas jārisina ļoti agrīnā vecumā, un tikai tad tiek sasniegts rezultāts. Protams, ka bērniem jāmācās kopā. Dabīgi, ka redzes, dzirdes traucējumi ir atsevišķs gadījums. Protams, ka tur ir jābūt atbilstošai mācību videi,” klāstīja ministrs.
Skaļākais jautājums – skolas gaitas no 6 gadiem
Sabiedrībā, iespējams, visplašāk diskutētais jautājums skar skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Izmaiņas paredz, ka obligātā sagatavošana pamatizglītībai sāktos no pieciem gadiem, un līdzšinējo divu gadu vietā tā ilgtu vienu gadu.
Vecāki šo laiku var arī pagarināt, tomēr tad vajadzīgs ārsta vai psihologa atzinums. Sešgadnieki 1.klases gaitas varēs uzsākt kā skolā, tā arī bērnudārzā.
Par izglītību no sešiem gadiem diskusijas bijušas arī iepriekš.
No jauna tās uzvirmoja 2016. gada rudenī, kad Izglītības ministrija bija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus, kas paredz šādas izmaiņas. Taču valdība lemšanu par šo jautājumu atlika, norādot uz vajadzību pēc papildu diskusijām.
Pērn vasarā ministrija virzīja pilnveidotu priekšlikumu. Tiesa, tad sākās arī parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu.
Izmaiņas būtu jāpieņem līdz jūnija beigām
„Līdz šim ir bijuši vairāki projekti, kad ir mēģināts fragmentāri tam pieķerties. Bet šobrīd mēs esam tajā unikālajā situācijā, kad tiek pārstrādāts viss mācību saturs. No pašiem mazākajiem bērnudārzā līdz vidusskolai,” skaidroja Šadurskis.
Likumu grozījumu pieņemšana ir priekšnoteikums jaunā kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanai.
„Galvenais jautājums ir jaunā satura ieviešana. Un tai ir jāsākas pirmsskolā šogad 1. septembrī. Un trīs gadu laikā secīgi tas ieiet visā izglītības posmā, no bērnudārza sākot līdz vidusskolas beigām. Šeit mums nav alternatīvas,” uzsvēra ministrs.
Lai iekļautos termiņos, virzītās izmaiņas vajadzētu pieņemt līdz jūnija beigām. Tieši jaunais mācību saturs ir svarīgākais, uzsver Šadurskis.
„Sešgadnieki ir ļoti tehnisks jautājums pēc būtības, jo jauno saturu saņems absolūti visi no 1,5 -2 gadu vecuma līdz 18-19 gadu vecumam vidusskolā. Jautājums ir, kā tas sauksies. Tas var palikt arī sešgadnieki bērnudārzā, nenosaucot to par pirmo klasi,” norādīja Šadurskis. Saturs no tā nemainīšoties.
„Realizācijas vieta no tā arī nemainīsies, metodes, mācību vide no tā nemainīsies. Vienīgais, kas mainīsies, ja šo nosaukumu nemainīs, tad pedagogi diemžēl nesaņems tos bonusus, starpību starp pirmsskolas pedagogu un skolas pedagogu. Tā ir mācību slodze, atalgojums. Kāpēc sabiedrībā ir neviennozīmīga attieksme pret sešgadniekiem pirmajā klasē? Tāpēc, ka lielā mērā tas balstās uz mītiem. Ja vecākam pasaka, ka sešgadīgo bērnu paņems tādu, kāds viņš ir, un ieliks 1. klasē tādā, kā vecāki atceras savu pirmo klasi, tad, protams, ka viņi ir pret. Bet šeit ir vajadzīgs skaidrošanas darbs,” uzskata ministrs.
Pieļauj referendumu
Tomēr iecerētajām izmaiņām izglītībā ir vairāki pretinieki. Saeimas lielākais opozīcijas spēks „Saskaņa” skaļi kritizē ieceri izglītību 1. klasē uzsākt no sešu gadu vecuma. Gatavas tam neesot nedz izglītības iestādes, nedz skolotāji, nedz bērnudārzi. Deputāts Andrejs Klementjevs aicina nesteigties ar svarīgo reformu. Projekts esot nesagatavots un nav sabiedrībā izrunāts.
„Mēs ļoti labi saprotam, ka palika tikai 10 plenārsēdes. Mēs ļoti labi saprotam, ka šodien ir pirmsvēlēšanu etaps. Un sasteigt šo reformu nevajadzētu,” uzskata Klementjevs.
“Ja vairākums deputātu vienalga pieņems tādu lēmumu, tad man uz šodienu ir sarunāti 34 deputāti, kuri parakstīs lūgumu prezidentam neizsludināt šo likumu. Tas nozīmē, ka viena trešdaļa no deputātiem apturēs šī likuma stāšanos spēkā. Prezidentam nav tiesību parakstīt. Notiek parakstu vākšana,” sacīja opozīcijas deputāts.
Klementjevs pieļauj, ka varētu notikt arī referendums par šo jautājumu.
„Mums ir divi ceļi – vai nu mēs ejam uz referendumu un sagaidīsim no sabiedrības viedokli par šo reformu, vai atliekam to uz pusgadu un mierīgi ar jauno sasaukumu ar parlamentu sākam par to diskutēt,” sacīja Klementjevs.
Vai „Saskaņa” atbalstītu kompetencēs balstīto mācību saturu, ja, piemēram, ministrija piekāptos saistībā ar ieceri par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma? Politiskais spēks uzskata, ka problēmas esot arī ar jauno mācību saturu. Iespējams, pēc vēlēšanām būšot jauns izglītības ministrs, kurš nāks ar citu piedāvājumu.
„Mēs uzskatām, ka šo reformu nav ko virzīt uz priekšu,” nosaka Klementjevs.
Stingra atbalsta nav arī koalīcijā
Stingra atbalsta izglītības ministra Šadurska virzītajām iecerēm nav arī koalīcijā.
„Es pieņemu, ka tā virzība nebūs tik strauja, kā ministrs to gribētu,” tā premjers Māris Kučinskis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbildēja uz jautājumu saistībā ar skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem. Grūti esot prognozēt arī ZZS balsojumu. Esot daudz neskaidru jautājumu.
„Mana diskusija arī ir par to, ka mēs nevaram bez mehānisma, kas vienalga būs jārada, panākt to, lai bērni beigtu skolu 18 gadu vecumā. Ja nav atbilžu ministrijai, tad uz tiem ir jāatbild,” sacīja Kučinskis.
Arī Nacionālajā apvienībā (NA) ir ļoti dažādi viedokļi par piedāvāto reformu, saka politiskā spēka vadītāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
„Mūsuprāt, pirmkārt, ir nepieciešams plašāks skaidrojums reformas mērķim, kā šī reforma noritēs. Otrkārt, var iezīmēt, piemēram, dažus jautājumus, kas droši vien arī būs darba kārtībā vēl Saeimā. Proti, par attiecīgās vides nodrošināšanu šiem sešgadniekiem, mācību līdzekļu nodrošināšanu, spēju nodrošināt ar pedagogiem. Tāpat jautājums, kā, piemēram, šis bērniņš, kas būs palicis bērnudārzā, integrēsies pēc tam otrajā klasē, jau pārejot uz skolu,” klāstīja Bērziņš.
“To jautājumu droši vien šobrīd ir ļoti daudz, un uz tiem prasās atbildes,” norādīja NA līderis.
Šadurskis piekrīt, ka jautājumu ir ļoti daudz.
Tomēr lielākoties tie esot organizatoriski, un faktiski uz visiem esot atbildes. Skaidrot un atkārtot ministrija esot gatava neskaitāmas reizes.
