Ārpus Rīgas

Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga par mobilo ganāmpulku

Ārpus Rīgas

Domnīcas „Certus” pētījums par Latvijas Speciālajām ekonomiskajām zonām

Pieteikumu skaits platību maksājumiem sarūk, savukārt platību apjoms palielinās

Lauksaimniecībā platību maksājumiem pieteikto platību apjoms palielinās

Pieteikumu skaits platību maksājumiem sarūk, savukārt platību apjoms palielinās, vērtē Lauku atbalsta dienestā (LAD). Līdz otrdienai dienests bija saņēmis apmēram 57 tūkstošus pieteikumu platību maksājumiem. Līdz ar to, ka lauksaimnieki platību maksājumiem piesakās elektroniski, ievērojami sarucis pieļauto kļūdu skaits. Lauksaimnieki var pietiekties maksājumiem līdz 15. jūnijam, tiesa, par kavētajām dienām atbalstu samazina.

„Man bija jāpilda par manu vecvecāku saimniecību. Mūsu saimniecībai laika ziņā aizgāja apmēram pusotra stunda,” stāsta Lāsma Lapiņa, kura platību maksājumiem pieteikusies pagājušajā nedēļā. Viņa ir Jauno Zemnieku kluba vadītāja vietniece. Jelgavā ir saimniecība, nodarbojas ar graudaugu audzēšanu.

Platību maksājumi ir ikgadējs finansiāls atbalsts lauksaimniekiem vai meža zemju īpašniekiem. Galvenais nosacījums tā saņemšanai ir apsaimniekot un kopt zemi.

Pērn atsevišķos gadījumos platību maksājumiem vēl varēja pieteikties papīra formātā; tiesa, jau tad visi iesniedza pieteikumus elektroniski. Šogad var iesniegt tikai elektroniski. Tāpēc arī Lāsma Lapiņa aizpildīja pieteikumu saviem vecvecākiem:

„Galvenais ir visu kārtīgi izlasīt un lēnā garā sekot līdzi, kas ir tekstā. Tur dažkārt varbūt tie teikumi liekas sarežģīti noformulēti, bet, ja tu lēnām lasi cauri un seko līdzi, tad var saprast un viss ir kārtībā. Galvenais - tiešām [darīt] prātīgi un ielīst mājas klusākajā stūrītī, kur tevi neviens netraucēs. Tad jau var aizpildīt visu pareizi un viss izdodas.”

Lauku atbalsta dienestā skaidro, ka elektroniskajā pieteikšanās sistēmā cilvēks var nokopēt iepriekšējā gadā iesniegto un ievadīt izmaiņas.

„Nu jau trešo gadu ir jaunums, ka mēs brīdinām klientu par pārklājumiem. Ja klients uzzīmē savu lauku virsū kaimiņa laukam, viņš to redz. Līdz ar to arī beigās cilvēks to zina, ka viņam ir šis pārklājums ar kaimiņu. Viņš var skatīties, vai pats ir pareizi iezīmējis to lauku, varbūt kaimiņš atsauc, saprot, ka nav pareizi iezīmējis,'' stāsta Eiropas Savienības Tiešo maksājumu departamenta direktors Aigars Šmelds.

Līdz ar to samazinās kļūdu skaits.

''Pirms mums bija elektroniskā pieteikšanās sistēma, mums bija apmēram 18 000 pārklājumu. Kad ieviesām šo pieteikšanās sistēmu, pārklājumu skaits samazinājās 7,5 reizes. Pagājušajā gadā pārklājumu skaits samazinājās līdz 1350,” saka Šmelds.

Ja Lāsmai Lapiņai notiek kādas pārklāšanās ar kaimiņiem, tad sazvanoties un vienojoties, lai nebūtu domstarpību:

„Ar tām karšu vilkšanām vienmēr sanācis tā, ka sanāk kaut kādas pārklāšanās, kaut kādas nepatikšanas ar kaimiņiem, nu, tādas niansītes mazas.”

Lai gan pieteikumu skaits atbalsta saņemšanai pamazām sarūk, platību kopapjoms palielinās, vērtē Lauku atbalsta dienestā.

LAD saņemtais pieteikumu skaits platību maksājumiem

2015. gadā – 63060
2016. gadā – 61346
2017. gadā – 60117
Līdz 2018. gada 22. maijam - 57176  

Avots: Lauku atbalsta dienests

„Vērojot kopīgo tendenci, tad vislielākais pieteikumu skaits bijis 2015. gadā. Tad mums kopā tika iesniegti 63 060 pieteikumi. Un tad katru gadu apmēram par 1500 sarūk pieteikumu skaits. 2017. gadā saņēmām 60 117 pieteikumus. Tur ir tā, ka apmēram 3000 saimniecību beidz savu darbību lauksaimniecībā un kāds pusotrs tūkstotis nāk klāt. Vidēji tendence tāda ir,” skaidro Šmelds.

Aigars Šmelds stāsta, ka daudzviet laukos strādā cilvēki gados un saimniecību vairs fiziski nevarot uzturēt:

„Viņi vai nu pārdod šo zemi, vai atdod mazbērnam, bērnam, kas tālāk apsaimnieko. Ja nav kam atdot, tad, visticamāk, viņi pārdod šo zemi tālāk vai iznomā kādam kaimiņam. Līdz ar to viņš vairs uz platību maksājumu nepiesakās.”

Biedrības „Zemnieku saeima” vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre gan vēlētos redzēt pat vēl straujāku pieteikumu skaita samazinājumu:

„Lai šie maksājumi nonāk pie tiem, kas tiešām laukos dzīvo un strādā, nevis pie tiem, kas dzīvo Rīgā un citās lielajās pilsētās. Viņiem ir kaut kur zeme, viņi varbūt pāris reizes gadā tur aizbrauc. Jā, viņi nopļauj zāli vienreiz gadā. Es domāju, ka arī sabiedrību kopumā diez vai tas apmierina. Es domāju, ka mēs gribam labāk redzēt, lai mūsu zeme tiek izmantota efektīvi, lai tiek maksāti nodokļi, ražota produkcija.”

Līdz 22. maijam - dienai, kad platību maksājumiem varēja pieteikties bez kavējuma sankcijas -, Lauku atbalsta dienests saņēmis aptuveni 57 tūkstoš iesniegumu. Pieteikumus gan aizvien var iesniegt. Tas jāizdara līdz 15. jūnijam. Tomēr tādā gadījumā atbalstu samazina viena procenta apmērā par katru nokavēto dienu. Piemēram, ja lauksaimnieks platību maksājumiem pieteiksies šodien, tad atbalstā saņems par 3 % mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti