Šim datumam ir dažādas interpretācijas un dažādas pretrunīgas intereses, kā 9.maiju interpretē un izmanto, tas saistīts ar Krievijas lomu un to, kā tās nostāja atbalsojas ārpus Krievijas robežām.
Krievija mērķtiecīgi izmanto 9.maiju kā Uzvaras dienu nacionālas pašapziņas un identitātes stiprināšanai. Savukārt par 9.maiju kā Eiropas dienu, iespējams, sabiedrībai mazāk zināms, pauda Bērziņa.
Krievija liek akcentu uz vērtību “uzvara”, bet tas nozīmē, ka ir arī zaudētājs, bet Eiropa liek uzsvaru uz vērtību “miers”, ko mēs vēlamies visi un kas nav pretrunīga vērtība, norādīja pētniece.
Eiropas diena ļauj akcentēt vēlamāku un konstruktīvāku vērtību, kas pieņemama abām pusēm.
Lai mazinātu pretējās interpretācijas nozīmi, vajadzētu nereaģēt uz emocionālajām provokācijām un fokusēties uz savu redzējumu, piedāvāt savas tēmas, savas vērtības, uzskata Bērziņa.
Krievijai nav citu izcilu sasniegumu un trūkst pievilcīgas nākotnes vīzijas, tāpēc tā liek skatīties uz pagātni.
“Vai mums arī tāpēc tik ļoti jāuzturas šajā pagātnē? Varbūt varam darīt savādāk un skatīties nākotnē?” aicināja Bērziņa.
Viņa gan atzina, ka Latvijā šobrīd pietrūkst diskusijas par to, kā mēs labāk dzīvotu, kā redzam nākotni un savu vietu tajā, lai mēs būtu konkurētspējīgi, lai cilvēki nebrauktu projām.
Latvijas Radio aptaujātie garāmgājēji par Eiropas dienas svinībām nav informēti. Vairāki norāda, ka darba dienā nekādus pasākumus nav iespējams apmeklēt.
Kāda sieviete norāda, ka viņai 9.maijs neasociējas ne ar kādiem svētkiem. Savukārt kāds cits rīdzinieks uzsver, ka nesaprot, kurš Eiropas dienu ir izdomājis un kādēļ: "Eiropas dienu nekā neizjūtu. Bet uzvaras dienu gan izjūtu. Es pat nezinu, kas ir Eiropas diena un kāpēc to izdomāja."
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns vērtē, ka Eiropas dienai jābūt nopietni plānotam pasākumam ar daudzveidīgām aktivitātēm plašai auditorijai. Jebkura atzīmējama diena pienes zināmu rituālu. Pasākums nav vienreizējs, bet tam ir tradīcijas raksturs. Šādi Eiropas diena Latvijā neesot iedzīvināta.
„Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas nezināšana vai pasivitāte attiecībā uz Eiropas dienu ir diezgan likumsakarīga. Neviens īsti nekad nav strādājis ar šo dienu.
Jo mēs varam paskatīties, kā pirms 10-15 gadiem 4.maijs bija faktiski neeksistējoša tradīcija kā atzīmējama diena.
Bet kā tas ir mainījies līdz ko rodas jauni rituāli, jaunas tradīcijas, baltie galdauti un tamlīdzīgi, un kā tas viss mobilizē un iesaista cilvēkus. Tā ka es teiktu tā, - pamats nav meklējams iedzīvotājos, bet tajā, ka 9.maijs faktiski nepastāv kā svinama diena ar savu noteiktu rituālu kopumu,” stāsta pētnieks.
Tam esot arī objektīvi iemesli. Piemēram, lai gan piederības sajūta Eiropas Savienībai pieaug, tā ir krietni vājāka nekā piederības sajūta Latvijai. Kaprāns norāda, ka neoficiāli Latvijas krievvalodīgie atzīmē „uzvaras dienu”, kas arī mazina vai konkurē par „vietu zem saules 9.maijā.”
Tas gan neesot primārais iemesls, kāpēc 9.maijs kā Eiropas diena nav iesakņojies. Ar šo jautājumu nekad neesot strādāts nacionālā mērogā un ar vērienu. Pētnieks piebilst, ka Latvija gan šajā ziņā nav unikāla.
