Panorāma

A. Matīss amatu nepametīs

Panorāma

Panorāma

Brīvdabas muzejs meklē bērzu tāsis un egļu mizas

Brīvdabas muzejs jumtu atjaunošanai meklē bērzu tāsis un priežu mizas

Ja drīzumā gatavojaties cirst bērzus vai egles, apdomājiet – varbūt ir iespēja palīdzēt Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Lai atjaunotu vēsturiskos lubu jumtus tieši tā, kā to darīja pirms 100 un 200 gadiem, muzeja speciālistiem nepieciešamas tāsis un egļu mizas.

Bērzu tāsis vēsturisko jumtu rekonstrukcijai nepieciešamas kā hidroizolācijas materiāls. Tās klāj lielos gabalos zem jumta lubām un tad piespiež ar jumta rāmi. Tas ļauj jumtu izveidot bez nevienas naglas. "Jumta segums nav blīvs un iespējams, ka kaut kur tas ūdens, lietus ūdens vai sniegs, var paskriet apakšā zem lubām, un tāss kalpo kā sekundārais jumts un tas viss mitrums pa tāsi notek lejā un iekšā nekāds mitrums neiekļūst," stāsta koka restaurators Edgars Melnis.

Melnis rāda tīklu mājas jumtu, kas atjaunots pagājušā gada nogalē. Šis pēc izmēriem nav liels, muzejā šopavasar vajadzētu atjaunot vēl vismaz divus daudz lielākus jumtus, kopumā aptuveni 160 kvadrātmetru platībā. "Ja kādam ir bērzu birzs vai audze un viņš būtu gatavs ziedot tāsi mums, mēs paši būtu gatavi aizbraukt un viņu noplēst. Un to tāsi parasti iegūst sulu tecēšanas laikā, tad viņa vislabāk nāk nost no koka un tā apmēram izskatās," rāda Melnis.

Tāsi vislabāk noplēst aptuveni divu diennakšu laikā pēc koka nociršanas. Savukārt egļu mizas, ko izmanto tādam pašam mērķim, jānoņem no vēl stāvoša koka. "Pēc iespējas lielākiem gabaliem, veseliem, bez caurumiem, kukaiņu neizēstām, pareizāk sakot, tikko no koka noplēstām; un noplēst nebojātas viņas var tikai tad, kad šis koks aug, jo tikko to koku sāk gāzt vai valstīt, tā tā miza tiek sabojāta un tie gabali nav pietiekoši lieli," klāsta Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietnieks Mārtiņš Kuplais.

Brīvdabas muzejā ir aptuveni 118 jumti, kas regulāri jāatjauno. Šādi darbi tiek darīti, tikai  ievērojot vēsturisko būvēšanas veidu un līdzekļus. Tāda paša iemesla dēļ muzejs meklē arī egļu zarus, lai varētu atjaunot autentisko lauku sētu žogus, kā, piemēram, tā saucamo riķu žogu, kur starp trīs lielākām kārtīm izvērti zari. "Tas egles zars ir tik acīmredzot ar sveķiem piesūcinājies, ka, ja viņš ir no 80-gadīgas egles vai 100-gadīgas nocirsts un šeit ielikts, tad viņš stāvēs 20, 30 un pat vairāk gadus," ir pārliecināts Kuplais. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti