«Tarragon. Divvietīgā brīvība» - Latvijā ražotas ultravieglas lidmašīnas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

“Šī lidos Latvijā, bet tās tālākās pa visu plašo pasauli - viena Itālijā, viena Meksikā, tā, kas tiek krāsota, nonāks Spānijā, bet šī tuvākā Lietuvā,” stāsta Valentīns Vasjaks. Viņš ir neliela Latvijas uzņēmuma - SIA “Pelegrin” vadītājs. Uzņēmumam ir lieli plāni un pasaule pie kājām gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, jo “Pelegrin” ražo ultravieglās lidmašīnas - vienas no ātrākajām savā klasē pasaulē.

Kā radās lidmašīna "Tarragon"?

Pelēkā ēka, kurā atrodas lidmašīnu ražotne, no ārpuses izskatās gluži parasta. Nekādu lielu firmas zīmju vai norāžu. Izskatās kā ikdienišķa noliktava. Taču, atverot nelielās durvis, pretī veļas klaudzienu, tarkšķu, skrūvju atsitienu pret zemi, motoru un cilvēku sarunu kakofonija. Tā ir ražotne, kurā nedaudz vairāk kā 10 inženieru ar rokām saliek ikvienu lidmašīnu. “Kopā lidmašīnā ir 196 detaļas,” stāsta Vasjaks.

“Lidmašīna pilnībā ir uzbūvēta no karbona, kompozītmateriāla, kas ir mūsdienu visjaunākā tehnoloģija. Tas ir ļoti izturīgs, pat ilgmūžīgs materiāls, kas ir arī ļoti viegls. Ar šo materiālu var iegūt ļoti labus tehniskos rādītājus, jo karbons ir par 30% vieglāks nekā alumīnijs un par 20% stiprāks nekā dzelzs. Tas ir svarīgi, lai mēs varētu iekļūt svara kategorijā kā ultravieglā lidmašīna,” skaidro lidmašīnu būvētājs.

Vasjaks pats lido jau 14 gadus amatiera līmenī. 2007. gadā viņš apmeklējis vienu no lielākajām aviācijas nozares izstādēm pasaulē - Vācijas "Aero Friedrichshafen". Viņš atceras: “Staigāju, skatījos un pēkšņi ieraudzīju kolosālu lidmašīnu. Izstāde man apstājās, jo gribēju par to vienu lidaparātu uzzināt visu. 

Pavadīju trīs dienas, iepazīstoties ar tās lidmašīnas projektētājiem, ražotājiem. Atbraucu mājās, iespaidu pārņemts.

Kādu dienu sēžot mūsu aeroklubā, mani draugi piloti strīdējās, kurš ar kuru lidmašīnu gribētu lidot, un es viņiem parādīju šīs Vācijā ieraudzītās lidmašīnas interneta mājaslapu. Visi bija sajūsmā, un pēc divām dienām viens no draugiem zvana un saka, ka sarunājis izmēģinājuma lidojumu ar šo lidaparātu. Protams, ka aizbraucu līdzi.”

Itāļu kompānijai, kas ražoja konkrēto lidmašīnu, bijusi politika, ka savas lidmašīnas tā pārdod kā konstruktorus - to var iegādāties izjauktā veidā un pats salikt kopā, arī kļūt par dīleri savā valstī. Vasjaks ar draugiem šajā procesā ievēroja daudz nepilnību - liekot lidaparāta detaļas kopā, daudzas nianses mazliet pārveidoja, uzlaboja tā, lai pašiem būtu patīkami un droši lidot.

“Diemžēl tā kompānija bankrotēja, taču mēs viņu idejas pilnveidojām. Atradām sadarbības partnerus tai pašā Itālijā, kas uzrasēja lidmašīnas aprises pēc mūsu ieskatiem, atradām partnerus, kas palīdzēja ar visjaunākajām tehnoloģijām, materiāliem. Gadu strādājām, galvu nepacēluši, un 2013. gadā pirmais "Tarragons" bija gaisā,” stāsta Vasjaks.

Lidmašīna - roku darbs top lēni un rūpīgi

"Tarragon" ir divvietīga lidmašīna, kas atkarībā no iekļautā ekipējuma sver vidēji 300 kilogramus. Tā var lidot lēni - ap 70 km/h, bet sasniegt ātrumu pat līdz 370 km/h. Var lidot līdz pat līdz 3,5 kilometru augstumam.

“Lidmašīna ir arī diezgan ekonomiska,” uzsver lidmašīnas ražotājs, “ja lidojat ar 280-290 km/h lielu ātrumu, tiek patērēti aptuveni 18 litri degvielas. Piemēram, lidojums no Ādažu lidlauka līdz Cīrihei Šveicē aizņems 5 stundas un 3 minūtes. Mazliet ātrāk nekā ar parasto pasažieru lidmašīnu,” lepojas Vasjaks.

Viņš stāsta, ka pašlaik pasaulē lido 14 "Tarragon" lidmašīnas. Katra mazliet citāda, jo “mēs arvien eksperimentējam, katru reizi kaut ko uzlabojam, pamainām krāsojumu vai kādu detaļu. Mums patīk mūsu darbs, un gribam, lai arī klientiem ir interesanti”.

Uzņēmumā “Pelegrin” neviens nesteidzas. Tā kā lidmašīnas pilnībā ir roku darbs, inženieri uzņēmuma vadītājam ir ļoti svarīgi. Darbs tiek darīts lēni un pamatīgi. “Mēs gadā saražojam četrus līdz sešus lidaparātus. Tas ir maz,” atzīst Vasjaks.

“Mums ir draugi Čehijā, uzņēmums, kas sešas līdz septiņas lidmašīnas saražo mēnesī. Tur gan ir cita tehnoloģija, viņu lidmašīnas ir no metāla, turklāt uzņēmumā strādā 180 cilvēki. Mums ir desmitreiz mazāk. Mūsu mērķis ir saražot 10 - 15 lidmašīnas gadā, vairāk gan ne, jo cietīs kvalitāte, to mēs negribam,” skaidro lidmašīnu būvētājs. Uzņēmuma darbinieki ir Vasjaka lielais prieks - 

“mūsu komanda noteikti ir gandrīz kā ģimene, visi viens par otru stāv un krīt. Darbiniekus atrast ir ļoti grūti, bet kad tas izdarīts - mēs viņus ļoti cienām un novērtējam”.

Pēc vairākiem veiksmīgiem gadiem, 2017. gada 21. jūlijā, uzņēmumu sasniedza traģiskas ziņas no Polijas. Uzreiz pēc pacelšanās no Polijas dienvidaustrumu pilsētas Melecas lidlauka "Tarragon" lidmašīna sagriezusies, strauji zaudējusi augstumu un ietriekusies zemē. Abi cilvēki, kas atradās lidmašīnā - 43 gadus vecais pilots un viņa 16-gadīgais dēls - gāja bojā.

Dzīve piespieda uz mirkli apstāties un lēni ieelpot.

“Tā bija ļoti skumja diena”, atceras Vasjaks. “Diemžēl galīgo atzinumu par traģēdijas iemesliem vēl neesam saņēmuši. Taču no aculiecinieku stāstītā, kas mums ir zināmi cilvēki - labi draugi un mūsu pārstāvji Polijā, šķiet, ka pilotam sanāca kļūme. Iespējams, ka paceļoties viņš izdarīja kļūdu, lidmašīna iekrita grīstē un zaudēja ātrumu... Šī nelaime mūs ļoti ietekmēja - bija daudz jautājumu mums pašiem, daudz jautājumu gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem - kas un kāpēc notika. Vienīgais, ko zinām droši, ka savu darbu darām pēc labākās sirdsapziņas,” stāsta "Tarragon" būvētājs.

Vācijā un Itālijā ar lidmašīnu uz darbu

Ar čerkstošu skaņu uz augšu paceļas lielas, atlokāmas durvis. Ādažu civilajā lidlaukā vienā no angāriem stāv pabeigta, lidošanai gatava "Tarragon" lidmašīna.

“Parādīšu, cik viņa viegla,” saka Vasjaks un, tikai mazliet atspēries, aiz propellera viegli izvelk lidaparātu no angāra.

Sarkanā lidmašīna nopulēta tā, ka tiešām atspīd rudens saulē, melnais propellers izslējies vējā, bet asti rotā zaļa, balta un sarkana josla. Šis nelielais gaisa kuģis pēc nopietniem izmēģinājumiem gaisā tiks vests uz Itāliju pie jaunā īpašnieka.

“Šobrīd mūsu lidmašīnas lido Šveicē, Amerikā, Meksikā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Lietuvā. Daudz pieprasījumu nāk no Austrālijas un Jaunzēlandes - tās ir spēcīgas lidotāju amatieru valstis. Bieži vien mūsu lidaparātus pērk kā mantiņas, bet,

piemēram, Vācijā un Itālijā tās tiek izmantotas kā transporta līdzeklis darbam.

Šajās valstīs ir ļoti labi attīstīta infrastruktūra, plašs nosēšanās vietu tīkls, un cilvēkiem nav problēmu iesēsties lidmašīnā, aizlidot darba darīšanās, pavadot ceļā stundu ar lidmašīnu, nevis trīs vai četras stundas ar mašīnu,” skaidro Vasjaks.

Viņš uzskata, ka pagaidām Eiropā uzņēmumam “Pelegrin” kārtīgu konkurentu nav. Esot tikai daži ražotāji, kas veido līdzīgus lidaparātus, kur pilots un pasažieris sēž tandēmā viens aiz otra. “Pagaidām "Tarragon" lidošanas īpašības nevienam neizdodas sasniegt, taču iespējams, ka vienā dienā mēs vairs nebūsim vienīgie šādi ražotāji,” nosaka Vasjaks.

Svarīgāk par visu "Tarragon" ražotājiem šķiet nepazaudēt sajūtu, ko pašiem sniedz darbs ar lidmašīnām un pati lidošana. Lidotājs saka:

“To sajūtu, kad esi gaisā, nevar aprakstīt.

Tā ir milzīga brīvības sajūta! No augšas viss šķiet mierīgs, tīrs un skaists. Tu atslēdzies no visām problēmām un stresa, lido un baudi lielisko skatu. To sajūtu tiešām nevar izstāstīt, tā jāizjūt pašiem!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti