Fedina dzīvo un lielākoties strādā Maskavā. Taču kopš pirmās viesošanās Rīgā pagājušā gadsimta 80.gados, viņa sajūsminās par mūsu galvaspilsētas krāšņajiem namiem. Mīlestība uz arhitektūru, īpaši jūgendstilu, noveda pie tā, ka pēc profesijas programmētāja Margarita kļuva par profesionālu fotogrāfi.
"Fasādes reizēm ir grūti fotografēt, jo ielas ir šauras, mājas ir lielas, un, lai visu ēku iekļautu kadrā, jāfotografē ļoti šaurā leņķī.
Bet detaļas jūgendstila namiem ir pasakainas - to ir daudz, tās ir ļoti daudzveidīgas, un ar tām var spēlēties, īpaši ja tās ir lielas un varbūt izvirzītas no fasādes, un tad jau sāk izpausties fotogrāfa meistarība," stāstīja fotogrāfe.
Pēkšēna namus Margarita Fedina fotografējusi vairāku gadu garumā. Pie izstādē iekļautajām fotogrāfijām gan lielākoties strādājusi pērn rudenī.
"Ļoti daudz kas ir atkarīgs no laikapstākļiem, tāpēc man patīk strādāt vēlā pavasarī, kad tikko sāk plaukt lapas, un vēl skaists ir tāds mierīgs vēls rudens, tas dod tādu īpašu noskaņu fotogrāfijā, un pat ļoti vienkāršs, ārēji neinteresants nams izskatās daudz īpašāk," skaidroja Fedina.
Pēkšēns ir vairāk nekā 250 namu autors Rīgā, daudz strādājis arī citās Latvijas pilsētās. Ražīgākais viņa darba posms ir 20.gadsimta sākums. Pēkšēnam raksturīgs gan jūgendstila dekoratīvais stils, gan nacionālais romantisms un vienkāršais funkcionālisms.
"Ir varbūt kaut kādas līnijas, kas raksturīgas 1903., 1905., 1910., 1914. gadā celtajiem namiem, bet katram namam tiek veidots atbilstošs un loģisks un ļoti racionāls plānojums, kas ir arī jūgendstila pamatiezīme – ir jādzīvo ērti un labi, tas ir pirmais modernais stils," stāstīja Jūgendstila centra vadītāja Agrita Tipāne.
Īpaši raksturīga nianse Pēkšēna namiem ir ēku stūra torņi.
"Stūra tornītis, kas iezīmē ielu krustpunktu, un rezultātā tā pilsētas vide iezīmē arī ielu plānojumu ar šiem namiem, ar šiem tornīšiem mēs jūtam plašāk šīs pilsētbūvnieciskās nianses," skaidroja Tipāne.
Izstādē Jūgendstila centrā iekļautas 25 namu fotogrāfijas ar īpaši izceltām detaļām.
