Ksenijas ģimenē ikdienā runā krievu valodā. Līdz 9. klasei viņa mācījās parastā Rīgas mikrorajona skolā. Taču meitene gribēja dziļāk apgūt valodas, tāpēc meklēja vidusskolu, kur to būtu iespējams izdarīt.
“Es izvēlējos tieši pēc japāņu un franču valodas, jo gribēju iemācīties kaut ko jaunu, jo es sapratu, ja palikšu 52.skolā, tad nekas nemainīsies, es 3 gadus sēdēšu un kaut ko darīšu un tas viss,” stāsta Rīgas Kultūru vidusskolas 12. klases skolniece Ksenija Dobrovoļska.
Taču arī latviešu valodas dziļākai apguvei bija nozīme. Protams, arī vecajā skolā mācījos latviešu valodu, saka Ksenija, bet tās bija vairāk teorētiskas zināšanas.
“Tur bija skolotāji, kas mācīja pēc grāmatas, mācīja to ko parasti, nevarēja izdomāt kaut ko jaunu, lai ieinteresētu skolēnus – uzdevumus, grāmatas, uzdevumus, uzdevumus un pārbaudes darbi 51 55 pēc scenārija, pēc grafika, to nevarēja izmantot praktiski, tā bija teorētiskā daļa,” atceras Ksenija.
Ksenijas tētis nodarbojas ar valodu mācīšanu spēļu veidā – latviešu, angļu, spāņu valodas apguve notiek brīvā, nepiespiestā atmosfērā. Tāpēc viņš novērtē skolotāju, īpaši valodas pedagogu lielo nozīmi.
“Ja valodu sāk uzspiest, sodīt par tās nezināšanu, nepareizu lietošanu, sākas visas problēmas, veidojas pretestība,
es uzskatu, ka jāveido vide, kurā ir ērti mācīties valodu, kurā tu ej ar prieku, lai iemācītos,” ir pārliecināts Alekss Dobrovoļskis.
Pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā Dobrovoļsku ģimenē uztver ar dalītām jūtām, jau atkal uzsverot, viss būs atkarīgs no skolotājiem – kā norāda Dobrovoļskis, pedagogi mēģinās pielāgoties jaunajām vēsmām un viņiem nāksies pasniegt svešvalodā, un cietīs gan pats priekšmets, gan valoda.
“Bērni apgūs ne visai korektu, ne visai labā līmenī latviešu valodu, es uzskatu, ka būtu normāli turpināt apmācīt dzimtajā valodā, bet ar pastiprinātu latviešu valodas apgūšanu,” viņš saka.
Šobrīd Ksenijai jau sācies eksāmenu drudzis. Pēc 12. klases viņa grib mācīties Kultūras koledžā. Trīs gadi latviešu vidusskolā noteikti palīdzēs.
