Panorāma

Trasta komercbankā arestē miljonu

Panorāma

Nepiemaksā par darbu ar riska ģimenēm

M. Maņjakovs: Nacionālajā Teātrī palīdz pat gaiss

Aktieris Maņjakovs: Nacionālajā teātrī palīdz pat gaiss

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 7 mēnešiem.

No Latvijas Nacionālā teātra 100 gadiem 20 pieder Mārcim Maņjakovam. Viņš teātrī ienāca, kad uz skatuves vēl redzējām teātra leģendas Kārli Sebri, Elzu Radziņu un citus, ar kuriem lielai daļai skatītāju saistās Nacionālais teātris. 

Kad 1999. gadā vēl 4. kursa studentam Mārcim  Maņjakovam bija jāspēlē pirmā loma Nacionālajā teātrī, viņu aizsūtīja uz 9. ģērbtuvi. Tajā grimējās Kārlis Sebris, Alfrēds Jaunušāns, Juris Pļaviņš un Oļģerts Šalkonis.

"Es pavēru tās durvis, ieraudzīju viņus visus un domāju, ko darīt, ātrāk tikt ārā no šejienes. Tad Sebris no pēdējā galdiņa palieca galvu un teica: "Ā, jaunais kolēģis, nu, nāc, nāc iekšā," atceras Maņjakovs.

Ar Sebri Maņjakovam izveidojās īpašas attiecības. Viņš Sebri vēl arvien uzskata par savu teātra vectēvu.

"Kad viņš jau bija mājās, es varēju piezvanīt jebkurā diennakts laikā, ja bija kādas problēmas. Viņš jau klausulē dzirdēja, ja problēmas ar lomas sagatavošanu vai kādas problēmas ar režisoriem, viņš jau uzreiz dzirdēja, viņš teica, davai, brauc šurp, paņem konjaciņu un brauc šurp," stāsta aktieris.

"Raud vai smejas, bet skatītājam pēc izrādes no teātra jāaiziet aizkustinātam, jāaizdomājas," saka Maņjakovs. To viņš iemācījies no mūsu skatuves grandiem.

"Es arī esmu bijis kopā ar Sebri uz skatuves, jāteic gan maz, bet redzēju kā Burāns strādā, kā Antra Liedskalniņa, kā Elza Radziņā strādā, ka tu muti atplētis vari skatīties, kā strādā. Un svarīgākais, ko es priekš sevis – forma – nu jā, ir svarīga arī forma, viņa var būt tāda, viņa var būt tāda, bet vienalga ir jābūt emocijām," uzsver aktieris.

Mīļākā vieta teātrī Maņjakovam ir grimētava.

"Jā, 9. ģērbtuve, kādreiz bija tautas mākslinieku grimētava, tā ka mums vēl ir uz ko tiekties," saka aktieris.

"Ir kaut kāds smeķis tam visam, un tiešām daudzreiz izrādēs ir bijis tā, ka jūti - nevis tu dari, bet, ka kāds dara tavā vietā, it kā no malas. Tā sajūta ir sirreāla, nu, liekas – nu, tu nevarēji,  kāds ir tev palīdzējis. Un tā ir tā māja, kas ir teātris, kas ir Nacionālais teātris," stāsta Maņjakovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti