Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kā mazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem?

Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100.gadadiena

Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100.gadadienā - pārgājiens pa Kalpaka bataljona pēdām

Lietus, vējš un dubļi nav šķērslis, lai dotos izzinošā pārgājienā un iemācītos kaut ko par Latvijas vēsturi. Gandrīz 300 zemessargi, jaunsargi un vienkārši entuziasti svētdien, 3. martā, devās pārgājienā “Pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām”, lai izietu nelielu daļu no Latvijas armijas pirms 100 gadiem veikta gājiena, kas aizsāka Latvijas Neatkarības kara uzvaras.

1919. gada sākumā gandrīz visa Latvijas teritorija bija nonākusi lielinieku rokās. Kurzemes frontē kaujās iesaistījās 1. latviešu atsevišķais bataljons. 1. martā pulkvedis Oskars Kalpaks saņēma kaujas pavēli atbrīvot Ventas krastu no lieliniekiem. Uzbrukums sākās pie tagadējās Rudbāržu muižas.

“3. martā Kalpaka vīri forsēja Ventu un ieguva taktiskas priekšrocības pret savu tā laika pretinieku, un no Ventas sākās Latvijas atbrīvošanas cīņas,” stāstīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.

Pārgājiena dalībniekus laikapstākļi nelutināja. Bet jaunieši bija smaidīgi, līdzi devās arī Skrundas un apkārtējo novadu iedzīvotāji.

Kaut gan šāds pārgājiens notiek jau vairākus gadus, šis tomēr ir īpašs, jo notiek tieši 100 gadus pēc tam, kad šajos mežos naidnieku centās apturēt kalpakieši.

“Kāpēc mēs šeit esam? Lai mēs sajustu, kā bija, kad mūsējie te gāja – mūsu senči. Ka mēs apzināmies to, lai mēs ar sirdi un dvēseli sajustu un domātu tā, kā viņi domāja,” stāstīja jaunieši, kas piedalījās pārgājienā.

“Mēs pieliekam visas pūles, lai es sajustu, ka visos jaunsargos aug patriotisms. [Viņiem mācām] visu, kas iespējams, kā izdzīvot, kā soļot, kā ar ieročiem darboties, visu, kas vien iespējams, to arī mācām,” stāstīja Jaunsardzes instruktors virsseržants Ainārs Lapa.

Kapteinis Andris Spricis pārgājienā devās kopā ar meitu Madaru. 

“Mēs svinam svētkus, mazos uzvaras svētkus, ja skatāmies vēsturē, šī bija tā diena, kad Latvijas armija guva savu pirmo uzvaru, un mēs ejam daļu no tās takas, tā ir tāda laba tradīcija, kas mums būs, ka mēs, jaunsargi, pieņemsim svinīgo zvērestu lielā dienā, kad mums notika kauja, kuru mēs uzvarējām,” sacīja Jaunsardzes un informācijas centra 1. novada nodaļas vadītājs kapteinis Andris Spricis.

Svinīgo jaunsarga solījumu svētdien deva vairāk nekā divsimt 1.novada nodaļas jaunsargu, bet svinīgo zvērestu seši zemessargi. Tas ir veids, kā jauniešiem pavisam reāli parādīt, ko nozīmē patriotisms.  

“Ja mēs neaudzināsim savus bērnus, neaudzināsim viņos šo patriotisko valsts mīlestību, mums nav nākotnes, un es varu droši pateikt, ka mūsu bērnos dzimst, aug patriotisms un mūsu valsts ir drošībā,” uzsvēra pulkvedis Andris Rieksts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti