"Šeit pirmo reizi biju vidusskolā, 11.klasē, un arī ne tā, ka gribēju, bet uzvarēju runas konkursā, un galvenā balva bija biļetes uz teātri," stāstīja Šelegovskis.
Toreiz Igors noskatījās Kirila Serebreņņikova izrādi "Voiceks” un – kā pats smejas – neko neesot sapratis. Tagad viņa paša fotogrāfija ir teātra galerijā.
"Tas, ka šim teātrim ir tāda liela vēsture un liels gods – tas nemaina to, ka tajā pašā laikā tas ir vienkāršs teātris, ka iekšiene ir ļoti draudzīga, ļoti patīkama, ļoti pretimnākoša. Nejutu nekādu pretestību, ienākot šeit," stāsta aktieris.
Igors Šelegovskis teātra štatā ir otro sezonu un paspējis strādāt kopā ar gandrīz visiem Nacionālā teātra aktieriem. Bail gan bijis tikai no dažiem.
"Ivars Puga, no tā man visvairāk bija bail, un cieņa, viņš ir lielisks aktieris – likās tad, un joprojām tā liekas, un man ar viņu bija arī jāspēlē pirmajā izrādē kopā, abiem diviem galvenās lomas, šausmīgi negribējās viņa acīs izrādīties muļķīgam vai kaut kā tā," atklāja Šelegovskis.
Cilvēki, kas saprot, atbalsta un ar kuriem kopā var izsmieties – Nacionālais teātris ir ģimene, uzsvēra Šelegovskis.
Pirms divām nedēļām piedzīvojis pirmizrādi iestudējumam "Par tēviem", Šelegovskis tagad gatavojas ielekt lomā izrādē "Jaunā ārsta piezīmes". Viņam ir kāda īpaša fane, kas vienmēr redz visus iestudējumus.
"Mammai jau viss patīk, būtu kādreiz interesanti uztaisīt nenormāli sliktu izrādi un tad paskatīties, ko viņa saka, man liekas viņai patiktu tāpat, viņai viss patīk, ko es te daru un kas notiek teātrī," smējās aktieris.
Citā teātrī laikam strādāt negribētu, jo Nacionālais teātris esot viņa mājas.
