Velsa deklarācija - Baltijas valstu balsts visgrūtākajā brīdī
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, sola iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam ir pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Latvijas valsts kā viena persona? Diplomāta Kārļa Zariņa stāsts
Daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" galvenā varoņa Vitolda savervēšanā nozīmīgu lomu spēlē Ulda Dumpja atveidotais diplomāts Kārlis Zariņš. Kā vēsturiskas personas Kārļa Reinholda Zariņa (1879-1963) darbība, protams, aptvēra daudz plašāku lauku. Viņš kā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs iemiesoja ideju par Latvijas valsts juridiskas pastāvēšanas nepārtrauktību un kā diplomāts aktīvi darbojās trimdas latviešu interešu aizstāvībai. Tomēr viņa statuss tika arī nopietni apšaubīts no Ulmaņa režīma kritiķu puses.
Sling your hook! Mana loma Latvijas simtgades seriālā «Sarkanais mežs»
Man vienmēr labāk patikuši mazo lomu tēlotāji, nevis lielās zvaigznes. Viņi var būt redzami tikai vienā vai pāris epizodēs, taču šie dīvaina paskata tēli ar lauztiem deguniem, kas runā ar pamatīgu akcentu, dod filmai cilvēciskumu un daudzveidību, kādu nespēj sniegt skaistie galveno lomu tēlotāji.

4. sērija «Krievs»

Skatīties

3. sērija «Vai šeit var dabūt alu?»

Skatīties
«Sarkanā meža» operators Uldis Jancis: Visgrūtāk nofilmēt nakti
“Sarkanā meža” trešajā sērijā Vitolds dodas prom no Anglijas. Kopā ar pārinieku Rubeni viņš, pārceļoties pāri jūrai, naktī nonāk dzimtajā Latvijā. Vitolds braucienu pārcieš gluži labi, taču Rubenis – ne pārāk. Tomēr abi pret rītu sasniedz krastu. Un tieši šis bija viens no uzņemšanas komandas lielākajiem izaicinājumiem.
Cerības un rūgtums - latviešu pirmie soļi trimdā
‘’Sarkanā meža’’ galvenie varoņi Velta un Vitolds seriāla pirmo sēriju uzsāk Lielbritānijā pāris gadus pēc izceļošanas no ‘’dīpīšu’’ nometnēm (par ‘’dīpīšiem’’ un pārvietoto personu nometnēm vairāk lasiet šeit). Laiks nometnēs tika vadīts cerībās rast jaunu dzīvi kādā no rietumvalstīm. Bet, uzņemti izceļošanas galamērķos, latviešu trimdinieki saskārās ar virkni jaunu problēmu un dažādiem izaicinājumiem.
Sarkanie, zaļie, mūsējie, svešie. Recenzija par LTV daudzsēriju filmu «Sarkanais mežs»
Jauno LTV divpadsmit sēriju filmu par partizānu pretošanos okupācijai sauc “Sarkanais mežs”, veco (2002. gads) Marjus Ivaškeviča romānu par partizānu pretošanos okupācijai – “Zaļie”. Grāmatu no jauna izdeva 2018. gadā, kad Lietuva, tāpat kā Latvija un Igaunija, svinēja neatkarības simtgadi, un par autoru kārtējo reizi cita pēc citas tika iesniegtas sūdzības, piemēram, prokuratūrā – par tautas varoņu, “mežabrāļu”, gaišo tēlu aizskaršanu un simpatizēšanu čekistiem, citās instancēs – ar prasību atņemt Ivaškevičam valsts prēmiju. Ar “Sarkano mežu” skandālu nebūs, bez variantiem.
Kas bija «dīpīši»? Latviešu trimdas sākums pēc Otrā pasaules kara
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairāk nekā 12 miljoni eiropiešu piespiedu kārtā atradās ārpus savas dzimtās valsts. Starp šiem 12 miljoniem bija arī 120 000 latvieši, kuri, bēgot no padomju okupācijas, bija nonākuši Vācijā, Austrijā, Dānijā un Zviedrijā. Birokrātiskā terminoloģijā nodēvēti par pārvietotajām personām (displaced persons), tā dēvētie ‘’dīpīši’’ bija mokošā neziņā par savu tālāko nākotni - jauna dzīve Rietumos vai piespiedu atgriešanās okupētajā Latvijā.