No pozitīvajām prognozēm dažas piepildījušās ar uzviju, citas – ne tik ļoti. No negatīvajām prognozēm dažas izrādījušās nepamatotas, par citām – vēl par agru spriest.
ĪSUMĀ
- Speciālisti: Prognoze par cenu kāpumu, pievienojoties eirozonai, nepiepildījās.
- Pieaugusi investoru uzticība un investīcijas
- Lata aizstāvji joprojām saglabā skepsi
- Eirozonā arī riskiem ir citi apmēri, taču eiro sniedz Latvijai papildu drošību
Speciālisti: Prognoze par cenu kāpumu nepiepildījās
Dzīve kļūs dārgāka, cenas augs – tās bija ļoti populāras bažas pirms eiro ieviešanas. Tomēr banku analītiķi saka – tas vairāk izrādījās bubulis, ar ko biedēt sabiedrību. “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš ilgi domā un tomēr nespēj atcerēties, cik ciparus aiz komata niecīga bija inflācija 2014. gadā pēc eiro ieviešanas.
“Ja runājam par aptuveni diviem pirmajiem gadiem eirozonā, inflācijas nebija gandrīz nemaz. Bet tas periods sākās jau pirms eiro ieviešanas un bija saistīts ar izejvielu zemajām cenām, ne pašu eiro. Tā ka, ja gribam jautāt, kāda bija eiro ieviešanas ietekme, varbūt kaut kāda arī bija, bet tik daudz kas cits ir noticis, ka īpaši izcelt tieši eiro lielo nozīmi inflācijas kāpumā nav iespējams,” uzskata Strautiņš.
Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis piekrīt, ka cenu kāpums pēc eiro ieviešanas bija prognoze, kas nav piepildījusies. “Patiesībā eiro mums ļāva iegūt cilvēcīgākas cenas. Šobrīd eiro izteiksmē mēs saņemam par aptuveni 30% vairāk un tas mums ir ļāvis daudzas lietas iegūt un iegādāties izdevīgāk, nekā tas būtu bijis, ja mums šobrīd būtu nacionālā valūta,” uzsver Gašpuitis.
Ekonomisti ļoti uzsver praktiskās ērtības, dodoties uz citām Eiropas valstīm, kad vairs nav jādomā par naudas mainīšanu. Un līdzīgi arī citu valstu tūristiem nav jālauza galva, vai, ceļojot pa Latviju, visur būs iespējams norēķināties, vai naudas nepietrūks un būs iespēja to samainīt.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš to nosauc par ieguvumu arī vietējam tirgum: “Ja tūristam neilgi pirms mūsu valsts pamešanas makā palicis nedaudz naudas, viņš – ļoti ticams – to iztērēs. Taču situācijā, ja maza suvenīra vai salduma dēļ būtu jādodas vēlreiz mainīt valūtu, visticamāk, šis tūrists tam atmestu ar roku un šī – pat nelielā – naudas summa ietu garām kādam mūsu tirgotājam.”
“Tas nav attiecināms tikai uz ceļošanu”, papildina Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste, “cilvēki noteikti sajuta ieguvumu no eiro ieviešanas pavisam reāli savos maciņos, kad bija jāveic kredīta maksājumi. Absolūti lielākā daļa Latvijas kredītņēmēju pirms Latvijas pievienošanās eirozonai savus kredītus bija ņēmuši eiro valūtā. Tā kā alga tika saņemta latos, katru mēnesi tika maksāta komisijas nauda bankai par valūtu konvertēšanu.”
Pieaugusi investoru uzticība un kāpj investīcijas
Investoru uzticības pieaugums un investīciju kāpums savukārt ir viens no argumentiem, kas tikai daļēji piepildījies. Pēteris Strautiņš saka, ka precīzi un tieši pateikt, kāda ir bijusi eiro ieviešanas ietekme uz investīciju kāpumu, nav iespējams.
“Mēs visi saprotam, ka ietekmei vajadzētu būt pozitīvai, bet tā ir vairāk tāda loģiska padomāšana, nevis reāls cipars, kur varam pielikt pirkstu un pateikt, ka tieši tik investīciju ieplūda Latvijā eiro ietekmē. Investīcijas Latvijā ir notikušas un notiks, tas līmenis nav ne ļoti augsts, ne ļoti zems, caurmērā tipiskā gadā tas ir augstāks nekā vidēji ES,” norāda Strautiņš.
Līdzīgi domā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Māris Gruzniņš. “Eiro investīcijām noteikti ir palīdzējis, bet tā, ka tas būtu bijis noteicošais faktors, tā es neteiktu. Latvijas pievienošanās eirozonai noteikti bija pareizais solis, un es pieļauju, ka bija investori, kuri eiro ieviešanas brīdi tiešām ļoti novērtēja, taču investori Latvijā ienāca arī pirms tam un nāks arī turpmāk,” norāda Gruzniņš.
Viņš uzskata, ka investoru uzticību daudz vairāk veicinātu valsts mājasdarbu izpilde – ja mēs uzlabotu mūsu prestižu finanšu jomā, sakārtotu banku sektoru, uzlabotu ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus, izglītības kvalitāti, lai mums būtu darbaspēks, ko investoriem izmantot.
“Tie ir faktori, kas turpmākajos gados daudz vairāk sekmētu investīciju pieplūdumu mūsu valstī,” uzskata Gruzniņš.
“Tas ir ekonomiskās drošības jautājums”, saka Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste. Arī viņš atzīst, ka eiro nav vienīgais nosacījums investīciju piesaistē un šobrīd, vērtējot no tautsaimniecības viedokļa, investīciju apjoms Latvijā esot pārāk mazs. Latvijas Bankas veiktā analīze liecina – ja Latvija nebūtu pievienojusies eiro, pēdējo piecu gadu laikā investīciju apjoms būtu par 5% mazāks, bezdarbnieku skaits būtu par 5000 lielāks, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju par 164 eiro mazāks.
Rutkaste norāda: “Mums noteikti šobrīd vajadzētu tiekties uz lielāku piesaistīto investīciju apjomu, taču, no otras puses, – ja mēs nebūtu ieviesuši eiro, mums būtu atsākušās valūtu spekulācijas, šaubas par valūtas kursu, par devalvācijas iespējām, un šo investīciju būtu vēl krietni mazāk. Tā ka var teikt – eiro mums ir palīdzējis uzturēt investīciju līmeni tādu, kāds mums ir bijis.''
Lata aizstāvji savu viedokli nav mainījuši
Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs bija viens no tiem, kas pirms eiro ieviešanas skaļi pauda kritisku nostāju pret pievienošanos eiro un pat iesaistījās pilsoniskā iniciatīvā “Saglabāt latu kā Latvijas valūtu”. Viņš savu skepsi nav zaudējis.
“Es vēl arvien redzu, ka eiro darbojas labi tādām valstīm kā Vācija, varbūt arī Latvija šobrīd, kas spēj ekonomiku attīstīt sabalansētā veidā, bet – ja kaut kas notiek – eiro nav mehānisma, kā krīzes pārvarēt. Latvijai ļoti skaidri jāveido politika tādā veidā, lai mēs neiekļūtu riska zonā. Mums jākoncentrējas uz to, lai mēs maksimāli attīstītu eksportējošo rūpniecību, eksportējošo pakalpojumu sektoru. Tā ir metode, kā mēs eirozonā varam būt sekmīgi,” argumentē Ošlejs.
Dalība eirozonā nav nekādas brīnumzāles, tomēr tā noteikti ir bijusi veiksmīga Latvijas ekonomikai, kas turpinājusi attīstīties, saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. “Protams, šī lēmuma bilanci mēs varēsim novērtēt tikai daudz ilgākā laika periodā, nekā ir pieci gadi, taču pozitīvo ieguvumu ekonomikai noteikti bijis vairāk.”
Eirozonā arī riskiem ir citi apmēri
Tikmēr arī dažādu risku līdz ar pievienošanas lielajai eirozonai kļuvis vairāk. “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka, iestājoties eirozonā, mēs esam uzņēmušies tādus riskus, kādu iepriekš nebija.
“Līdz šim nekas slikts nav noticis, bet riski pavisam noteikti pastāv. Latvija kā eirozonas valsts ir iesaistījusies, piemēram, Grieķijas glābšanā, garantējot kādas summas, kas savukārt ir ļāvis Grieķijai lēti aizņemties un pārfinansēt valsts parādu, ko citādi nevarētu izdarīt. Ja Grieķija kādreiz nesamaksās šo samazināto parādu, tad arī Latvija galu galā kaut kādā veidā zaudēs,” skaidro Strautiņš.
Lielos riskus, kas var ietekmēt arī mūsu vietējos uzņēmējus, raksturo Jānis Endziņš: “Eiropa šobrīd ir nonākusi lielās krustcelēs. Mēs zinām, ka Vācijas kanclere Angela Merkele lēnām dodas prom no savas politiķa takas, un ir liels jautājums, cik spēcīga vai spēcīgs izrādīsies nākamais Vācijas valdības vadītājs. Francija, kas arī ir viens no Eiropas lielajiem motoriem, un prezidents Makrons pretendē uz Eiropas kopā saturēšanu, bet mēs redzam, kas notiek Francijā – Makronam ir ļoti daudz valsts iekšējo lietu, kas jāsakārto. Saglabājas problēma ar Grieķijas parādlīmeni, un neatrisināts jautājums vēl arvien ir Itālijas milzīgais valsts parāds un budžets, ko šī valsts nevar sabalansēt un saskaņot ar Eiropas Komisiju.”
Kā būtisku Endziņš min Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
“Mēs, protams nevaram ietekmēt procesus tik lielā mērā, kā varbūt gribētu, tāpēc mums ir jābūt gataviem, ja eirozonu skar kāda recesija vai krīze. Ir jābūt plānam, ko darīt un uz kādiem tirgiem novirzīt savu eksportu,” norāda Endziņš.
Eiro Latvijai sniedz papildu drošību
Neilgi pēc Latvijas pievienošanās eirozonai Eiropu skāra būtiski ģeopolitiski satricinājumi, pirmkārt, Krievijas agresija Ukrainā, otrkārt, Donalda Trampa nākšana pie varas ASV, treškārt, Lielbritānijas referendums un lēmums par izstāšanos no ES. Uldis Rutkaste norāda: “Ja Latvijā šādu notikumu fonā būtu nacionālā valūta, mēs noteikti redzētu būtiskas svārstības finanšu tirgos, tas savukārt nozīmētu, ka iedzīvotājiem būtu jādomā par to, kādā valūtā konvertēt savus uzkrājumus. Uzņēmējiem tikmēr būtu jādomā, kā nofinansēt savu uzņēmējdarbību ļoti strauji augošu procentlikmju apstākļos.”
“Mums kā mazai valstij un mazai, atvērtai ekonomikai eiro nozīmē drošību,” saka Ārvalstu investoru padomes valdes loceklis Māris Gruzniņš. “Tā ir piedalīšanās un būšana kopā ar lielajām valstīm, jā, varbūt mums nav pārāk liela teikšana, bet tomēr mēs sēžam pie lielā, vienotā eirozonas galda, mēs piedalāmies šajā monetārajā politikā.”
Arī Pēteris Strautiņš uzsver, ka eiro Latvijai piešķir papildu drošības slānīti – to drošību, kas ir ekonomika, prestižs un reputācija. “Dalība eirozonā Latvijai ļauj būt Eiropas kodolā, nevis perifērijā. Mēs sēžam pie eirozonas galda, kur nav Zviedrijas, Lielbritānijas, Čehijas, Polijas un citu valstu bez eiro. Un tas dod mums papildu prestižu un papildu ietekmi,” pārliecināts Strautiņš.
Lati nav aizmirsti
Ar eiro dzīvojam jau piecus gadus. Taču Latvijas Bankas durvis vēl arvien ik dienas ver cilvēki, kas grib samainīt latus. Joprojām nesamainīti ir vairāk nekā 83 miljoni latu jeb 116 miljoni eiro. Banknotes gandrīz visas ir samainītas, bet aptuveni 60% latu un santīmu monētu vēl arvien ir pie cilvēkiem. Kopsvarā tās ir 785 tonnas metāla.
Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns stāsta, ka no neapmainītās naudas visvairāk ir mazu nominālu monētas, proti, 1 un 2 santīmi, kas faktiski ir pazaudētā nauda, tā, ko daudzu gadu laikā cilvēki pat nav pamanījuši izkrītam no kabatas, maciņa vai somas.
“Pēc tam seko īpašā dizaina vienlatnieki, un tur cilvēkiem pašiem ir izšķiršanās, vai viņi vēlas šo naudiņu apmainīt vai ne,” saka Silakalns.
Te gan jāsaka, ja kāds vēlas apmainīt šos īpašos latus, varbūt ir vērts – pirms iet uz Latvijas Banku – aiziet uz kādu numismātu salonu un paprasīt, vai par šo kolekciju nav intereses numismātiem. Tad to varbūt iespējams pārdot nedaudz dārgāk par oficiālo kursu, pēc kura latus apmainīs Latvijas Bankā.
Latvijas naudas vēsture pēdējos simts gados bijusi raiba kā lupatu deķis. Krievijas Impērijas rubļi, vācu okupācijas markas, valsts kases maksājumu zīmes, Latvijas rubļi, padomju rubļi un lats. 20. gadsimtā ilgdzīvošanas rekordists latviešu maciņos bija padomju rublis. To lietoja 48 gadus. Tikai tad seko lats, ar ko starpkaru periodā un atjaunotās Latvijas laikā norēķinājāmies kopumā 39 gadu garumā. Nu jau piecus gadus lietojam eiro. Un šis stāsts vēl tikai ievada nodaļā.
