Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ņujorkā pirmizrāde filmai par grupu «Pērkons»

Skola kā iespēja: noslāņošanās – arī Rīgas skolās

IZM: Rīgas skolu noslāņošanos problēmu risinās jaunā kārtība; Ušakovs sola pievērst uzmanību

Sociālā noslāņošanās galvaspilsētas skolās pastāv, izrādījās, ka no 10 nesekmīgākajām Rīgas skolām tikai viena ir latviešu, izpētīja centrs “Re:Baltica”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka politikas veidošanas līmenī ir izdarīti visi priekšdarbi, lai problēmas risinātu, bet tālākais ir vietvaras ziņā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”)  atzina, ka skolu noslāņošanās problēma viņu uztrauc, un solīja to risināt.

No 102 Rīgas vispārizglītojošajām skolām saraksta lejasgalā nospiedošā vairākumā bija mazākumtautību skolas (ērtības labad “Re:Baltica” tās sauc par krievu skolām). No 66 443 Rīgas skolēniem krievu skolās mācās gandrīz 25 000 bērnu.

Vairāk nekā 4500 no viņiem – deviņās Rīgas vidusskolās, kas sekmju ziņā ir starp desmit sliktākajām galvaspilsētā. Desmitniekā ir tikai viena latviešu skola.

IZM: Skolu noslāņošanās problēma atrisināsies pati

“Skola kā iespēja”

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sadarbībā ar “Re:Baltica” sērijā “Skola kā iespēja”, sākot no 10.decembra, pētīs, vai visas Rīgas skolas ir ar labiem eksāmenu rezultātiem, iemeslus, kādēļ krievu skolās Rīgā ir sliktāki rezultāti, kas neļauj bērniem apgūt latviešu valodu un vai valsts izglītības politika deva šiem skolēniem visas iespējas.

Skaties sērijas turpinājumu LTV un lasi portāla LSM.lv.  

Tā kā lēmums par skolām ir pašvaldības kompetencē, Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka politikas veidotājs valsts līmenī jau veicis nepieciešamos priekšdarbus, lai minēto problēmu atrisinātu.

Šogad pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas nosaka, ka jau no 2020. gada eksāmenu rezultāti ietekmēs arī pedagogu algu, un tas pašvaldībai nenoliedzami likšot rīkoties.

IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece stāstīja, ka valdība pieņēma ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kvalitātes kritērijus vidusskolām, lai tās varētu pastāvēt un saņemt valsts finansējumu.

“Mēs uzskatām, ka tas būs būtisks solis izglītības tīkla sakārtošanā. Mēs redzam, ka pašreiz vidusskolas tīkls kārtojas ļoti gausi. Runājot par Rīgu, [..] jā, mums vecāki ir zvanījuši un jautājuši, kāpēc ir tik ļoti ierobežotas iespējas izvēlēties šīs labās skolas? Šis princips Rīgā ir pēc adresēm, kur skolēns ir deklarēts, bet diemžēl tā ir Rīgas pašvaldības izšķiršanās, un tur mēs tiešām neko ietekmēt nevaram,” stāstīja Buceniece,

“Protams, mēs arī gribētu, lai pēc iespējas vairāk Rīgā būtu labo skolu, uz kurām skolēni iet,” viņa piebilda.

Ušakovs sola risināt skolu noslāņošanās problēmas

Rīgas domes vadība atzina, ka esot ar situāciju iepazinušies un secināts, ka labāks skolēnu sniegums ir pilsētas centra skolās, mazāk labs – nomalēs, neatkarīgi no valodas, kādā notiek mācību process.

Skolu reformu jautājums ir pašvaldības politiķu kompetencē, un Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs (“Saskaņa”) atzina, ka skolu noslāņošanās viņu satrauc un to risināšot tuvākā nākotnē.

“Mani tas satrauc, bet es šeit neskatītos tikai no skatpunkta, mazākumtautību skolas un latviešu skolas. Es skatītos no tā skatpunkta, ka mums kopumā skolas pēc ģeogrāfiskā izvietojuma atšķiras,” pauda Ušakovs.

“Plus mums ir jāņem vērā konkrēto apkaimju sociālā situācija. Mums ir apkaimes, kur mazākumtautību skolām ir labas sekmes, un mums ir apkaimes, kur visiem ir slikti. Līdz ar to šeit ir jāskatās nevis pa valodām, tā ir mana pārliecība, bet pa konkrētiem rajoniem,” klāstīja Rīgas mērs.

“Runājot par optimizāciju, es gribētu atgādināt, ka Rīgas pašvaldība ir čempioni. Pa pēdējiem deviņiem gadiem esam optimizējuši vairāk skolu nekā Latvija kopumā. Līdz ar to mums pārmest, ka mēs ar to kavējam, neviens nevar, bet, jā, tas turpināsies. Visnepareizākā pieeja, ko es visu laiku saku, tu nevari visas 115 skolas vērtēt ar vienu “excel” tabulu. Tev ir jāiet pa katru konkrētu rajonu, pa katru konkrētu situāciju,” uzsvēra Ušakovs.

J.Poruka vidusskolas pluss – karjeras izglītība 

Jāņa Poruka vidusskolā pēc LTV un “Re:Baltica” aprēķiniem 2016. gadā 12. klases eksāmenos vidējais rezultāts sasniedza 49%.  Rīgas Jāņa Poruka vidusskola izvietota divās ēkās Čiekurkalnā un Mežaparkā. Skolā mācās 350 bērni un strādā 45 skolotāji.

Direktore Žanete Tauriņa ir lepna, ka šobrīd skolas komanda ir pilnībā nokomplektēta. Vēl pērn dažu trūka.

“Mums ir šobrīd visi skolotāji. Kad mums augustā bija lielā direktoru sanāksme, pa rindām skan “aizdod man to, aizdod man to, cik liela slodze tavam skolotājam ir tur, varbūt tu vari man iedot vienu dienu to skolotāju”, goda vārds – tā ir angļu valoda, dabas zinības un arī citi priekšmeti; ir ļoti sarežģīti,” situāciju raksturoja Tauriņa.

Skolotāju trūkumu svarīgākajos mācību priekšmetos direktore sauc par vienu no būtiskākajām problēmām, kas tālāk ietekmē skolēnu sniegumu.

Poruka vidusskolā, piemēram, strādā skolotāja, kas uz darbu brauc pat no Talsiem -  brauc 5 stundas dienā, katru dienu 2,5 stundas šurp un 2,5 atpakaļ.

Konkurencē ar Rīgas centra prestižajām skolām Poruka vidusskola necenšas iesaistīties. Par savu plusu uzskata karjeras izglītību – mācību stundas ar ievirzi policista darbā, komerczinībās.

“Mēs nevaram iziet uz konkurenci, mums nav atlase tāda, ka mēs varētu izvēlēties no trijiem vienu labāko. Mēs esam tuvais centrs – mums ir 12 minūtes līdz Vidzemes tirgum aizbraukt, un tās centra skolas ir pietiekami tuvu, un ir tā migrācija, vecāki bieži vien izvēlas – ir tā prestižā skola, un to prestižo arī izvēlas,” stāstīja direktore.

Taču mikrorajonu skolas nereti pilda arī sociālo funkciju, ļaujot atgriezties tiem vidusskolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ citur neveicas.

“Aiziet uz lielajām skolām, atgriežas, aiziet uz tehnikumiem, atgriežas, aiziet uz profesionālajām vidusskolām, bieži vien atgriežas, un pat ne atgriežas, bet kāds no 10. klases ir sācis mācīties profesionālajā vidusskolā, tehnikumā, zvana mums septembrī vai oktobrī – “es tomēr esmu pārdomājis, vai mani paņemsiet?”.  Protams, mēs dodam tādu iespēju, un šis skolēns ļoti labi iekļaujas skolas dzīvē,” stāstīja Tauriņa.

Paši redzam un apzināmies savus mācību rezultātus, analizējam tos, saka direktore. Viņa cer uz uzlabojumiem.

“Mums ir ļoti daudzsološs matemātikas skolotājs, mēs ļoti ceram un krietni labākiem rezultātiem,” viņa piebilda.

KONTEKSTS:

“Re:Baltica” izpētīja: No 102 Rīgas skolām sliktākie eksāmenu rezultāti ir 9 krievu skolās un vienā latviešu skolā. Arī izslēdzot no aplēsēm latviešu valodas eksāmenu un ģimnāzijas, rezultāts nemainās.

“Re:Baltica” pētījums atklāja arī citu problēmu – cilvēki baidās runāt. Precīzas atbildes par to, kāpēc krievu skolās ir sliktākas sekmes, joprojām nav.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti