Panorāma

Piecas partijas piekrīt darbam valdībā

Panorāma

Panorāma

Skola kā iespēja: pedagogu trūkums – katastrofāls

Latviešu valodas skolotāju trūkums – samilzusi problēma

Latviešu valodas skolotājiem mazākumtautību skolās ir īpaša loma, un pēc viņiem ir īpaša vajadzība.  Tomēr jauni skolotāji neienāk tik ātri, kā vajadzētu. Šī gada rudenī mācības Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē sāka 177 topošie skolotāji, no tiem tikai 18 izvēlējušies kļūt par latviešu valodas skolotājiem. Jaunie skolotāji šo profesiju uzskata par misiju, kas ir smags un neprestižs darbs.

Skolotāju trūkuma problēma ir samilzusi

“Skola kā iespēja”

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sadarbībā ar “Re:Baltica” sērijā “Skola kā iespēja”, sākot no 10.decembra, pētīs, vai visas Rīgas skolas ir ar labiem eksāmenu rezultātiem, iemeslus, kādēļ krievu skolās Rīgā ir sliktāki rezultāti, kas neļauj bērniem apgūt latviešu valodu un vai valsts izglītības politika deva šiem skolēniem visas iespējas.

Skaties sērijas turpinājumu LTV un lasi portāla LSM.lv.  

Labu skolotāju trūkums ir kopīga iezīme, kas vieno skolas ar sliktākiem eksāmenu rezultātiem. Krievu skolās, kur ir problēmas nokārtot latviešu valodas eksāmenus, īpaši trūkst latviešu valodas skolotāju. Arī tas ir viens no secinājumiem, kas atklājies pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījumā par Rīgas skolām.

Rīgas Izglītības departamenta mājaslapā šonedēļ bija 12 latviešu valodas skolotāju vakances, 8 no tām - mazākumtautību skolās.

Vairāk vakanču - 14 - ir tikai uz matemātikas skolotāja vietu galvaspilsētas skolās.

Daudzās skolās apliecina -  pedagoģijas studentus  mēģina izķert jau studiju gados. Un problēma kļūs tikai asāka, jo mazākumtautību skolās bažījās, ka, pilnībā pārejot uz mācībām latviešu valodā, skolotāju trūks vēl vairāk un visos priekšmetos.  Kad “Re:Baltica” rudenī apzvanīja 37 Rīgas mazākumtautību skolas, noskaidrojās, ka šīs reformas dēļ pensijā aizgājuši vismaz 10 skolotāji.

Arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā atzīst, ka skolotāju trūkuma problēma ir samilzusi.

Smags un nenovērtēts darbs

Paula Sirmā ir Latvijas Universitātes (LU) 2. kursa studente, mācās par latviešu valodas, literatūras un kulturoloģijas skolotāju. Pērn bijuši vairāk, šobrīd kursā vairs tikai 8 studenti. Viņa šo darbu sauc par misiju.

“Skolotāju bērni redzi no rīta līdz vakaram diendienā 5 dienas nedēļā – ļoti bieži, un personīgi man ir ārkārtīgi liels prieks iesaistīties skolēna personības veidošanās procesā, iedvesmot, motivēt, rosināt, darīt lietas, kuras bērnam ir svarīgas, attīstīt talantus,” saka Paula.

Savukārt Anda Apsīte jau saņēmusi latviešu valodas skolotājas diplomu. Šobrīd mācās 3. kursā, lai papildus kļūtu arī par angļu valodas skolotāju. Viņai ir sajūta, ka skolotāja profesija nav novērtēta.

“Cilvēki negrib strādāt, izvēlēsies kaut ko citu darīt, bet man patīk jaunieši, man patīk strādāt ar viņiem, darboties, runāt, viņi ir laba sabiedrības daļa, nav nevienas sūdzības par jauniešiem, bet skolotāja profesija, nedomāju, ka ir prestiža,” atzīst Anda.

Abas jaunās skolotājas uzsver – darbs skolā ir ļoti atbildīgs un smags. Reālā skolas dzīve studentus pārsteidz jau pirmajos studiju gados, kad jāiziet pirmā prakse. Daudziem tas ir pagrieziena punkts.

“Pašlaik ir grūti pateikt, vai tas ir tas, ko es darīšu, jo tas ir šausmīgi smags darbs, mums praksē bija 2 klases, un jau tad bija diezgan grūti visas stundas, kontroldarbus.. Tas ir fiziski un garīgi ļoti smags darbs,” saka LU 3. kursa studente Lība Kaiva Gailīte.

Skolotāja profesiju izvēlas daudzpusīgi jaunieši

Latvijas Universitātē jau gadu tiek īstenots projekts jauno skolotāju atbiruma samazināšanai. Šī ir akūti risināma problēma, saka universitātē.

“Cepuri nost visiem skolu direktoriem, kas meklē šos skolotājus un zvanās, un prasa, bet tai pašā laikā, līdzko viņi dabū to jauno cilvēku, viņi viņu vienkārši ierauj tur iekšā, slodze no rīta līdz vakaram, un tā ir tāda neiespējamā misija faktiski,” uzskata LU profesore Indra Odiņa.

“Otra grupa ir šie skolotāji, kas pārkvalificējas, vai skolotāji - maģistri, apbrīnojami cilvēki, jo viņi skolā strādā pilnas slodzes un tad pavada piektdienas, sestdienas šeit mācoties, kopā strādājot, un tiem tiešām acis deg,” stāsta Odiņa.

Grūta, bet skaista profesija, vienisprātis ir gan studenti, gan profesori.

“Visbiežāk skolotāja profesiju izvēlas tie jaunieši, kas ir daudzpusīgi pēc savas būtības, viņiem daudz kas patīk, viņi ir sociāli orientēti, viņi grib attīstīties, viņi ir arī sociāli atbildīgāki, nobriedušāki, jo viņi jau ir gatavi palīdzēt attīstīties arī citiem,” norāda LU Pedagoģijas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska.

“Ja tā pavisam godīgi, tas ir viens no veidiem, kā padarīt pasauli mazliet labāku,” piebilst Paula.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti