Lietuvā tiek gaidīti vakar notikušo pašvaldību vēlēšanu un pilsētu mēru vēlēšanu galējie rezultāti. Sākotnējie rezultāti liecina, ka kopumā vislabāk veicies abām valdošajām partijām – Zemnieku un zaļo savienībai, kā arī sociāldemokrātiem.
Autora ziņas
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) gatavas maksāt līdz pat miljonam ASV dolāru par informāciju, kas palīdzētu atrast Osamas bin Ladena dēlu Hamzu bin Ladenu. Tiek uzskatīts, ka viņš gājis sava 11. septembra teroraktus izplānojušā tēva pēdās un lēnām kļūst par teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” līderi.
ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nav spējuši panākt vienošanos otrajās kodolatbruņošanās sarunās. Šo faktu pēc abu līderu tikšanās preses konferencē apstiprināja arī pats Baltā nama saimnieks. Tikmēr viņa preses pārstāve Sāra Sandersa norādīja, ka par spīti sarunu iznākumam abu valstu delegācijas paudušas gatavību turpināt darbu pie šī jautājuma risināšanas arī nākotnē.
Pakistānas un Indijas starpā uzvirmojušā konflikta dēļ abas valstis ierobežojušas gaisa satiksmi. Abas arī turpina apvainot vienu otru militārā konflikta eskalācijā.
Uz Maskavu aizbēgušā, bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča nauda varētu būt pārskaitīta arī caur “Swedbank” filiāli Lietuvā. Tā ziņo Lietuvas medijs “15 minūtes LT”.
Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā sācies otrais augstākā līmeņa samits starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu. Kopējās pusdienās abi līderi apmainījās laipnībām un slavēja sarunās panākto progresu. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai sanāksmē izdosies panākt praktiskus soļus, lai atbrīvotu Korejas pussalu no kodolieročiem.
Losandželosā sadalītas ikgadējās ASV Kinoakadēmijas balvas. Visvairāk “Oskarus” - trīs - ieguva biogrāfiskā drāma “Green Book”, kas arī tika atzīta par gada labāko filmu, kā arī meksikāņu režisora Alfonso Kuarona kinolente “Roma”, kas stāsta par dzīvi Meksikā septiņdesmitajos gados. “Oskaru” ceremonija neiztika arī bez politiski piesātinātiem komentāriem un asām diskusijām par Holivudas aizstāvētajām vērtībām.
Ar neskaidru rezultātu un vairākiem skandāliem beigušās parlamenta vēlēšanas Moldovā. Visvairāk balsu ieguvusi prokremliskā sociālistu partija, taču nevienai no trim lielākajām partijām nav izdevies iegūt pietiekami balsu, lai izveidotu valdību. Valsts prezidents prognozē, ka būs nepieciešamas vēl vienas ārkārtas vēlēšanas politiskās un ekonomiskās krīzes pārņemtajā valstī.
Cik ir reāli Krievijas plāni par autonomu internetu valstī un ko Krievija tādējādi grib pateikt? To intervijā LTV raidījumā “Pasaules Panorāma” vērtē NATO kiberdrošības izcilības centra eksperte Klēra Leina.
Teroristiskās organizācijas “Daīš” jeb “Islāma valsts” sakaušana Sīrijā aktualizējusi diskusijas par civiliedzīvotājiem, kas ilgstoši atradušies džihādistu kontrolētajās teritorijās. Šajās dienās tiek izvesti iedzīvotāji no pēdējā džihādistu kontrolētā anklāva Sīrijā. Taču daļa no viņiem ir ārvalstnieki, radot neskaidrību par viņu nākotni.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā šajās dienās pirms pieciem gadiem notika Maidana protesti, kas nesa būtiskas pārmaiņas valstī. Un, kā jau pēc revolūcijām ierasts, taisnība nav izrādījusies ne tiem, kas cerēja uz ļoti straujām pozitīvām izmaiņām, bet arī ne tiem, kas piesauca bezgalīgas lejupejošas spirāles un valsts sagrūšanu.
Afganistānā piektdien, 15. februārī, atzīmēta PSRS karaspēka izvešanas 30. gadadiena. Daudziem afgāņiem tas bija īss uzvaras mirklis pirms sekojošā haosa un talibu režīma nostiprināšanās. Tikmēr oficiālā Maskava Afganistānas karu arvien vairāk skaidro kā nepieciešamu un pat veiksmīgu PSRS darbību. Šo tendenci atceres gadadienā nosodījis tā laika PSRS līderis Mihails Gorbačovs.
Krievijas prezidenta Vladmira Putina reitings kopš Krimas aneksijas ievērojami krities. Krievijas politiskās sistēmas, bruņoto spēku un organizētās noziedzības pētnieks Marks Galeoti intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules Panorāma" stāsta, ka reitings mazinās arī Putina entuziasma trūkuma dēļ. Galeoti domā, ka Putina ēra tuvojas beigām, un Rietumiem nevajadzētu iejaukties Krievijas politikā, bet drīzāk - mazināt kaitējumu un mēģināt atrast veidus valsts iedzīvotāju uzrunāšanai.
Starp Itāliju un Franciju izcēlusies dziļākā diplomātiskā krīze kopš Otrā pasaules kara beigām. Tā apskatnieki nosaukuši savstarpējus apvainojumus, kurus izraisīja Itālijas valdības pārstāvju tikšanās ar Francijas “dzeltenajām vestēm” un pat apsūdzības mūsdienu koloniālismā. Līdz ar to pārkāpta arī zināma nerakstīta vienošanās lieki necilāt Āfrikas kolonizācijas vēsturi.
Lai gan Eiropas dažādu nozaru milžu apvienošana rada virkni konkurences jautājumu, tomēr pašreizējā globālā situācijā ir jāļauj veidot pasaules mēroga "Eiropas čempionus", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Pasaules Panorāma" sacīja Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā (EP) Manfrēds Vēbers.
Šveices kūrortpilsētā Davosā sācies ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas pulcē pasaules politiskos un biznesa pasaules līderus. Arī šoreiz – bez Latvijas augstāko amatpersonu līdzdalības. Sanāksmi un diskusijas pavada dažādas protesta akcijas un mēģinājumi aktualizēt problēmas, ar kuru risināšanu globālajam kapitālismam varētu veikties labāk. Šogad nevalstiskās organizācijas (NVO) izmanto šo laiku, lai izceltu globālās nevienlīdzības statistiku. Tā jau atkal liecina par arvien augošo plaisu starp nabagajiem un bagātajiem.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzdevis valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes caur Baltijas valstu ostām. Alternatīvas energoresursu piegādes Baltkrievija pēdējos gados ir meklējusi ne reizi vien, tiklīdz sarežģījas attiecības ar Kremli. Minska ir eksperimentējusi, pērkot naftu Irānā un Venecuēlā, taču tas izrādījās neizdevīgi, salīdzinot ar pašreizējiem Krievijas piegādes noteikumiem.
Zviedrijas premjers arī turpmāk būs sociāldemokrātu līderis Stefans Levēns. Pieliekot punktu vairāk nekā četrus mēnešus ilgušajam politiskajam strupceļam pēc septembra vēlēšanām, parlaments piektdienas, 18. janvāra, rītā viņu atbalstīja uz otro termiņu amatā. Levēns atgriežas premjera krēslā sociāldemokrātu un zaļo mazākuma valdības vadībā, kuru atbalsta līdz šim opozīcijā bijušie centristi un liberāļi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 17. janvārī, ieradīsies vizītē Serbijas galvaspilsētā Belgradā. Vizītes laikā plānots apstiprināt abu valstu ciešās kulturālās un reliģiskās saites, kā arī uzsvērt vienoto nostāju dažādos politiskos jautājumos, piemēram, jautājumā par Kosovas neatkarību.
ASV pārspēti visi līdzšinējie valdības darba paralizēšanas antirekordi. Prezidents Tramps joprojām atsakās apstiprināt federālo budžetu, ja vien tajā netiks iekļauti 5,7 miljardi dolāru barjeras uzsliešanai uz robežas ar Meksiku. Demokrāti tam nepiekrīt. Tā rezultātā bez algas palikuši aptuveni 800 tūkstoši valsts sektora darbinieku, sākot no gaisa kontroles dispečeriem un beidzot ar slepenā dienesta darbiniekiem.
Islandes policija un glābšanas dienesti šoziem īpašu uzmanību pievērš tūristiem, kuri devušies meklēt ziemeļu skaistumu – ziemeļblāzmas uzplaiksnījumu – taču piemirsuši parūpēties par savu drošību. Dzīšanās pēc skaistajiem skatiem ir īpaši riskanta pašlaik, kad Islandē tāpat kā kontinentālajā Eiropā tiek piedzīvota īpaši sniegota ziema.
Aizdomās par spiegošanu Polijas drošības dienesti aizturējuši uzņēmēju no Ķīnas un Polijas pilsoni. Vietējie mediji vēsta, ka Ķīnas pilsonis ir vadošs darbinieks Ķīnas telekomunikāciju milža "Huawei" Polijas filiālē. Telekomunikāciju sektorā strādājis arī aizturētais Polijas pilsonis – mobilo sakaru operatorā "Orange Polska". Pār "Huawei" gulstas aizdomu ēna par saitēm ar Ķīnas izlūkdienestiem, kā dēļ vairākas valstis liegušas izmantot ķīniešu uzņēmuma tehnoloģijas mobilo sakaru tīklu attīstīšanā.