Moldovas vēlēšanu rezultāti nesola stabilitāti

Ar neskaidru rezultātu un vairākiem skandāliem beigušās parlamenta vēlēšanas Moldovā. Visvairāk balsu ieguvusi prokremliskā sociālistu partija, taču nevienai no trim lielākajām partijām nav izdevies iegūt pietiekami balsu, lai izveidotu valdību.  Valsts prezidents prognozē, ka būs nepieciešamas vēl vienas ārkārtas vēlēšanas politiskās un ekonomiskās krīzes pārņemtajā valstī.    

Moldovas parlamenta vēlēšanas aizritēja saspringtā gaisotnē, ņemot vērā politiskās elites un sabiedrības sašķeltību jautājumā, vai valstij jācenšas veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību vai Krieviju. Balsis līdzvērtīgi sadalījušas trīs partijas.

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas sociālisti ieguvuši 34 deputātu vietas 101 krēsla parlamentā, ar ko vairākumam nepietiek. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu otrajā vietā, nedaudz iepaliekot, ar 31 deputātu vietu ir līdz šīm valdību vadījusī Demokrātiskā partija – tās līderis ir ietekmīgs oligarhs Vladimirs Plahotnjuks, un partija cenšas balansēt un veicināt Moldovas attiecības gan ar Briseli, gan Maskavu. Bet trešajā vietā ar 26 mandātiem ierindojusies proeiropeiski noskaņoto spēku alianse “Acum” jeb „Tagad” – šis partiju bloks iestājas par Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Moldovas vēlēšanu rezultāti nesola stabilitātiGints Amoliņš

Balsojumu aizēnojusi ne vien zemā aktivitāte – 49%, kas ir zemākais rādītājs Moldovas vēsturē, bet arī apsūdzības negodīgā vēlēšanu procesā un balsu pirkšanā, liekot proeiropeiskās koalīcijas līderim vēlēšanas nosaukt par negodīgām, nedemokrātiskām un nebrīvām. Bažas par balsojumu ir arī vairākiem politikas vērotājiem.

“Institūcijas, kuras tika radītas, lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, neko no tā nedarīja. Tā vietā tās koncentrējās tikai uz to, lai panāktu atsevišķu partiju panākumus balsojumā,” uzskata politologs Vlads Turčanu.

“Jebkādi mēģinājumi izcelt gaismā problēmas ar balsojumu bija lemti sakāvei. Tā rezultātā atbalsts opozīcijai ir pārsteidzošs – Moldovā tā daļa sabiedrības, kas dod priekšroku Eiropas Savienībai, ir no 30 līdz 40%. Tagad paziņots, ka šo cilvēku ir mazāk par 25%,” norādīja Turčanu.

Pirms balsojuma prezidents Dodons paredzēja, ka neatrisināmu politisko domstarpību dēļ starp lielākajām partijām Moldova var gaidīt jaunas ārkārtas vēlēšanas jau tuvākajos mēnešos.

Pirmdien līdz šīm valdījusī Demokrātiskā partija, kas iestājas par attiecību veidošanu gan ar Briseli, gan Maskavu, paziņojusi, ka ir gatava sākt koalīcijas veidošanas sarunas.

Tikmēr prokremliski noskaņotie sociālisti un proeiropeisko opozīcijas partiju bloks izslēdzis sadarbību ar citām partijām. Proeiropeiskās alianses līderis Andrejs Nestase paziņojis, ka viņa atbalstītāji „ir gatavi aizstāvēt savas tiesības ielās”.

Vienlaikus gan prokremliskais prezidents Dodons, gan proeiropeiskās alianses līderis Nestase apsūdzējuši līdz šīm valdošo Demokrātisko partiju par plaša mēroga krāpšanos, tostarp autobusos ievedot cilvēkus no Moldovas separātiskā reģiona Piedņestras.

Demokrātiskā partija savukārt apsūdzēja sociālistus, ka tie pirkuši balsis no Piedņestras iedzīvotājiem.

Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)  pirmdien paziņoja, ka vēlēšanās kopumā bija nodrošināta konkurence un pamattiesības, taču uzsvēra, ka ir „nopietnas pazīmes, kas liecina par balsu pirkšanu”.

EDSO piebilda, ka vēlēšanas aizēnoja arī apsūdzības par administratīvo resursu negodprātīgu izmantošanu un spiediena izdarīšanu uz valsts sektorā strādājošajiem.

Pēdējo trīs gadu laikā Moldovā bijušas trīs dažādas valdības. Ilgstošo politisko un ekonomisko nestabilitāti Moldovā izraisīja viens no skaļākajiem korupcijas skandāliem Eiropā – 2015. gadā tika atklāts, ka no valsts banku sistēmas bez pēdām pazudis aptuveni viens miljards ASV dolāru jeb aptuveni 12% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt