ĪSUMĀ:
- Jaunais likums ļaus testēt Krievijas interneta darbu izolēti no pasaules, pārbaudīt kiberaizsardzību.
- Likums paredz ieviest iespēju Krievijas internetam darboties autonomi.
- Valsts dome pieņēma likumprojektu pirmajā lasījumā.
- Iniciatīvas autori: Krievijai ir jābūt gatavai sava tīmekļa drošības garantēšanai.
- Kritiķi tikmēr šajos plānos saskata varasiestāžu centienus ierobežot interneta brīvības
Krievija apsver iespēju uz laiku atslēgties no globālā interneta tīmekļa, lai pārbaudītu savas kiberaizsardzības spējas. Tas nozīmētu, ka Krievijā dzīvojošo interneta lietotāju datu plūsma paliktu valsts iekšienē.
Likumprojekts paredz ieviest nepieciešamās tehnoloģiskās prasības un interneta infrastruktūras izmaiņas, lai internets Krievijā varētu darboties autonomi gadījumā, ja valsts tiek atslēgta no globālā tīmekļa.
Likumprojektu iesniedza trīs Krievijas parlamenta deputāti. Divi no valdošās partijas „Vienotā Krievija”, kā arī Vladimira Žirinovska liberāldemokrātiem piederošais Andrejs Lugovojs.
Viņš ir viens no galvenajiem aizdomās turētajiem par bijušā Krievija aģenta un Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju Londonā 2006. gadā.
Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – likumprojektu otrdien apstiprināja pirmajā lasījumā ar 334 balsīm „par”, 47 balsīm „pret”. Debates izvērsās neierasti karstas.
Mazākumā esošo partiju deputāti likumprojektā iekļautos plānus kritizēja kā pārāk dārgus, norādot, ka nav skaidras ilgtermiņa izmaksas. Likumprojekts tika kritizēts arī par to, ka to nav uzrakstījuši jomas eksperti. Kritiķi arī pauda, ka nav skaidrs, kādus tieši draudus tas novērstu.
Iniciatīvas autori argumentē, ka Krievijai ir jābūt gatavai sava tīmekļa drošības garantēšanai, ņemot vērā jauno Savienoto Valstu kiberdrošības stratēģiju, ko prezidents Donalds Tramps parakstīja septembrī.
Toreiz Baltais nams paziņoja, ka jaunā stratēģija ASV ļaus brīvāk un stingrāk veikt kiberuzbrukumus pret ārvalstu hakeriem un cīnīties pret tiem.
Jaunā pieeja sekoja virknei kiberuzbrukumu, par kuriem ASV apsūdzēja Krieviju, Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju.
Jaunā Krievijas likumprojekta aizstāvji jauno ASV stratēģiju sauca par „agresīvu”. Saskaņā ar Krievijas parlamentā apsvērtajiem plāniem ir jānodrošina, ka interneta pakalpojumu sniedzēji var turpināt strādāt gadījumā, ja ārvalstis Krieviju mēģina izolēt internetā un tā nespēj pieslēgties ārvalstu serveriem.
Starp priekšlikumiem ir īpaša centra izveide, ko uzraudzīs Krievijas federālais mediju uzraudzības dienests “Roskomnadzor”. Dienestam arī paredzētas pilnvaras noteikt Krievijas operatoru interneta datu plūsmas maršrutēšanas noteikumus un kontrolēt, ka šie noteikumi tiek ievēroti.
Paredzētas arī regulāras testa mācības, lai pārbaudītu, ka Krievijas internets var darboties izolēti no pārējās pasaules. Šajās mācībās interneta operatoriem dati būtu jāvirza caur valdības kontrolētiem serveriem
No otras puses kritiķi tikmēr šajos plānos saskata varasiestāžu centienus ierobežot interneta brīvības vai pat izveidot masu interneta cenzūras sistēmu, ar kādu ir pazīstama Ķīna.
Pekina ar filtriem un bloķēšanas sistēmām nepieļauj varu kritizējošas un tai nelabvēlīgas informācijas parādīšanos Ķīnas internetā.
