Trampa un Kima samits: pusdienās apmainījās laipnībām, bet skaidrības par praktiskiem soļiem vēl nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā sācies otrais augstākā līmeņa samits starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu. Kopējās pusdienās abi līderi apmainījās laipnībām un slavēja sarunās panākto progresu. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai sanāksmē izdosies panākt praktiskus soļus, lai atbrīvotu Korejas pussalu no kodolieročiem.

Atbildot kritikai, ka pērnā gada samits Singapūrā joprojām nav sniedzis praktiskus rezultātus, prezidents Tramps panācis vēl vienas sanāksmes noorganizēšanu ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu. Kopējās pusdienās Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā abi līderi izteicās pozitīvi viens par otru. Donalds Tramps bija izvēlējies īpaši izcelt Ziemeļkorejas ekonomisko potenciālu, kura realizēšanai ASV gatavas sniegt palīdzīgu roku, ja vien Ziemeļkoreja spers redzamus soļus kodolatbruņošanās virzienā.

“Tieši pirms 261 dienas mēs tikāmies Singapūrā, un kurš gan ticētu, ka šī veiksmīgā un svarīgā tikšanās notiks arī šodien un šeit, pateicoties ASV prezidenta drosmīgajiem politiskajiem lēmumiem. Kopš šīs 261 dienas ir bijuši zināmi pārpratumi no dažādām pasaules valstīm, un bija zināms naidīgums no ārpuses. Taču to visu mēs esam pārvarējuši un esam šeit,” sacīja Kims Čenuns.

“Kā jau es to esmu teicis daudzas reizes presei un visiem, kas grib ieklausīties, man šķiet, ka jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls. Neticams un nebeidzams.

Un es domāju, ka jums jūsu valstī būs lieliska nākotne un varens līderis. Es raugos uz šo attīstību un esmu gatavs tai palīdzēt,” paziņoja Donalds Tramps.

Singapūras samitā plašākai sabiedrībai nav sniegta informācija par sarunu darba kārtību un to, kas varētu būt gaidāms pēc to noslēguma. Nav arī skaidrības, ko praktiski varētu nozīmēt abu līderu izsludinātā strādāšana kodolatbruņošanās virzienā.

Jautāts, vai šī sanāksme varētu panākt simbolisko pamiera izsludināšanu starp abām Korijām, kas tā arī netika noslēgts pēc Korejas kara beigām piecdesmitajos gados, Donalds Tramps atbildēja izvairīgi, sakot, ka to rādīs laiks.

Izskanējis, ka Ziemeļkoreja varētu starptautiskiem novērotājiem atļaut apmeklēt ar valsts kodolprogrammu saistītās rūpnīcas un izpētes centrus vai pat aizvērt galveno izpētes centru Jonbjonā. Apmaiņā pret to Ziemeļkoreja saņemtu finansiālu palīdzību un sankciju režīma mīkstināšanu, kā arī iespēju noregulēt diplomātiskās attiecības par pārējo pasauli.

KONTEKSTS:

ASV un Ziemeļkorejas līderu pirmā vēsturiskā tikšanās notika 2018.gada vasarā Singapūrā. Kims Čenuns pauda apņemšanos "pilnībā denuklearizēt" Korejas pussalu. Tomēr deklarācija bija vispārīga.

Abas puses nav uzņēmušās konkrētas saistības par nosacījumiem un termiņiem, kā Ziemeļkoreja likvidētu savu kodolarsenālu un ko ASV piedāvātu pretī.  Tādēļ no otrā samita tiek sagaidīti konkrētāki rezultāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti