Pasaules panorāma

23. janvāra «Pasaules panorāma»

Pasaules panorāma

«Dzeltenās vestes» - bez līdera un ideoloģijas, bet ar prasībām un ambīcijām

Baltkrievijas sapnis par Latvijas ostām un naftas vadu

Baltkrievija meklē alternatīvus naftas piegādes ceļus caur Baltijas ostām

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzdevis valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes caur Baltijas valstu ostām. Alternatīvas energoresursu piegādes Baltkrievija pēdējos gados ir  meklējusi ne reizi vien, tiklīdz sarežģījas attiecības ar Kremli. Minska ir eksperimentējusi, pērkot naftu Irānā un Venecuēlā, taču tas izrādījās neizdevīgi, salīdzinot ar pašreizējiem Krievijas piegādes noteikumiem.

ĪSUMĀ:

  • Baltkrievija drīzumā var zaudēt iespēju pirkt Krievijas naftu lētāk nekā Eiropas valstis.
  • Tad Baltkrievijas kopējie zaudējumi līdz 2025. gadam sasniegtu 10,6 miljardus dolāru.
  • Baltkrievijas vēlas alternatīvus naftas piegādes ceļus caur Baltijas ostām.
  • Lukašenko vēlas naftas tranzītam izmantot cauruļvadu Polocka-Ventspils; eksperti skeptiski.
  • LTRK pārstāvis: jābūt ļoti uzmanīgiem – Baltkrievijā joprojām ir autoritārs režīms, kas atkarīgs no Krievijas.
  • Divu diktatoru manevri – tā Lukašenko un Putina nesaskaņas raksturo Krievijas politikas pētnieks.

Baltkrievijai vairākos gados miljardiem lieli zaudējumi

Baltkrievija šobrīd iepērk Krievijas naftu par iekšējā tirgus cenām un maksā krietni lētāk nekā Eiropas valstis. Taču drīzumā šo privilēģiju Minska var zaudēt. Krievijas valdība nolēmusi naftas cenu iekšējā tirgū tuvināt pasaules tirgus cenām. Tāpēc sākusi īstenot tā saukto nodokļu manevru, kā rezultātā Minska pakāpeniski paliek bez Krievijas subsidētās naftas cenas.

Sanāksmē par valsts sociālekonomisko attīstību prezidents Aleksandrs Lukašenko izteicās, ka tā nekāda katastrofa Baltkrievijas neesot.  Tomēr atzina, ka Krievijas nodokļu politikas dēļ Minskas zaudējumi šogad sasniegs 400 miljonus dolārus. Bet kopš 2015. gada, kad ieviesa nodokļu manevru, jau zaudēti 3,6 miljardi dolāru. Savukārt līdz 2025. gadam kopējie zaudējumi Baltkrievijai sasniegšot 10,6 miljardus.  

"Ir jāatklāj alternatīvi naftas piegādes ceļi caur Baltijas ostām. Ja lietuvieši nepiekrīt, vienoties ar latviešiem.

Un iepirkt naftu, pārstrādāt Novopolockas pārstrādes rūpnīcā un apgādāt Baltijas republikas. Tas viņiem būs lētāk, nekā tagad iepirkt naftu kaut kur par pasaules tirgus cenām.

Var vienoties, ka tā būtu mūsu kopīga nafta, kuru mēs pārstrādājam modernizētajā Novopolockas rūpnīcā. Vai tad te ir problēma? Nav problēmas. Vēl jo vairāk. Mums ir pat dažas iespējas šajā jomā," sacīja Lukašenko.

LTRK: jābūt ļoti uzmanīgiem  Baltkrievijā arvien ir autoritārs režīms

Taču, kā norādīja eksperti, Lukašenko plāns izmantot naftas tranzītam cauruļvadu Polocka-Ventspils atduras pret nopietnu problēmu. Pa to jau gadiem nesūknē naftu, un nepieciešamas milzīgas investīcijas, lai vads atkal darbotos. Turklāt nav pielikts punkts tiesvedībā starp Baltkrievijas uzņēmumu "Polocktransņeftj Družba" un Krievijas-Latvijas  kompāniju "LatRostrans" par to, kam pieder tehnoloģiskā nafta iekonservētajā cauruļvadā.

"Zemas pievienotās vērtības tranzīts nav tas, kas mums ir vajadzīgs. Tas nevar nodrošināt pietiekami daudz cilvēkiem augsti apmaksātas darbavietas. Mums ir nepieciešams pievienot vērtību. Nevis liet kaut kādu šķidrumu no viena spaiņa otrā. Daži  uzņēmēji .. ok, kaut ko nopelnīs, kaut ko samaksās.. Vairāk ir ģeopolitiska bīstamība," vērtēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) loceklis Ģirts Rungainis.

"Tas joprojām ir autoritārs režīms, stingri atkarīgs no Krievijas, un mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Orientēties un sagaidīt kaut kādu ilgtermiņa lielu peļņu šajā salikumā acīmredzot nav ticami.

Baltkrievijas prezidenta draudi atteikties no Krievijas naftas ir politiska spēle, lai no Maskavas panāktu kompensācijas, kas segtu zaudējumus nodokļu pārmaiņām. Kā izteicies Lukašenko, Kremlis riskē zaudēt vienīgo sabiedroto Rietumu virzienā – Baltkrieviju.

"Šis Baltkrievijā ir ļoti svarīgs jautājums. Ja režīms nevar saņemt subsīdiju no Krievijas, iegūt naudu, respektīvi iegūt naftu zem pasaules cenām un gāzi, tad tas ir saistīts ar to, ka ekonomika nevar funkcionēt tādā veidā, kā funkcionē, un tas neizbēgami izsauks  neapmierinātību iedzīvotājos un ar attiecīgām sekām Lukašenko pašam. (..)

21. gadsimtā ir jāapstrādā dati un tehnoloģijas un nevis nafta ..lai varētu labi nopelnīt sabiedrība kopumā."

"Liet iekšā naftu. Dzīt to augšā uz Baltkrieviju pārstrādāt un .. tas vienkārši ir sarunu vešanas elements no Lukašenko puses un, visticamāk, tā ir īstermiņa situācija. Protams, esam gatavi strādāt, veidot labas kaimiņattiecības ar Baltkrieviju un apkalpot visas iespējamas kravas, kuras vien var, bet kopumā tās ir zemas pievienotās vērtības kravas. Daži cilvēki nopelnīs, bet Latvijas ekonomikai tas kopumā neko nepienesīs... cietīs attiecības ar Lietuvu."

Frāze – ja lietuvieši nepiekrīt, tad vienoties ar latviešiem – Lukašenko kalpo arī kā kaulēšanās elements sarunās ar  Lietuvu. Lielākais baltkrievu preču apjoms iet caur Klaipēdu, bet Viļņa protestē pret baltkrievu atomelektrostacijas būvniecību. 

Pētnieks: pašlaik notiekošais – divu diktatoru manevri

Krievija grib nodrošināt kontroli pār Baltkrieviju, taču Maskavas iespējas kontrolēt Minsku nav bezizmēra. Tā esošo Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesaprašanos skaidro Krievijas politikas pētnieks Marks Galeoti.

"Krievija grib nodrošināt to, ka Baltkrievija ir atkarīga no Maskavas. Tāpēc mēs pēdējā laikā redzam šo nevēlēšanos maksāt par Baltkrieviju, dodot tai atlaides energoresursiem. Taču Baltkrievija no savas puses izspēlējusi Eiropas kārti, cenšoties izspiest piekāpšanos no pašas Krievijas.

Realitāte ir tāda, ka Lukašenko ir autoritāra režīma diktators un viņa iespējas iet Rietumu virzienā ir ierobežotas. Taču arī Krievijas iespējas izdarīt spiedienu nav bezizmēra.

Pirms diviem gadiem "Zapad" mācību laikā daži runāja, ka Krievija pievienos Baltkrieviju vai veiks apsvērumu pret Lukašenko. Nedomāju, ka Maskava var anektēt Baltkrieviju vai veidot kaut kādu ciešāku ūniju. Tāpēc pašlaik notiekošais drīzāk ir divu diktatoru manevri, abiem vēloties ieturēt stingru līniju. Dažbrīd tas noved pie mazākiem konfliktiem, dažbrīd, kā tagad, – pie lielākiem," lēsa Galeoti.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti