Kad padomju tanki šajā datumā šķērsoja Afganistānas robežu, tas tika uztverts kā atvieglojums asiņaina un bezjēdzīga kara izbeigšanai. Rietumu prese tolaik par to rakstīja kā PSRS Vjetnamu, lāča lamatām, kurās iekrita Padomju Savienība, un kā vienu no veicinošajiem faktoriem PSRS sabrukumam.
Tikmēr daudziem afgāņiem tā joprojām ir svētku diena par spīti tam, ka neilgi pēc tam valstī varu sagrāba talibi, ar kuriem tiek karots līdz pat šodienai.
"Padomju armijas izvešana ir vēsturiska diena. Atceres un svētku diena, par kuru mēs esam ļoti lepni. Kā nabadzīga valsts ar lielām ekonomiskām problēmām mēs toreiz sakāvām lielvaru un esam ļoti lepni, ka spējām atbrīvot mūsu valsti," sacīja Balkhas provinces gubernators Ata Muhameds Nurs.
Pretējas atmiņas par gandrīz 10 gadus ilgušo karu ir daudziem PSRS armijas veterāniem.
"Pats grūtākais bija zaudēt savus biedrus. Kad tikko ar viņu esi runājis, paiet mirklis – cilvēka vairs nav. Tas ir ļoti smagi," stāstīja Afganistānas kara veterāns Sergejs Židkovs.
Tomēr oficiālās Maskavas skaidrojums pēdējos gados turpina mainīties, un arvien vairāk parādās interpretācijas par kara nepieciešamību un pat zināmu veiksmīgumu.
Pērn Krievijas Valsts domē parādījās likumprojekts, ar kuru plānots aizliegt nosodīt PSRS karaspēka ievešanu Afganistānā, atsaucoties uz tā laika afgāņu valdības it kā oficiāliem lūgumiem pēc militāras palīdzības. Šogad janvārī to jau atbalstījusi Krievijas Domes aizsardzības komisija.
Likumu kritiķu vidū ir tā laika PSRS līderis Gorbačovs. Piektdien, 15. februārī, publicētā intervijā viņš izteicies, ka šāda vēstures pārrakstīšana ir bezatbildīga un neiecietīga pret kara laikā bojāgājušajiem un viņu tuviniekiem.
