Zviedrijas parlaments Riksdāgs pielika punktu 131 dienu ilgušajam politiskajam strupceļam kopš septembra vēlēšanām. Amatā atkārtoti apstiprināts līdzšinējais premjers Stefans Levēns, sociāldemokrātu līderis – ar 153 balsīm “par”, 115 “pret” un 77 deputātiem atturoties.
Levēns vadīs mazākuma valdību. Zviedrijas politiskā sistēma paredz, ka tā var darboties, ja vien „pret” to nebalso vairākums deputātu.
Bijusī komunistu partija – Kreisā partija – kopš 2014. gada atbalstīja Levēna iepriekšējo mazākuma valdību. Tomēr šoreiz, lai vēlēšanu radītajā jaunajā situācijā spētu izveidot valdību sadarbībā ar Centra un Liberāļu partijām, kas iepriekš atradās opozīcijā, Kreisā partija ir izslēgta no Levēna valdības.
Kreisā partija tomēr paziņoja, ka pret viņu nebalsos un balsojumā atturēsies, lai neļautu pie varas nonākt konservatīvajiem un neļautu vairāk ietekmes gūt nacionālistu pret imigrāciju stingri noskaņotajai partijai „Zviedrijas demokrāti”. Tā septembra vēlēšanās nostiprināja pozīcijas un ieguva trešo vietu.
“Mēs pārstāvam pusmiljonu vēlētāju, kuri negrib redzēt valdību, kas sniedz papildu ietekmi rasistu partijai. Tāpēc Kreisā partija šodien atturas. Levēns var turpināt būt premjers,” skaidroja Zviedrijas Kreisās partijas vadītājs Jūnass Šēstets.
Par rasistu partiju galēji kreisie sauc nacionālistiski un eiroskeptiski noskaņotos zviedru demokrātus. Viņu atbalsts bija nepieciešams labēji centriskās alianses valdības izveidei. Šādu situāciju nevēlējās pieļaut aliansē ietilpstošie liberāļi un Centra partija.
“Es uzņemos šo atbildību ar pazemību un apņēmību. Pirmdien paziņošu par jauno valdību un tās ministriem. Protams, parlamentā pašreiz ir sarežģīta situācija, taču četras partijas ir sanākušas kopā un darīs to, kas vajadzīgs valstij. Šī janvāra vienošanās ir būvēta uz smagiem kompromisiem, neviens neieguva visu, ko gribēja, bet katrs ieguva vismaz kaut ko. Un tāpēc lielākā ieguvēja no šīs vienošanās ir Zviedrijas valsts,” paziņoja Levēns.
61 gadu vecā Levēna mazākuma valdība sastāv no viņa vadītajiem sociāldemokrātiem, kā arī zaļajiem – abas partijas vēlēšanās kopā ieguva vien trešo daļu balsu. Levēns nodrošinājis līdz šim centriski labējo blokā esošo Liberāļu un Centra partiju atbalstu, kas viņa valdību atbalstīs svarīgākajos balsojumos, tostarp par budžetu. Ir parakstīta politiskās programmas vienošanās. Līdz ar to kopā visām četrām ir 167 deputātu krēsli 349 vietu parlamentā, un
līdz vairākumam pietrūkst astoņi krēsli.
Tomēr Levēna politiskās programmas vienošanās ar centriski labējām partijām iekļauj arī reformas stingrajos darba likumos un īres regulāciju mazināšanu. Un par to savukārt bažas paudusi Kreisā partija. Tā brīdinājusi – kaut šī rīta balsojumā atturējās un ļāva Levēnu apstiprināt premjera amatā, tomēr uzmanīgi sekos viņa valdības lēmumiem un būs gatava to gāzt, ja Levēns virzīs darba tiesību reformu un priekšlikumus, kuru rezultātā jaunajās mājās varētu celties īres cenas.
Līdz ar Kreisās partijas ietekmes likvidēšanu tiek gaidīta vairāk centriska jaunās Zviedrijas valdības politika, it īpaši ekonomikā. 16 lappušu garais koalīcijas līgums sola liberāļu pieprasīto nodokļu sloga mazināšanu, sociālās palīdzības programmu uzlabošanu un pragmatisku pieeju patvēruma piešķiršanas un integrācijas politikai. Tomēr fundamentālas pārmaiņas līdzšinējā migrācijas politikā Zviedrijā, kas uzņēmusi Eiropā augstāko migrantu skaitu uz vienu iedzīvotāju, dokuments nesola.
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās septembrī vairākumu neizdevās nodrošināt nevienai no abām tradicionālajām partiju aliansēm – ne Levēna sociāldemokrātu vadītajai koalīcijai, ne opozīcijā esošajiem centriski labējiem. Nedēļās pēc vēlēšanām valdību neizdevās izveidot ne Levēnam, ne Ulfa Kristersona vadītajiem konservatīvajiem.
Patlaban tradicionālajai divu bloku politikai Zviedrijā, šķiet, pielikts punkts, Levēnam sašķeļot centriski labējo partiju aliansi.
