Maidanā no joprojām nezināmu slepkavu izšautām lodēm krita Ukraiņu aktīvisti, kas cīnījās par eiropeisku Ukrainas nākotni. Nu tā ierakstīta vēsturē kā pašcieņas revolūcija. Cena tai bija augsta – tikai retais tad vēl nojauta, ka “debesu simtnieka” dzīvības bija tikai sākums.
Izmantojot Ukrainas vājuma mirkli, ar Krimas aneksiju no Krievijas puses tika pieredzēta pirmā vardarbīgā robežu pārzīmēšana Eiropā šajā gadsimtā, kam sekoja joprojām asiņainais konflikts Ukrainas austrumos. Tas prasījis aptuveni 13 tūkstošu cilvēku dzīvību.
Cilvēku dzīvības cena ir neizmērāma, taču pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu skaitliskus secinājumus vismaz par ekonomisko situāciju Ukrainā.
Vidējā alga Ukrainā skaitliskā izteiksmē ir trīskāršojusies, taču tas neatspoguļo patieso situāciju, jo nacionālās valūtas - grivnas - vērtība ir samazinājusies vairāk nekā trīs reizes.
Pārrēķinot eiro valūtā, vērojams vidējās algas kritums.
Vienlaikus dzīve kļuvusi dārgāka, taču inflācija stabilizējusies. Rēķinot cilvēku reālo pirktspēju, tikko publicēts arī ikgadējais “Boršča indekss” - ukraiņu atbilde “The Economist” publicētajam “BigMac” indeksam, kur lielā hamburgera sastāvdaļu vietā tiek mērīta tradicionāls Ukrainas zupas sastāvdaļu vērtība.
Saskaņā ar Ukrainas tirdzniecības tīklu preču piegādātāju asociācijas datiem pēdējā gada laikā boršča cena vidēji valstī sadārdzinājusies līdz 3,36 eiro, salīdzinot ar 2,92 eiro pirms gada.
Iedzīvotājiem raizes sagādā komunālo pakalpojumu cenu kāpums. Arī kopumā Ukrainas ekonomika joprojām nav atgriezusies 2013. gada pirmsrevolūcijas līmenī, taču tas varētu notikt tuvākajā laikā. Un tās ir labās ziņas, tātad Ukrainas ekonomikas sabrukšanas piesaucējiem nav izrādījusies taisnība.
Lielā mērā to izdevies nodrošināt, pateicoties starptautiskajiem aizdevējiem, kas nemitīgi pieprasījuši vajadzīgas, bet sāpīgas reformas. Aizdevēji arī regulāri kritizējuši Ukrainu par reformu gausumu. To efektivitāti pašlaik grūti mērīt, taču iespējams salīdzināt Ukrainas vietu vairākos starptautiskos indeksos.
Piemēram, Ukrainai ir panākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
No 137. vietas 2013. gadā Ukraina spējusi pakāpties līdz 76. vietai, liecina Pasaules Bankas “Doing Business Index”.
Labāka situācija ir arī Preses brīvības indeksā: 102. vieta tagad, salīdzinot ar 127. pirms pieciem gadiem, liecina “Reportieri bez robežām” dati. Sāpīgākais ekonomikas jautājums ir korupcija. Arī tur uzlabojumi. Korupcijas uztveres indeksā, ko aprēķina “Transparency International”: pērn 120. vieta, kas ir kāpums par 24 vietām.
No visaptverošajiem pasaules reitingiem ir tikai viens kritums, taču būtiskā tabulā – globālajā laimes indeksā.
Tajā zemāk par Ukrainu nav novērtēta neviena Eiropas valsts. Ukrainas rezultāts ir 138. vieta, salīdzinot ar 87. vietu 2013. gadā.
Ukrainā šajās dienās notiek piemiņas pasākumi, savu atbalstu paust ieradies arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
KONTEKSTS:
Kaut arī Eiromaidana revolūcija sākās 2013. gada 21. novembrī, kad tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča centieniem raudzīties Krievijas, nevis Eiropas virzienā – protesti kulmināciju piedzīvoja tieši 2014. gada 18. februārī un ilga līdz 20. februārim. Tajā laikā pret demonstrantiem vērsās varasiestādes un sadursmju laikā bojā gāja vairāk nekā simt cilvēku. Vēlāk toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs no valsts aizbēga un rada patvērumu Krievijā.
