Publiskoti kadri, kuros redzams, kā tiek izvesti iedzīvotāji no pēdējā “Daīš” kontrolētā anklāva – Baguzas ciemata Sīrijā netālu no Irākas robežas. Simtiem vīriešu, sieviešu un bērnu nosūtīti uz Sīrijas Demokrātisko spēku filtrācijas nometnēm. Kopumā ciematā atrodas vēl aptuveni trīssimt kaujinieku, kuriem izvirzīts ultimāts – padoties vai mirt. Nelielā Baguza ir pēdējā džihādistu kontrolētā teritorija no pašpasludinātā kalifāta, kas 2014. gadā aizņēma trešdaļu no Sīrijas un Irākas teritorijas. Un arī šī ciemata atbrīvošana ir tikai laika jautājums.
“Viņiem nav pietiekamas apgādes, lai noturētos ilgāk par nedēļu,” norāda Sīrijas demokrātisko spēku armijas karavīrs Barhans Hasakahs.
“Daīš” teritoriālā sakaušana ļautu uzsākt ASV prezidenta izsludināto apmēram divtūkstoš karavīru lielā ASV militārā kontingenta pakāpenisku izvešanu. Taču tas jau tagad radījis virkni sarežģījumu.
Galvenais no tiem – ko darīt ar amerikāņu sagūstītajiem džihādistiem, kas ir citu valstu pilsoņi. ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis, lai sabiedrotie pieņem savus pilsoņus, pretējā gadījumā tos nāksies atbrīvot.
Turklāt runa nav tikai par kaujiniekiem, bet arī par viņu ģimenēm – sievām un bērniem.
Tādas valstis kā Francija un Lielbritānija pagaidām klusē, taču izšķirties nāksies, jo arī eksperti apstiprina – gūstekņi kādreiz tik un tā būs jāatbrīvo. Un likuma burts vēsta – viņiem jāatgriežas zemē, kas piešķīrusi viņiem pilsonību. Kaujiniekus mājās gaidītu apsūdzēto sols, taču viņu piedalīšanās karadarbībā vēl jāpierāda.
Atklāts paliek jautājums par ģimenēm un bērniem. “Tā ir būtiska problēma, vai viņiem vajadzētu ļaut atgriezties. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa britu saka, ka nē.
Vai viņi paši tik un tā centīsies atgriezties? Visticamāk, ka jā.
Vai mēs juridiski varam to apturēt – ilgtermiņā atkal jau jāsaka, ka nē. Tāpēc mums tiešām nepieciešams kāds jauns likums par šo tēmu. Taču politiķiem tas ir ļoti jūtīgs jautājums, kuram pieskarties,” norādīja bijušais Lielbritānijas pretterorisma politikas koordinators Čips Čepmens.
Pēdējās dienās izcēlies arī spilgts skandāls, kas labi raksturo juridisko problemātiskumu. Lielbritānijas pilsone Šamina Beguma, kura pirms četriem gadiem 15 gadu vecumā pameta Londonu, lai pievienotos “Daīš”. Tagad par to paudusi nožēlu, paziņojot, ka bija jauna un naiva un gribot atgriezties Lielbritānijā.
Taču, to izdzirdot, Lielbritānija uzreiz atņēmusi viņai pilsonību. Tas bijis iespējams, jo viņa dzimusi Bangladešā, kas nozīmē, ka viņai automātiski var tikt piešķirta šīs valsts pilsonība. Tomēr Bangladeša par viņu nevēlas ne dzirdēt. Varasiestādes paziņojušas, ka neatzīt šo pilsonību un iebraukt Bangladešā Begumai neļaus.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka viņai ir bērns, kuram pienākas Lielbritānijas pilsonība, un to atņemt briti negrasās. Turklāt bērnam varētu pienākties arī Nīderlandes pilsonība, jo Beguma Sīrijā apprecējusi džihādistu, kas ir Nīderlandes pilsonis. Šī varētu būt pirmā no daudzām līdzīgām juridiski problemātiskām situācijām.
KONTEKSTS:
Pilsoņu karš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Kopš Krievija iesaistījās Sīrijas karā, svaru kausi pārliecinoši nosvērušies par labu prezidenta Bašara al Asada režīmam.
