Gruzija ir pabeigusi visas reformas, kas nepieciešamas tās militārajai struktūrai, lai pievienotos NATO, intervijā LTV raidījumā “Pasaules panorāma” sacīja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Viņa atzina, ka pašlaik valsts ir vairāk gatava NATO nekā Eiropas Savienībai (ES).
Autora ziņas
No piektdienas, 10. maija, ASV no 10% līdz 25% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, un Ķīna jau solījusi atbildēt. Par spīti šim ASV solim Vašingtonā turpināsies abu valstu sarunas, kurā puses centīsies panākt vienošanos. Sarunu gaitā grūti periodi bijuši arī iepriekš, tādēļ, neskatoties uz ASV īstenoto muitas tarifu paaugstināšanu, iespēja vienošanos panākt vēl ir.
Nesaudzīga saimniekošana apdraud cilvēci un rada izmiršanas draudu miljoniem dzīvnieku sugu. Šāds brīdinājums izskanējis jaunākajā ekspertu izstrādātajā ANO ziņojumā, kuru šonedēļ apsprieduši 130 valstu pārstāvji. Ziņojums izskan laikā, kad daudzās pasaules valstīs arvien biežāk tiek organizētas dažādas vides aizstāvju akcijas, lai pievērtu politiķu uzmanību klimata pārmaiņām. G7 valstis uz brīdinājumiem atbildējušas ar solījumu rīkoties.
Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis jaunas reformas, tādējādi reaģējot uz tā saukto "dzelteno vestu" protestiem. Makrons ilgi gaidītajā runā uzsvēra, ka protesta kustības pamatā ir taisnīgas prasības, kuras viņš centīsies maksimāli izpildīt. Taču vienlaikus viņš norādīja, ka viņa prezidentūras laikā uzsāktais ekonomikas liberalizācijas kurss ir pareizs.
Ceturtdien, 25. aprīlī, Vladivostokā notika pirmā tikšanās starp Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kims ieradās Krievijā, lai apspriestu gan divpusējās attiecības, gan situāciju Korejas pussalā. Kims un Putins tikšanos Vladivostokā raksturoja kā „ļoti labu” un „detalizētu”, taču neko konkrētāku par sarunu saturu neatklāja. Ziemeļkorejai šī tikšanās ir iespēja parādīt Vašingtonai, ka tā nav izolēta, bet Krievijai – ka arī tai ir sava loma Korejas pussalas kodoljautājumā.
Svētdien, 21.aprīlī, Ukrainā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvaru guvis aktieris Volodimirs Zelenskis, vēsta aģentūra “Unian”.
Somijas vēlēšanu rezultāti liecina par sarežģītām jaunās valdības veidošanas sarunām, bet Ukrainai priekšā prezidenta vēlēšanu otrā kārta. ASV uzzinās detaļas par Roberta Millera īpašās izmeklēšanas secinājumiem par Krievijas iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās. Tikmēr Igaunijas prezidente šonedēļ gatavojas doties uz Maskavu un tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Ukrainas prezidenta pirmās kārtas vēlēšanās Ukrainas austrumos – tās kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas daļās – uzvarējis prokrieviskais kandidāts. Kāds ir sabiedrības noskaņojums nekontrolētajā daļā, var tikai minēt. Taču abu apgabalu ukraiņu amatpersonas cer, ka, parādot situācijas uzlabošanos un stabilizēšanos savā pusē, pakāpeniski tiks pārliecināta arvien lielāka sabiedrības otrā. Pat ja tas nozīmē kompromisus karadarbības apstākļos.
Ukrainas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis komiķis Volodimirs Zelenskis un pašreizējais valsts galva Petro Porošenko, liecina vēlēšanu rezultāti. Tas nozīmē, ka balsotājiem vēl būs jāizdara izvēle arī vēlēšanu otrajā kārtā. Zelenskis paziņoja, ka šis ir tikai pirmais solis uz uzvaru. Tikmēr Porošenko teica, ka šis rezultāts viņam ir „skarba mācība” viņam un viņa valdībai.
Ukrainā šodien prezidenta vēlēšanu diena, un viss liecina, ka vēlētāju aktivitāte būs augsta. Socioloģiskās aptaujas prognozē cīņu starp trīs galvenajiem kandidātiem, no kuriem divi varēs iekļūt nākamajā kārtā. Balsojums nav izticis bez pirmajām ziņām par dažādiem pārkāpumiem, taču vismaz pagaidām tie nav tik nopietni, lai varētu būtiski ietekmēt balsojuma gaitu.
Diena pirms Ukrainas prezidenta vēlēšanām jeb tā sauktā klusā diena valsts austrumos aizvadīta ar skaļiem šāvieniem. Ukrainas bruņotie spēki ziņo par vismaz vienu ievainoto karavīru šodienas laikā. Tikmēr vakar ar aizliegtiem lādiņiem no separātistu teritorijas tika apšaudīts Ukrainas ciemats Zolotoje. Šodien tur ieradās arī Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa.
Ne tikai lieli ekonomiskie zaudējumi, bet arī liela nodevība. Tieši šādi islandieši atceras nu jau pirms desmit gadiem notikušo valsts ekonomisko krahu, no kura gūtās mācības būtiski pārveidojušas Islandes sabiedrību, atzīst Jons Olafsons – viens no pētniekiem, kurš strādājis pie rekomendācijām par to, kā politiskajām un ekonomiskajām jomām atjaunot zaudēto sabiedrības uzticību. Pie kādiem secinājumiem islandiešu pētnieki nonākuši, un ko no tiem var aizgūt citas valstis?
Starptautisko mediju uzmanība pievērsta sāktajai Ķīnas prezidenta Sjī Dziņpina vizītei Romā, kuras laikā tiks parakstīts dokuments par Itālijas pievienošanos tā sauktajai jostas un ceļa iniciatīvai, ko dēvē par mūsdienu “Zīda ceļu”. Tas tiks darīts par spīti izskanējušām bažām no citām valstīm par Ķīnas mēģinājumiem nostiprināt politisko ietekmi Eiropā un pat šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
Jaunzēlande aizliegs pusautomātisko ieroču pārdošanu un padarīs stingrākus ieroču aprites likumus. Par to paziņojusi valsts premjerministre, reaģējot uz asiņaino slaktiņu divās mošejās, kurā tika nogalināti 50 cilvēki. Plānotas arī citas izmaiņas, lai samazinātu līdzīgas traģēdijas atkārtošanās iespēju.
Pēc negaidītas premjerministra atkāpšanās mēnesi pirms valdības termiņa beigām Somija gatavojas parlamenta vēlēšanām. Tajās izšķirsies, vai varu zaudēs līdzšinējā centriski labējā koalīcija laikā, kad pieaug atbalsts sociāldemokrātiem un Zaļajai partijai. Tikmēr liela uzmanība tiek pievērsta arī kādam citam spēkam – skaļajai un brīžiem skandalozajai Somu partijai, kas varētu veidot arī jaunas eiroskeptiskas grupas kodolu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā pašlaik piedzīvo popularitātes kāpumu.
Austrālijā dzimušais Jaunzēlandes masu slaktiņa sarīkotājs Brentons Tarants pirms uzbrukuma izplatītajā manifestā sevi nosaucis par rasistu un fašistu, kā arī paziņojis, ka iedvesmojies no norvēģu terorista Andersa Bēringa Breivīka un citiem masu slepkavām radikāli labēju uzskatu vārdā. Eksperti norāda – šis ir kārtējais atgādinājums, ka pretterorisma aktivitātēm ir vairāk jākoncentrējas arī uz labējā ekstrēmisma apkarošanu.
Joprojām ceru pamosties no šī "Brexit" murga. Tik skarbi intervijā "Pasaules Panorāmai" izteicies viens no redzamākajiem proeiropeiskajiem politiķiem, tagad Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Aleksandrs Stubs. Viņš bijis Somijas premjerministrs un ilgstoši ieņēmis citus Somijas valdības amatus, kā arī strādājis Eiropas Parlamentā, tostarp par Eiropas Komisijas prezidenta padomnieku, un arī pats nesen centās kandidēt uz Komisijas prezidenta amatu no Eiropas tautas partijas grupas, taču neveiksmīgi.
Šonedēļ gaidāms izšķirošs “Brexit” balsojums Lielbritānijas parlamentā, kas beidzot viesīs lielāku skaidrību par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Dienu vēlāk tas tiks apspriests arī Eiropas Parlamentā (EP). Bet pasaules uzmanība pievērsta izšķirošajām kaujām pret tā saukto “Islāma valsti” Sīrijā.
Par atkāpšanos paziņojusi Somijas premjera Juhas Sipilas valdība. Premjers Somijas prezidentam šorīt iesniedza demisijas rakstu. Lēmums pieņemts vērienīgās un pretrunīgi vērtētās veselības aprūpes un sociālās apdrošināšanas sistēmas reformas dēļ, kuru šai valdībai tā arī neizdevās īstenot. Sipilas centriski labējā valdība demisionē tikai mēnesi pirms aprīlī gaidāmajām Somijas parlamenta vēlēšanām.
Eiropas Investīciju banka vairākus tās finansētus projektus Latvijā uzskata par problemātiskiem un rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai. Tā, viesojoties Latvijā, uzsvēris bankas viceprezidents Aleksandrs Stubs, bijušais Somijas premjers un finanšu ministrs, kurš nesen arī bija iesaistījies cīņā par kandidēšanu uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu. Stuba vizīte seko neilgi pēc “Rīgas satiksmes” skandāla un nu jau bijušā “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes locekļa Anrija Matīsa apgalvojuma, ka kreditori, kuru vidū ir Eiropas Investīciju banka, ir tikuši pārliecināti pagaidām nepieprasīt atmaksāt piešķirtos kredītus.
Tieši pirms pieciem gadiem bruņoti "zaļie cilvēciņi" sagrāba Simferopoles radio un televīziju, bet Krimas Augstākajā padomē tika apstiprināta starptautiski neatzītā pievienošanās Krievijai un sagatavots "iesaldēts konflikts". Tā ir situācija, kurā aktīvs bruņots konflikts izbeigts bez miera līguma vai citas vienošanās, kas apmierina iesaistītās puses. Bieži lietots, lai raksturotu konfliktus pēc PSRS sabrukšanas, kuriem ir viens vienots faktors – autonomo apgabalu robežu pārkārtojumi PSRS laikā, kas nostrādājuši kā lēnas iedarbības ģeopolitiskās mīnas.