Pasaules panorāma

NATO sanāksme

Pasaules panorāma

Naida runas likums Vācijā

Diplomātiskā krīze starp Franciju un Itāliju

Francijas un Itālijas diplomātiskā krīze – stāsts par «divām Eiropām»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Starp Itāliju un Franciju izcēlusies dziļākā diplomātiskā krīze kopš Otrā pasaules kara beigām. Tā apskatnieki nosaukuši savstarpējus apvainojumus, kurus izraisīja Itālijas valdības pārstāvju tikšanās ar Francijas “dzeltenajām vestēm” un pat apsūdzības mūsdienu koloniālismā. Līdz ar to pārkāpta arī zināma nerakstīta vienošanās lieki necilāt Āfrikas kolonizācijas vēsturi.  

Vicepremjera tikšanās ar Francijas “dzelteno vestu” demonstrētājiem bija tikai pēdējais piliens, kas saspīlējumu pārvērta ilgus gadus neredzētā diplomātiskā konfliktā. Francijas prezidents Emanuels Makrons “dzeltenās vestes” uzskata ne tikai par sociālu protestu, bet nemiernieku kustību, kas izaicina Francijas institūciju stabilitāti.

“Es uzskatu, ka tas ir nožēlojami, ka kāds no Itālijas valdības – no draudzīgas kaimiņvalsts - bez jebkāda brīdinājuma satiekas ar “dzelteno vestu” līderi, kurš aicinājis uz valdības gāšanu, pilsoņu karu un militāras valdības izveidi. Tādā veidā viņi tikai sevi izolē Eiropā,” paziņoja Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Losjē.

Kamēr Makrons vēlas dziļāku Eiropas integrāciju gan ārpolitikā, militārajā jomā, gan ekonomikā, itāļu valdošie spēki vienojas vienā dziesmā ar Austrijas, Polijas un Ungārijas valdībām, kas vai nu aģitē par eiroskeptiskiem uzskatiem, vai ir tiešā konfliktā ar Briseli.

Makrons centienos stimulēt valsts ekonomiku ieviesa nepopulāras nodarbinātības un nodokļu reformas. Tikmēr Itālija sola palielināt sociālos tēriņus, kaut arī valsts cieš no lēnas ekonomikas izaugsmes un liela budžeta deficīta.

Briselē atbalsta Franciju un strīdas ar Itāliju, bet mājās tieši otrādi - kamēr itāļu valdības reitingi aug, Makrona - krīt.

Tāpat migrācijas politika - itāļi cietuši visvairāk no Eiropas gausās problēmas risināšanas. Bet Francija bēgļus no kaimiņos esošās Itālijas uzņem nelabprāt un vairākus tūkstošus pat nosūtīja atpakaļ. Tas vairākkārt izraisījis asas vārdu apmaiņas, kurās Itālija nosaukusi Franciju par liekuļiem un atgādinājusi arī par tās koloniālo pagātni.  

Roma arī kritizē Parīzes aktīvo iesaisti Lībijas karā, kas, viņuprāt, arī veicinājis migrācijas krīzi.

Pagājušajā nedēļā kļuva arī zināms, ka Francijas atsaukusi savu vēstnieku no Itālijas uz konsultācijām.

“Es domāju, ka tas viss ir par simbolismu. Pēdējā reize, kad Parīze atsauca savu vēstnieku no Itālijas, bija 1940. gadā, tātad ļoti atšķirīgos laikos. Francija un Itālija abas ir Eiropas Savienības dibinātājvalstis un ekonomiskajā politikā ir ļoti saistītas. Es neietu tikt tālu, ka teiktu, ka tas apdraud Eiropas Savienības vienotību. Šī tiešām ir simboliska cīņa tikai iekšpolitiskiem ieguvumiem,” sprieda Eiropas Savienības Izcilības centra pētnieks Maksims Larivs.

Bet, iespējams, visu šo problēmu katalizators - pie apvāršņa redzamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Itālijas partijas „Līga” līderis, vicepremjers Mateo Salvīni  Eiropas Parlamentā vēlas apvienoties ar citām labējām grupām, lai izjauktu Vācijas-Francijas asi, kas pēc sadraudzības līguma noslēgšanas kļūst arvien ciešāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti