Ļoti augsta, stipra un skaista – tā ASV prezidents Donalds Tramps dēvē visā Meksikas robežas garumā iecerēto barjeru, kura izraisījusi ļoti neglītus un valsts budžetam ik dienas arvien dārgāk izmaksājošus politiskos strīdus. Trampa publicētā fotogrāfija gan bija daļa no Džordža Buša "augstās un skaistās" barjeras, kuru sāka celt 2005. gadā. Līdz ar to patiesībā pašlaik tiek pieprasīta jau esošā, kopumā 880 kilometru garā nožogojuma pabeigšana. Turklāt, raugoties statistiski – vietās, kur notverto nelikumīgi robežu šķērsojušo personu skaits ir vismazākais.
Džordža Buša barjeras pēc uzsliešanas tik tiešām sakrita ar ievērojamu migrantu skaita samazināšanos. Taču arī ar globālo ekonomisko krīzi, kopš kuras migrantu plūsma nostabilizējusies un ir tālu no vēsturiskajiem augstumiem. Politiski Trampa prasība par robežas stiprināšanu, kas ļāva viņam uzvarēt prezidenta vēlēšanās nacionālā mērogā, pēdējās Kongresa vēlēšanās pērnā gada novembrī radīja pretēju efektu. Republikāņi zaudēja divu pierobežas apgabalu kongresmeņu vietas Arizonā un Ņūmeksikā.
Rezultātā republikāņi pierobežā kontrolē tikai vienu vietu Teksasā, turklāt, paradoksāli – tur uzvarējušais republikāņu senators Vils Hērds ir pret Trampa barjeras plānu un uzskata šo pozīciju par galveno iemeslu savai pārvēlēšanai. Savukārt demokrāti, jūtot, ka viņu izvēlētais kurss partijas pozīcijas pierobežā tikai nostiprina, negrasās ļaut Trampam uzvarēt un izpildīt vienu no viņa galvenajiem solījumiem.
Tas nozīmē, ka pavisam drīz bez federālā budžeta valdība būs nostrādājusi gandrīz mēnesi, un piemēru, kā tas ietekmē amerikāņu ikdienu, kļūst arvien vairāk. Tā demokrātu politiķi uz Balto Namu atnesuši miskastes ar atkritumiem, kuri palikuši bez finansējuma atstātajos nacionālajos dabas parkos. ASV dabas parki joprojām ir atvērti iedzīvotājiem, tomēr palikuši bez atkritumu izvešanas vai arī strādājošām tualetēm. Savukārt labdarības organizācijas sākušas sagādāt pārtikas grozus ASV valsts iestāžu darbiniekiem, kuri dzīvo no algas līdz algai.
Kopumā algas netiek izmaksātas ceturtdaļai no valsts budžeta algu saņemošajiem cilvēkiem, bet zīmīgi, ka vidēji 15 tūkstošu dolāru mēnesī lielās algas joprojām tiek izmaksātas kongresmeņiem. Lai novērstu ilgstošu krīzi, vēl pastāv dažādi alternatīvi risinājumi paralizēto valsts iestāžu darba finansēšanai no ASV Kongresa puses, kā arī iespēja prezidentam izsludināt ārkārtas stāvokli un tādējādi finansēt barjeru no militārā budžeta. Tomēr vienlaikus Tramps savā ierasti dramatiskajā tonī paziņojis, ka nepiekāpšoties ne par collu, budžets varētu tikt iesaldēts kaut vai gadiem, bet sociālajā vietā "Twitter" prezidents citē īpaši drūmu skatījumu uz nākotni – vai nu ASV robeža tikšot pilnībā militarizēta un nocietināta, vai Savienotās Valstis pārstāšot eksistēt.
Kamēr vien prezidents ieņem šādu pozīciju, visiem nākas pielāgoties. Piemēram, arī ASV koledžas futbola čempionāta uzvarētājiem, kurus Baltā Nama uzņemšanā izsmalcinātu ēdienu vietā sagaidīja hamburgeri, jo arī Baltā Nama viesmīļiem un pavāriem budžeta iesaldēšanas dēļ nav izmaksātas algas. “Nu tad man bija izvēle, vai nu nebūs ēdiens, jo valdība slēgta, vai mēs jums iedotu kādus salātus, kurus pirmā lēdija kopā ar otro lēdiju sataisītu. Taču es zinu, ka jums, puiši, diezko salāti negaršo. Tāpēc izgāju un pasūtīju tūkstoš hamburgerus. "Burger King", "Wendy’s", "McDonalds" – visi amerikāņu uzņēmumi. Viss, kas jums garšo!” teicis Tramps.
Situācija ASV saistīta ar unikālo valsts finansēšanas un varas dalīšanas modeli. Budžeta apstiprināšanai nepietiek ar vienkāršu vairākumu, to var bloķēt gan likumdevējvara, gan izpildvara, bet ASV Kongresa daļēja nomaiņa prezidenta termiņa vidū var novest pie prezidentam nedraudzīgiem likumdevējiem, kā tas notiek visbiežāk un arī tagad.
Teju tūkstoš lapaspušu biezais budžets ASV tiek apstiprināts katru gadu no jauna, un, ja tas netiek darīts, automātiski naudu turpina saņemt tikai valsts iestādes, kas atzītas par vitāli svarīgām cilvēku dzīvībai un īpašuma tiesībām. Tātad, piemēram, medicīna, policija un armija. Taču arī šeit ir izņēmumi. Politisko ķildu dēļ algu nesaņem, piemēram, ASV krasta apsardze, kurai kā reizi būtu jāķer nelegālie imigranti Atlantijas okeāna piekrastē – vietā, kur pašlaik ir vislielākā nelegālo pretlikumīgi robežu šķērsojušo cilvēku plūsma.
Kā rezumē iknedēļas analītiskais žurnāls “The Economist” - pēc diviem tā jau diezgan haotiskiem gadiem Trampa šovs turpinās. Vien ar jaunu sparu sākusies jauna sezona. Iespējams, paveiksies, un Amerika izkulsies. Taču veiksme tomēr neesot tas labākais, uz kā būvēt mieru un labklājību.
