Serbijas galvaspilsētā Belgradā Krievijas prezidenta Vladimira Putina lidmašīna nosēdās nesen Serbijai uzdāvinātu krievu iznīcinātāju pavadībā. Ielās vizītes laikā kārtības uzturēšanai nosūtīti vairāk nekā septiņi tūkstoši likumsargu. Putinam līdzi – standarta vizītēm neraksturīgi liela delegācija, lai vēl vairāk iecementētu abu tradicionāli draudzīgo valstu politisko sadarbību, kuras pamatā ir Krievijas atbalsts Serbijai vēl no Dienvidslāvijas karu laikiem, kā arī Kosovas neatkarības neatzīšana.
Īpaši stingrie drošības pasākumi gan varētu būt saistīti ne tikai ar augsto viesi no Maskavas. Pēdējā laikā arvien plašāki protesti vērsti pret Serbijas prezidentu un pirms tam premjerministra amatu ieņēmušo Aleksnadaru Vučiču. Viņu un viņa partiju vaino mēģinājumos nostiprināt savu varu ar autoritārām metodēm.
Pirms ceturtdien gaidāmās vizītes Putins intervijā Serbijas laikrakstam "Večernje Novosti" paudis savu redzējumu par reģionā notiekošo. Tostarp Putins pārmetis ASV un citām rietumvalstīm Balkānu destabilizēšanu, lai nodrošinātu savu dominanci reģionā. Šāds viedoklis saistīts ar tādu valstu kā Maķedonijas vai Melnkalnes vēlmi tuvināties ES un NATO.
Tāpat netiek aizmirsta arī Kosova, kuras neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Krievija.
Politikas pētnieki norāda, ka savulaik no serbu nacionālistu politiskā flanga nākušajam Vučičam labas attiecības ar Maskavu nepieciešamas iekšpolitiskā atbalsta nodrošināšanai, pat ja oficiāli tiek saglabāts Serbijas kurss uz dalību Eiropas Savienībā, ar kuru oficiālas iestāšanās sarunas tika sāktas 2014. gadā. Savukārt Maskava cita starpā tagad rēķinās arī ar Serbijas atbalstu strīdā ar Konstantinopoles patriarhātu, kas pretēji Kremļa vēlmēm piešķīra neatkarību Ukrainas pareizticīgajai baznīcai.
