Pusmiljonu vērtā bioloģiski noārdāmo atkritumu laukuma Daugavpilī mērķis ir samazināt apglabāto atkritumu apjomu poligonā Demenē un veicināt atkritumu vairākkārtēju izmantošanu. Daugavpils dome atbalsta projekta, kuru par trešdaļu finansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds, īstenošanu.
Preiļos top jauni infrastruktūras objekti – angāru tipa ēkas, kas kļūs par vietu ražotnēm, radot novadā vismaz pārdesmit jaunas darbavietas. Tas ir Eiropas Savienības atbalstīts projekts, kas vērts uz degradēto teritoriju sakārtošanu un pielāgošanu uzņēmējdarbībai.
Graudaugu raža Latgalē šogad būs labāka nekā pērn. Tā, gatavojoties kulšanas darbiem, secina gan lauksaimnieki, gan agronomi. Arī kopumā vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā šobrīd ir nedaudz labāks nekā pērn. Prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība šogad varētu būt 4,3 tonnas no hektāra, kas ir vismaz par tonnu vairāk nekā pērn. Savukārt vasaras miežu kūlums šogad varētu būt 3,5 tonnas, bet auzu – ap trim tonnām no hektāra.
Pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" pašlaik īsteno savā pastāvēšanas vēsturē vērienīgāko modernizācijas projektu, izbūvējot jaunu lieljaudas katlumāju 14 miljonu eiro vērtībā. Tas ir daļēji Eiropas Savienības (ES) atbalstīts projekts, kura īstenošanā problēmas saskatījusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Aģentūra ir konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumu – interešu konfliktu. „Daugavpils siltumtīkli” savukārt pārliecināti, ka interešu konflikta nav, un tam meklē pierādījumus.
Daugavpils Reģionālās slimnīcas (DRS) Angiogrāfijas laboratorija, kas sniedz palīdzību visas Latgales iedzīvotājiem, tagad darbojas diennakts režīmā. Līdz šim šādas diennakts laboratorijas Latvijā bija tikai Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un “Gaiļezerā”. Mediķi, ievadot kontrastvielu, nosaka trombu atrašanās vietu – jo ātrāk tas tiek izdarīts, jo lielākas pacientam, kurš pārcieš infarktu, izredzes izveseļoties. Iepriekš šo speciālistu pakalpojumi bija pieejami tikai dienas laikā – trūka cilvēku un resursu.
Daugavpils novads uzsācis cīņu ar latvāņiem sešos novada pagastos. Darbi jau veikti Lauceses, Medumu un Naujenes pagastā, bet šonedēļ tie norit Višķu pagastā.
Jau otro gadu Aglonas atraktīvās atpūtas centrā Cirīša ezera pludmalē bez maksas pieejams dažāds ūdens inventārs - SUP dēļi, ūdens velosipēdi un katamarāni. Ar tiem var baudīt ūdenspriekus un apmeklēt, piemēram, Cirīša ezera Upursalas dabas taku. Savukārt Aglonas tūrisma centrā par brīvu pat uz trim diennaktīm var izmantot velosipēdus un tandēma divriteņus. Iedzīvotāji ir noilgojušies pēc aktīvās atpūtas iespējām, stāsta Aglonas tūrisma nozarē strādājošie.
Reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī, Daugavpils dome apstiprināja saistošos noteikumus, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību vietējiem uzņēmumiem un organizācijām, kuru uzņēmējdarbība ir cietusi Covid-19 krīzes dēļ. Vairāk nekā 30 pilsētas uzņēmumi ir pieteikušies uz šo atbalstu.
Pašvaldības uzņēmums “Daugavpils ūdens” atsaucis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pērnā gada oktobrī iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, kas paredzēja ūdensapgādes pakalpojumu maksu palielināt par 15%, bet kanalizācijas tarifu - gandrīz par 20%.
Ministru kabinets izdevis noteikumus par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību. Pašvaldībām konkursa kārtībā ir iespēja pieteikties aizdevumiem dažādu projektu īstenošanai, tostarp transporta infrastruktūras atjaunošanai. Tieši šo pozīciju, kas sekmētu arī uzņēmējdarbības attīstību laukos, kā prioritāti izvēlējās Daugavpils novada domes deputāti. Kopumā novadā plānots sakārtot piecus objektus - ceļus un ielas par gandrīz pusotru miljonu eiro. 75% no šīs summas būs aizņēmums valsts kasē, 25 procenti būs novirzīti no novada autoceļu fonda.
Daugavpils pilsētas pašvaldība startē uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmu aizņēmuma saņemšanai pilsētnieka kartes ieviešanai. Iecerēts, ka karte dos iespēju saņemt ne vien pašvaldības, bet arī valstī noteiktos atvieglojumus. Šobrīd aprēķināts, ka šādas pilsētnieka kartes ieviešana kopumā izmaksās aptuveni 300 tūkstošus eiro, un pēc Ministru kabineta noteikumiem tā ieviešama divu ar pusi gadu laikā.
Krāslavā pašmāju šūšanas uzņēmums "IV plus" nupat parakstījis līgumu ar Krāslavas novada domi par jaunbūvētas rūpnieciskās ražošanas ēkas nomu. Tuvākajā laikā daļa šūšanas ceha pārcelsies uz šīm jaunajām telpām, tādējādi izmantojot iespēju paplašināt savu darbību un radīt jaunas darba vietas.
Šonedēļ Daugavpils pilsētas domē jau ceturto reizi šī sasaukuma laikā tika vēlēts priekšsēdētājs. Par to šoreiz kļuvis Igors Prelatovs. Tādējādi jau otro reizi šī sasaukuma laikā pie domes vadības grožiem otrajā lielākajā Latvijas pilsētā atgriezās „Mūsu partija”, iepriekš pilsētas vadības stūre bija uzticēta Rihardam Eigimam. Vēl divas reizes šajā sasaukumā domi vadīja „Saskaņas” pārstāvis Andrejs Elksniņš. Nākamās pašvaldību vēlēšanas jau pēc gada, taču grūti prognozēt, vai tas paies bez jauniem satricinājumiem.
Ceturtdien Daugavpilī, Rīgas ielā, oficiāli atklāts suvenīru automāts. Tas ir viens no grantu programmas “Impulss” projektiem, kas saņēma Daugavpils pašvaldības atbalstu biznesa ieceres īstenošanai. Suvenīru automātā tirdzniecībai šobrīd izlikti vairāk nekā 150 mākslas darbi – krūzes, auskari, aproces, magnētiņi, keramikas darbi –, kurus veidojuši vairāk nekā 30 vietējie mākslinieki, galvenokārt no Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas. Tā ir ideja realizēt vietējo mākslinieku radošo veikumu Daugavpilī vietās, kur vērojama aktīvākā tūristu plūsma. Pirmais automāts izvietots Rīgas ielā, drīzumā tāds sāks darbu arī Daugavpils cietoksnī.
Šogad Jāņu svētki pēc pandēmijas laika noteikti atšķirsies no citiem gadiem. Jāņi būs klusāki un kopā ar sev vistuvākajiem cilvēkiem. Kā padarīt šos maģiskos svētkus paliekošus, piepildītus un ar veselīgu garu, kādas zālītes izmanot pirtī, kādas slotas siet un kādus rituālus vēl veikt Jāņu naktī un visā šajā saulgriežu laikā, to stāsta pirtniece Dzintra Abarone Daugavpils novada Višķu pagastā.
Daugavpilī, lai nodrošinātu bērnu zobārstu pakalpojumu pieejamību, domes deputāti lēmuši gandrīz par trešdaļu miljona eiro palielināt Daugavpils zobārstniecības poliklīnikas pamatkapitālu. Summa paredzēta uz pieciem gadiem. Par šiem līdzekļiem poliklīnikai, kuras kapitāldaļu turētājs ir pilsētas dome, šajā gadā konkursa kārtībā jāveic četru topošo speciālistu atlase. Paredzēts, ka pašvaldība viņiem nodrošinās stipendiju, savukārt, pretī studentiem būs 10 gadi jānostrādā Daugavpilī tieši bērnu zobārstniecībā.
Bijušais Višķu lauksaimniecības tehnikums maina savu statusu. Piecus gadus tas darbojās Malnavas koledžas paspārnē, bet no 1. jūlija tas turpinās darbu kā Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vieta “Višķi”.
Krāslavas novada Indras pagastā grants ceļu, par kura stāvokli vismaz gadu sūdzas vietējie lauksaimnieki, no valsts savā pārziņā pārņēmusi Krāslavas novada pašvaldība. Taču arī tā nespēj sekmēt šī ceļa sakārtošanu, jo mainījušies noteikumi finansējuma piesaistē.
Pēc Covid-19 izraisītas dīkstāves tūrisms pamazām sāk atdzīvoties – arī Daugavas lokos, kur ir virkne dabas apskates vietu, kempingu, laivu un plostu nomu, kafejnīcas un muzeji. Muzeji sagaida pirmās tūristu grupas, kempingi – iemītniekus, aktīvākie dabas baudītāji īrē laivas un plostus, lai ceļotu pa Daugavas augšteces gleznainākajām vietām, bet uzņēmīgākie tūrisma biznesa pārstāvji kaļ jaunus plānus ar jauniem piedāvājumiem dabas atpūtas baudītājiem.
Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju, ierastie pilsētas svētki Daugavpilī, kas parasti notiek jūnija pirmajā nedēļā, šogad ir atcelti. Tomēr, atzīmējot Daugavpils pilsētas 745. dzimšanas dienu, šīs nedēļas laikā pilsētā notiek dažādi nelieli pasākumi, svētku noskaņas radīšanai. Tostarp šajās brīvdienās, 5.un 6.jūnijā, Daugavpili pieskandinās “Muzikālais tramvajs”.
No 2021. gada rudens izglītība latviešu valodā būs jānodrošina visos pašvaldību bērnudārzos. Šādus likuma grozījumus pieņēma Saeima 14. maijā. Kā viens no argumentiem ir nepieļaut situāciju, kad kādā pašvaldības bērnudārzā izglītības pakalpojums būs pieejams tikai krievu valodā. Daugavpilī no 27 pirmsskolas izglītības iestādēm pašlaik astoņos bērnudārzos nav pieejamas izglītības programmas latviešu valodā.
Daugavpils novada Nīcgales pagasta purvs ir viena no lielākajām kūdras ieguves vietām valstī. Pērn tajā uzņēmums SIA "Laflora", apsaimniekojot ap 300 hektāru teritorijas, ieguva ap 100 000 kubikmetru kūdras. Uzņēmuma plānos uzbūvēt kūdras produktu ražotni, investējot 5 miljonus eiro, dubultot kūdras ieguves apjomus un izveidot 25 jaunas darbavietas.
Satraukums un rūpes par to, kas nonāk Latvijas dabā un iedzīvotāju galdā, licis Latvijas Permakultūras biedrībai uzsākt kampaņu “Dzīvā zeme”, stāstīja tās biedre un viena no kustības iesācējām Ilze Mežniece. Kampaņas mērķis ir pievērst plašāku uzmanību pesticīdu lietošanai.
Ilgi gaidītais Daugavpils ceļa pārvads nodots ekspluatācijā, taču būtiski satiksmi neatslogo. Šādu vērtējumu sniedz gan pilsētas domes vadība, gan autovadītāji. Estakāde un tai pieguļošie ceļi ir tikai daļa no iepriekš plānotās idejas par nepieciešamību izveidot transporta kustību pilsētā bez dzelzceļa šķērsošanas. Lai pagarinātu estakādi, nepieciešams ārējais līdzfinansējums. Pašvaldība sāk turpmākā ceļu pārvada projektēšanu, bet līdzekļus cer piesaistīt caur nākamā plānošanas perioda projektiem. Tāpat nav skaidra arī kompensāciju izmaksa tiem īpašumiem, kuri „nonākuši zem tilta” un zaudējuši savu tirgus vērtību.
Viens no lielākajiem šūšanas uzņēmumiem - Krāslavas ražotne „Nemo” - paralēli virsdrēbju šūšanai šobrīd intensīvi meklē un atrod variantus higiēnisko un medicīnas masku ražošanai un apģērba šūšanai mediķiem un pacientiem. Tas prasa papildu investīcijas un ražošanas pārorientāciju, taču tas ir arī jauns izaicinājums un impulss uzņēmumam.
75 gadi apritējuši, kopš beidzies lielākais no mūsdienu vēstures kariem - Otrais pasaules karš. Tas aiznesis tūkstošiem cilvēku dzīvību, un Latvijas zeme, kuru skāra kara darbības, vēl joprojām dažādās vietās savā klēpī glabā kritušo karavīru mirstīgās atliekas, tāpat kā to, kuri krita kaujās Pirmajā pasaules karā. Lai izceltu vēstures liecības no zemes un pārapbedītu šos kara laukā kritušos, šodien ņem lāpstas rokā militārie arheologi - cilvēki, kuri savu brīvo laiku velta karā kritušo karavīru meklēšanai.
Daugavpilī šovasar plānots nodarbināt gandrīz 2000 jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kā arī vairāk nekā 400 jauniešu vecumā no 13 līdz 14 gadiem. Pilsētā jaunieši pārsvarā strādās pašvaldības uzņēmumos - labiekārtošanas jomā. Savukārt Daugavpils novadā notiek jauniešu reģistrācija vasaras darbiem gan zemnieku saimniecībās, gan viesu mājās un veikalos. Gan pašvaldību darbinieki, gan potenciālie darba devēji cer, ka maijā daudzi ierobežojumi tiks atcelti vai mazināti un skolēni vasarā varēs strādāt.
Rezervācijas tiek atceltas lavīnveidīgi, un ieņēmumi krīt par 80-100%. Pastāv risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot. To pēc savu biedru aptaujas secinājusi Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". To, ka situācija lauku tūrismā Covid-19 krīzes dēļ ir smaga, atzīst arī Latgalē tūrisma jomā strādājošie, kuri bažījas par valdošo neziņu.
