Neraugoties uz to, ka 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn ir palielinājies. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš. Straujākais jauno uzņēmumu skaita kāpums bija Augšdaugavas novadā. Tas ir dubultojies, salīdzinot ar gadu iepriekš. Pērn tieši Augšdaugavas novadu par savu uzņēmējdarbības vietu izvēlējās 102 uzņēmīgi iedzīvotāji.
Autora ziņas
Augšaugavas novads jau vairākus gadus piedāvā stipendijas jaunajiem speciālistiem, kuri vēl tikai apgūst savu profesiju augstskolās. Tā ir iespēja piesaistīt novadam nepieciešamās nozares profesionāļus un arī atgriezt jauno paaudzi perifērijā. Divi mediķi – radiologa asistents un audiologopēds – darbu Augšdaugavas novada medicīnas iestādēs Grīvas poliklīnikā sāks jau pēc diviem gadiem. Šie speciālisti nepieciešami arī Ilūkstē. Jauni kadri, kad medicīniskais personāls noveco, reģionos ir ļoti nepieciešami, saka gan pašvaldību, gan medicīnas iestāžu pārstāvji.
Vietējo zemnieku un mājražotāju produkcija jau mēnesi rod vietu nelielā vietējo ražojumu veikalā Augšdaugavas novada Višķu pagasta Špoģos. Te veikala plauktos ir gan vietējā gaļa un gaļas izstrādājumi, gan pašcepta maize, medus, svaigi sīpolu lociņi, dārzeņi, piena produkcija un pat medījumi. Drīzumā šāds ceļmalas vietējās produkcijas veikaliņš varētu sākt darbu arī otrpus Daugavas – Ilūkstes pusē.
Ar aptuveni piecu procentu kāpumu, salīdzinot ar gadu iepriekš, ekonomikas izaugsmi vērtē Ekonomikas ministrijas analītiķi. Rūpniecība ir augusi vēl straujāk. Pirmo reizi teju trīs gadu laikā vērojams optimistiskāks uzņēmēju vērtējums par nākotni. Tomēr pastāv arī bažas un riski, ar ko rūpniecības nozarei būs jāsaskaras 2022. gadā – aizvien pastāvošā nenoteiktība Covid-19 izplatības sakarā, būtiskais energoresursu cenu pieaugums, zaļās politikas iniciatīvu ieviešana, izejvielu trūkums un, ko īpaši uzsver uzņēmēji Latgalē – darbaspēka pieejamības problēma.
Daugavpilī cena par siltumu sadārdzināsies par 64%, nevis par 170%, kā tika prognozēts iepriekš. Pērnā gada nogalē sakarā ar straujo dabasgāzes sadārdzinājumu Daugavpils dome pilsētā izsludināja enerģētisko krīzi un akciju sabiedrība “Daugavpils siltumtīkli” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauno siltuma tarifu, kas galarezultātā cenu par siltumu pilsētā sadārdzinātu par 170%. Bet šomēnes “Daugavpils siltumtīkli” jau iesniedza korekcijas tarifā, paredzot krietni mazāku cenu kāpumu.
Gandrīz astoņus gadus kopš 2014. gada Augšdaugavas novada Līksnas pagasts bija palicis bez sava kultūras nama. Tā ēka avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta, bet atļauties būvēt jaunu pašvaldībai finansiāli nebija pa spēkam. Kamēr Līksnas pašdarbības kolektīvi bija spiesti aizvadīt mēģinājumus blakus pagastos, administratīvo ēku koridoros, kabinetos un pat ārā, kā risinājums nāca pārbūvēt Līksnas kultūras dzīves vajadzībām bijušo ēdnīcas ēku. Nupat atjaunotā ēka ir nodota ekspluatācijā.
Latgalē vienuviet saulgriežos ir gan balti klāts galds un iešana baznīcā, gan bluķa vilkšana, ugunskuru kuršana, iešana ķekatās un rotaļās. Tās ir sentēvu tradīcijas, kas pārmantotas un reizē apgūtas no jauna. Tā šo Ziemassvētku noskaņu Latgalē raksturo tradīciju glabātāja un popularizētāja, folkloras kopu vadītāja un latviskās dzīvesziņas pētniece Ilze Mežniece.
Pēdējās nedēļas laikā palielinājies nelikumīgo mēģinājumu skaits šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Baltkrievijas pierobežā humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 93 cilvēkiem. Daļa no tiem nonāk Aizturēto ārzemnieku un patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā Daugavpilī, kur ar neseno migrantu skaita pieaugumu galā tiek raiti, jo pieredze jau gūta augustā, kas palīdzējis labāk sagatavoties.
Pašvaldību pārziņā varētu pāriet 8000 kilometru vietējās nozīmes autoceļu apsaimniekošana. Piesardzīgi un ar bažām šādu piedāvājumu vērtē pašvaldību vadītāji Latgales reģionā. Pārsvarā ceļi, kas nonāks pašvaldību apsaimniekošanā, ir nolietoti un ar grants segumu. Ne katrai pašvaldībai ir nepieciešamā tehnika un iespējas šos ceļus, daži no kuriem ved uz nekurieni, uzturēt pienācīgā kārtībā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) katru gadu laikā, kad uz ūdenstilpēm veidojas ledus kārta, aicina būt piesardzīgiem. Ledus ir plāns, tādēļ atrasties uz tā ir bīstami. Pirmie izsaukumi par ledū ielūzušiem cilvēkiem jau saņemti arī šoziem. Lai nepieļautu bīstamas situācijas, vairākas pašvaldības, tostarp Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, jau izdevušas rīkojumus par aizliegumu atrasties uz ledus.
10. decembrī Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvos Oļega Šapošņikova režijā tapusī muzikālā pasaka pieaugušajiem "Pa Laimes lāča pēdām". Iestudējuma dramatizējumu pēc Andreja Upīša stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem veidojusi Monika Zīle. Tradicionāli izrādē skanēs arī latgaliešu valoda. Izrādē iesaistīta teātra deju trupa un vairāki mūziķi.
Pēc vairāku gadu ilgušām pilsētas domes un kādreizējās sanatorijas “Mežciems” īpašnieka SIA „Ditton Nams” pārrunām par šīs teritorijas pārdošanu Daugavpils pašvaldībai šīs sarunas noslēgušās ar abpusēju vienošanos. ''Ditton Nams” nodod Daugavpils domei sanatorijas teritoriju gandrīz 6 hektāru platībā ar 19 ēkām, pretī saņemot 343 kvadrātmetru zemes platību pilsētas centrā, lai spētu īstenot plānoto Daugavpils centrālā tirgus teritorijas modernizāciju.
Gandrīz uz pusi Daugavpils pašvaldība palielina finansējumu mājokļa pielāgošanai pandusu jeb uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošanai. Tam pamatā arvien pieaugošās būvniecības izmaksas, kas iet roku rokā ar metāla un citu izejmateriālu sadārdzinājumu. Attiecīgi būvnieku cenu piedāvājums pilsētas Sociālā dienesta izsludinātajos konkursos krietni pārsniedz budžetā paredzētās summas.
Daugavpilī šobrīd, kad transporta kustība ir liela un esošais tilts pār Daugavu noveco, aktualizējies jautājums par jauna tilta nepieciešamību, skaidroja Daugavpils domes vadība, dodot uzdevumu pilsētas atbildīgajiem dienestiem uzsākt jaunā tilta būvniecības izvērtēšanas darbus. Pēc provizoriskām aplēsēm jauna tilta būvniecība varētu izmaksāt vairāk nekā 30 miljonus eiro, vēstīja Latvijas Radio.
No 15. decembra klātienē tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai Covid-19 sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tie darbinieki, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē par spīti darbaspēka trūkumam daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi – tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ to nevar atļauties.
Jaunsardzes centrs ir izsludinājis konkursu uz vairāku novadu nodaļu jaunsargu instruktoru amatiem. Kopumā Latvijā no nākamā gada paredzēts piesaistīt ap pussimta instruktoru jeb valsts aizsardzības mācības pasniedzēju. Tas ir atbildīgs un nepieciešams amats, lai īstenotu jaunās paaudzes apmācību valsts aizsardzības jomā, piesaistītu tos jaunsargu organizācijai un sekmētu patriotismu. Latvijas Radio skaidroja, kā notiek atlase, kādi pretendenti nepieciešami un kā rit jau esošo instruktoru darbs Latgalē.
Neziņa un šaubas par nākotni, kas tik nestabila, lika aizrauties ar domu par politiku un pievērsties angļu klasiķa Džordža Orvela 1945. gadā tapušajai asajai un satīras pilnajai "Dzīvnieku fermai", par jauniestudējumu Daugavpils teātrī saka izrādes režisors Viesturs Roziņš. "Dzīvnieku ferma" ir rituāla pasaka pieaugušajiem, Daugavpils teātrī tā iestudēta krievu valodā un ar dzīvnieku personāžiem vēsta par svarīgu vērtību cilvēku dzīvē – brīvību, visās tās izpausmēs. Izrāde rosina arī kritisko domāšanu.
Daugavpils domes Civilās aizsardzības komisijas sēdē pieņemts lēmums trūkstošo medicīnas personālu aizstāt ar studentiem un brīvprātīgajiem, bet tehniskos darbiniekus ar pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbaspēku, kā arī studentiem, kas vēl mācās. Šis lēmums saistīts ar satraukumu par slimnīcas darba nodrošināšanu pēc 15. novembra, kad stāsies spēkā prasība par darbinieku vakcināciju pret Covid-19. Nedēļas sākumā nevakcinēti bija 300 slimnīcas darbinieki, bet nu šis skaits strauji sarūk.
Nedaudz vairāk kā uz pusi, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā, šogad audzis kreditēšanas darījumu apjoms valsts finanšu institūcijas „Altum” Latvijas Zemes fonda programmā. Aug interese arī par zemes nomu. Lielā mērā aktivitāti šajā nozarē ietekmē šogad pieaugušais lauksaimniecības zemes piedāvājums tirgū. Arī pieprasījums pēc zemes liels, to secinājuši gan Zemes fonda un pašvaldību speciālisti, gan paši lauksaimnieki. Zemes cenas Latvijas mērogā atšķirīgas dažādos reģionos. Tās nosaka zemes auglība, konkurences un attīstības iespējas, kā arī pašu zemju izmēru pielāgotība saimniekošanai.
Saspringtā situācija ar Covid-19 un elektroenerģijas cenu kāpums liek Daugavpilī iesaldēt vairākus projektus, to vidū jau daudzus gadus aktuālo jautājumu par publiskajām tualetēm. Pašvaldībā gan mierināja, ka darbi pie labierīcības vietu sakārtošanas un jaunu izveides notiek, taču pilsētas centrā, kur nepieciešamība pēc mūsdienīgām iespējām nokārtot savas dabiskās vajadzības izjūtama visaktuālāk, normāla publiskā tualete varētu sākt darbu tikai nākamās tūrisma sezonas laikā.
Šogad Valsts meža dienests (VMD) saņēmis informāciju par 33 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem. Trešā daļā vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēta Latgalē. Dienvidlatgales virsmežniecībā vien bijuši septiņi gadījumi. VMD aicina iedzīvotājus ziņot par vilku sirojumiem. Vilki ir limitēti medījamie dzīvnieki, un oficiāli atzītu uzbrukumu skaits turpmāk kalpo par pamatu vilku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Pašlaik drīkst nomedīt 280 vilkus gadā.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma par tiesībām lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja Latvijas robežu, pēc robežsardzes sniegtās informācijas, mēģinājumu šķērsot robežu kļuvis mazāk, tomēr ik dienu tiek novērsti 10 līdz 20 šādi mēģinājumi. Situācija Baltkrievijas pierobežā nav vienkārša, bet tiek kontrolēta un ir stabila, uzsver Latgales reģionālajā pārvaldē. Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā pusotrs tūkstotis bēgļu, 38 humānu apsvērumu dēļ mūsu valstī ir ielaisti. Kamēr žogs pilnībā nav uzbūvēts, riski pastāv.
Ēdināšanas bizness uz iznīcības robežas – tā situāciju nozarē raksturoja uzrunātie kafejnīcu saimnieki Latgalē, raugoties uz aukstāka laika tuvošanos un līdz ar to arī āra terašu darbības pārtraukšanu. Šajā reģionā ir zemākais vakcinācijas pret Covid-19 līmenis, attiecīgi arī mazāk klientu, kuriem ir Covid-19 sertifikāts un kuri var apmeklēt kafejnīcas iekštelpās. Daļa kafejnīcu, kur klientu skaits rūk, plāno savas durvis slēgt ciet. Citas darbu turpina, bet ar lielām bažām raugās nākotnē.
2. oktobrī Daugavpils teātrī priekškaru vērs Ingas Ābeles lugas "Tumšie brieži" jauniestudējuma pirmizrāde. Pēc šī lugas publicēšanas 2000. gadā darbs ar panākumiem tika iestudēts vairākos Latvijas teātros un arī ekranizēts. Tagad savu lugas redzējumu Daugavpils teātrī piedāvā režisors Dmitrijs Petrenko, kuram tas ir pirmais darbs Daugavpils teātrī.
Līdz nākamajām – 14. – Saeimas vēlēšanām atlicis tieši gads. Tās notiks 2022. gada 1. oktobrī. Politiskie spēki tām jau nopietni gatavojas, mēģinot rast ceļu uz sava potenciālā vēlētāja atbalstu. Latvijas Radio uzrunāja iedzīvotājus Latgalē, lai noskaidrotu, par ko iedzīvotāji plāno atdot savu balsi.