Eiro fokusā

Covid-19 raisītā ārkārtas situācija ietekmēs arī ārvalstu investīciju piesaisti

Eiro fokusā

Latvijā strauji attīstās pakomātu tīkli

Pierobežas lauksaimnieki joprojām netiek pie sakārtota ceļa

Krāslavas pašvaldība pārņem valsts ceļu, bet netiek pie cerētā atbalsta tā sakārtošanai

Krāslavas novada Indras pagastā grants ceļu, par kura stāvokli vismaz gadu sūdzas vietējie lauksaimnieki, no valsts savā pārziņā pārņēmusi Krāslavas novada pašvaldība. Taču arī tā nespēj sekmēt šī ceļa sakārtošanu, jo mainījušies noteikumi finansējuma piesaistē.

Gads ir pagājis, kopš pierobežas zemnieki Krāslavas novada Indras pagastā cēla trauksmi par slikto ceļu, kas bremzē lauksaimnieku attīstību. Būtībā gada laikā nekas nav mainījies šajā ceļa posmā, kas vitāli nepieciešama saimnieciskajai darbībai.

"Mēs esam vēl trakākā situācijā nekā pirms gada. Pēc intervijas mūs sadzirdēja, pie mums atbrauca [satiksmes] ministrs Tālis Linkaits, bet ministrijā mums atbildēja skaidri un gaiši, ka nav naudas un ka ceļš jāpārņem pašvaldībai," stāstīja zemnieku saimniecības "Alas" saimnieks Dmitrijs Zalbovičs.

Šā gada maijā Krāslavas novada dome šo grants ceļu pārņēma savā pārziņā, tikai arī šis solis pie ceļa sakārtošanas vismaz tuvākajā laikā vēl neved.

"Tas ir bezprecedenta gadījums, ka mēs kā pašvaldība rosinājām šo ceļu pārņemt no valsts savā ceļu sarakstā. Mēs arī vēlējāmies šo ceļa posmu virzīt uzņēmējdarbības atbalsta programmai. Diemžēl šogad negaidīti ir mainījušies spēles noteikumi saistībā ar Covid-19 krīzi. Lai arī mēs maijā pārņēmām šo valsts ceļu un uzsākām operatīvi tehniskā projekta izstrādi, visu darot saspringtos laikos, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka ar 1. jūniju papildu dokumentu iesniegšana, kā šajā gadījumā – būvprojekts, tiek pārtraukta.

Tas nozīmē, ka mēs no šīs programmas izkrītam ārā," skaidroja Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.

Zemniekiem, kas apsaimnieko tūkstošiem hektāru zemes un dod darbu gandrīz pussimtam apkaimes iedzīvotāju, tas nav mierinājums.

"Patlaban mūsu abu ar tēvu saimniecības "Vaicuļevas" un "Alas" apsaimnieko ap 4000 hektāru zemes, nodarbinām 41 cilvēku. Plus mums ir mežsaimniecība. Vedam šķeldu un ne tikai. Taču tās ierobežojošās zīmes mums traucē," teica Zalbovičs.

Pierobežas lauksaimniekiem bija attīstības plāni, tostarp radīt jaunas darbavietas, kas pierobežā ir būtiski. Šobrīd viss nobremzēts, teica Zalbovičs, kuram ir arī sava vīzija par šīs problēmas risinājumu.

"Jāļauj projekta iesniegšana esošajā stadijā. Mēs esam gatavi pretī nodrošināt ap 12 jaunas darbavietas. Ja mēs izkritīsim no šīs projektu kārtas, tad par mums pierobežā vispār aizmirsīs," lēsa lauksaimnieks.

Krāslavas novada dome, iespiesta jaunajos ceļu attīstības projektu likumdošanas termiņos, vēl cer uz šo rudeni, kad projekts tomēr varētu būt atbalstīts, klāstīja Dzalbe.

"Mēs startēsim, jo ceļš ir vajadzīgs. Tā ir pati pierobeža, Eiropas Savienības ārējā robeža. Ceram ceļa sakārtošanu panākt nākamajā programmā," teica pašvaldības pārstāve.

Ceļa posms, kas jānoasfaltē, ir aptuveni trīs kilometru garumā. Provizoriskās izmaksas – ap diviem miljoniem eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti