Jau šonedēļ, 3. jūlijā, Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā aizliegums laist tirgū vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus. Cik gatavi šīm pārmaiņām ir ēdināšanas uzņēmumi un tirgotāji Latgalē?
Autora ziņas
Krāslavas novada Indras pagastā vairāku lielu zemnieku saimniecību attīstību bremzē ceļi, kas šķīdoņu periodā nav izbraucami. Problēmas ir jau sen, tomēr līdz šim sakārtošanas darbi nevedās. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izsludinātā Eiropas Savienības projektu konkursa rezultātā, 18 miljonus eiro novirzot deviņiem degradēto teritoriju revitalizācijas projektiem septiņās pašvaldībās, beidzot radusies cerība sakārtot arī šo pierobežas saimniecībai būtisko ceļu un radīt 12 jaunas darbavietas.
Latgales plānošanas reģions izsludinājis pieteikšanos grantiem Latgales reģionā strādājošiem komersantiem. Pieteikumus konkursā var iesniegt līdz 21. septembrim un plānotais grantu apjoms ir no 5000 eiro līdz 10 000 eiro.
Nupat Saeima pieņēma Augstskolu likumu, kas vairāk skars izmaiņas pārvaldībā. Tā kā tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, Daugavpils Universitātei izdevās reformas procesā saglabāt savu statusu. Universitāte plāno attīstīt un ieviest jaunas tautsaimniecībai svarīgas studiju programmas. Arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija tendēta uz darba tirgus prasībām atbilstošiem absolventiem.
Višķu pagastā ar Norvēģijas granta finansējuma palīdzību par 1,7 miljoniem eiro attīrīs piesārņotu teritoriju – mazuta glabātavas.
Piecu miljonu eiro vērtā projekta nodošana ekspluatācijā bija jāveic vēl pērn: tas paredzēja pie pilsētas sistēmas pieslēgt attālāko Daugavpils apkaimi. Taču darbi turpinās joprojām. Neraugoties uz to, SIA “Daugavpils ūdens” pieņēmis lēmumu par pakāpenisku pieslēgumu izveidošanu tajās vietās, kur tīkli jau izbūvēti, un īpašnieki ir gatavi pieslēgties pie centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Tiesa, tas ļaus kļūt par “Daugavpils ūdens” klientiem tikai tad, kad būvobjekts pilnībā būs nodots ekspluatācijā. Līdz tam Judovkas iedzīvotājiem joprojām būs jāizmanto savās mājsaimniecībās jau ierastās ērtības.
Svētdien, 13. jūnijā, aprit tieši gads, kad Ilūkstes novada Eglaines pagasta pamatskolā notika pēdējais izlaidums. Skola jau gadu nedarbojas. Taču pirms diviem gadiem šeit tika izveidota īpaša, senatnes auras pārņemta mācību klase – veltījums Eglainē dzimušajam mācītājam, apgaismotājam, latviešu laicīgās literatūras dibinātājam un valodniekam Gothardam Frīdriham Stenderam jeb Vecajam Stenderam un bilžu ābeces autoram.
Jau otro gadu Daugavpils jeb jaunveidojamā Augšdaugavas novada pašvaldības īpašumā esošajās zemēs notiek latvāņu apkarošana – tos pļauj vai iznīcina ar integrēto augu aizsardzības metodi. Šogad ar latvāņiem cīnās 35 zemes vienībās – septiņos novada pagastos vairāk nekā 25 hektāru platībā. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem – kopumā Daugavpils apkārtnē latvāņi aizņem gandrīz 200 hektārus un gandrīz puse no tiem ir pašvaldībai piederošie īpašumi.
Sestdien plkst.20 durvis slēdza pašvaldību vēlēšanu iecirkņi, lai sāktu balsu skaitīšanu. Vēlēšanu dienā Latvijas Radio un LTV korespondenti devās uz novadiem dažādās Latvijas vietās, lai noskaidrotu vēlētāju pārdomas par politisko piedāvājumu, būtiskākajiem vietvarās risināmajiem jautājumiem un novadu reformu.
Krāslavas pils staļļos izveidota Amatu māja. Tur varēs gan apskatīt, gan roku iemēģināt podniecības, tekstila, kokapstrādes vai Latgales kulinārā mantojuma istabā.
Apmeklētājiem durvis atkal ver Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Vairāk nekā pusgadu šis mākslas centrs ir gaidījis iespēju vērt durvis apmeklētājiem. Šajā laikā vērienīgs darbs paveikts, gan uzlabojot Rotko centra iekštelpas, gan iekārtojot izstādes ārtelpās.
“Ziemāju stāvoklis Latvijā kopumā vērtējams kā labs. Savukārt vasarāji rada bažas, jo ievērojamo nokrišņu dēļ valsts austrumos tos pilnā apmērā nav izdevies pat iesēt,” informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Lauksaimniecības speciālisti atsaucas uz maijā veiktajām lauku apskatēm un sējumu novērtēšanu.
Ņemot vērā, ka galvaspilsētā Rīgā šoreiz vēlēšanas nenotiks, Daugavpils būs lielākā pašvaldība, kur norisināsies domes vēlēšanas. Daugavpils izceļas ar nestabilu politisko situāciju, korupcijas skandāliem. Pēdējo četru gadu laikā Daugavpilī notika četru mēru maiņa, un par varu šajā pilsētā cīnās 10 saraksti.
Izmaksu pieaugumu būvniecībā ietekmējis cenu kāpums izejmateriāliem, degvielai un arī darbarīkiem. Nereti sadārdzinājums ir par trešdaļu vai pat uz pusi. Sadārdzinājums vairāk skāris metālapstrādes un kokapstrādes preces, taču cenas kāpušas arī citai produkcijai, stāstīja būvnieki un veikalu vadītāji Latgalē. Turklāt tiem jau kopš gada sākuma nākas rēķināties arī ar preču piegādes ilgākiem termiņiem.
Iepriekšējos gados darbi kūdras laukos sākās jau aprīlī, bet šogad vēl līdz šai dienai neviens kilograms kūdras nav iegūts – tā saka vienā no kūdras ieguves uzņēmumiem Daugavpils novadā. Jaudīgā tehnika grimst un netiek kūdras purvā iekšā. Citviet reģionos darbi kūdrājos jau notiek, un tieši dabas apstākļi ir būtisks faktors, kas šo darbu intensitāti un kūdras ieguves apjomu nosaka, atzīst arī Latvijas kūdras asociācijā.
Par kādreizējās sanatorijas “Mežciems” iegādi no tās īpašnieka SIA “Ditton T” interesējās Daugavpils pilsētas dome, tā par saviem līdzekļiem arī veica kompleksa novērtēšanu. Taču šai summai, kas pēc sertificēta vērtētāja atzinuma, mērāma 90 000 eiro apmērā, pārdošanai nav gatavs kompleksa saimnieks.
Mainīgie un pārsvarā vējainie, vēsie un lietainie laika apstākļi, kā arī neskaidrība par valdības lēmumiem Covid-19 ierobežojumu ziņā ir galvenie iemesli, kāpēc ēdināšanas uzņēmumi – kafejnīcas, restorāni un krogi Latgalē ietur nogaidošu pozīciju. Atšķiras arī situācija pilsētā un laukos – ceļmalas krogos.
Noslēgušies gandrīz divus gadus ilgušie Daugavpils dzimtsarakstu nama remontdarbi. Tagad telpas mainījušās, kļuvušas ērtākas.
Daugavpils jaunās atpūtas un pastaigu vietas centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētas vidē. Tas ir simboliski, jo skvērs atrodas tieši iepretī Daugavpils mūzikas vidusskolai. Šajā skvērā brīvdabā izvietoti dažādi muzikāli vides objekti, kas ļaus gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku tās dažādākajās izpausmēs.
Latvijā kopumā pret Covid-19 vakcinēts katrs piektais pieaugušais. Latgale joprojām atpaliek vakcinācijas procesa ziņā, tomēr ir vērojams pozitīvas tendences. Tā dēvētā izbraukuma vakcinācija, kas notiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sekmē vakcinācijas procesu. Aizvadītajās brīvdienās tā notika Daugavpilī. Cik aktīvi to izmanto iedzīvotāji un kāda ir viņu galvenā motivācija to izmantot?
Daugavpils dome ārkārtas sēdē nolēma ņemt aizņēmumu uz četriem gadiem, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi Locikos esošajam lidlaukam un tam pieguļošajai teritorijai. Daugavpils lidostas projekts ir iekļauts Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam, un pirmo reizi valsts piešķīra finansējumu 100 000 eiro apmērā lidostas objekta ģeoloģiskajai apsekošanai un pirmsprojekta izpētei. Pēc lidostas tehniskā projekta aplēsēm tā izbūve varētu izmaksāt ap 65 miljoniem eiro.
“Daugava vieno” – ar šādu nosaukumu trijās Latgales pašvaldībās – Daugavpils pilsētā, Krāslavas un Daugavpils novados sākās apceļošanas akcija. Tas ir jauns tūrisma produkts, ko veido šo Daugavas krastos esošo pašvaldību tūrisma informācijas centri un aģentūras, piesaistot vietējos tūrisma pakalpojumu sniedzējus – restorānus, viesu mājas, muzejus, amatniekus, dabas atpūtas un atrakciju nozares pārstāvjus. Tieši Daugava ir kļuvusi par šīs akcijas vienojošo simbolu.
Kopīgā Latvijas un Lietuvas programmā Utenas – Latgales pārrobežu reģionā attīstīs vietējo pārtikas ražotāju atbalsta sistēmu, kas ietver īsās pārtikas piegādes ķēdes četrus soļus: ražošanu, popularizēšanu, piegādi un pārdošanu. Idejas būtība ir nodrošināt vietējo produktu izstrādi un pārdošanu patērētājiem tieši no ražotājiem. Lai arī šis laiks ar Covid-19 izplatību vieš savas korekcijas projekta īstenošanā, tomēr vietējās produkcijas ražošana ir jāattīsta, saka projekta īstenotāji.
Aktīvajā lauku darbu sezonā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim ieviests īpašs sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms. Šajā laikā lauksaimnieki, kuri sezonas rakstura darbos nodarbina laukstrādniekus, iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 70 eirocentus par katru nodarbināšanas dienu. Tas ir izdevīgi abām pusēm – gan lauksaimniekam, gan sezonas strādniekam, kurš kļūst sociāli apdrošināts. Kā notiek pieteikšanās šiem darbiem, kas to izmanto?
Šobrīd Daugavpils cietoksnī notiek 7. bastiona pulvera noliktavas bāzes remontdarbi. Jau šī gada nogalē tā pārvērtīsies par „Martinsona māju” un būs pilnībā veltīta Daugavpilī dzimušajam izcilajam keramiķim Pēterim Martinsonam. „Martinsona māja” kļūs par Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vienu no izstāžu sektoriem, kurā būs skatāmi ap 600 mākslinieka darbi un ar biogrāfiju saistītie priekšmeti. Šī māja kļūs arī par kārtējo apliecinājumu Daugavpilij kā keramikas pilsētai, stāstīja Marka Rotko mākslas centra Galvenā krājuma glabātāja Zane Melāne.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā uzbūvēta izlādes-uzlādes siena. Tā ir vieta interaktīvai mākslas akcijai, kurā piedalīties aicināts ikviens. Rūpēs par savu kolēģu un apkārtējo iedzīvotāju garīgo veselību aizliegto izstāžu laikmetā Rotko centrs ir sagatavojis virzītu un kontrolētu dusmu novadīšanas rīku – interaktīvo izlādes-uzlādes sienu.
Sabiedrisko tualešu tēma Daugavpilī aktuāla jau daudzus gadus, jo Latvijas otrajā lielākajā pilsētā nav nevienas stacionāras pašvaldības tualetes, kur pilsētnieki un viesi, arī tūristu grupas varētu nokārtot savas dabiskās vajadzības. Šobrīd šī problēma īpaši saasinājās līdz ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem, kad pilsētā durvis vēra ciet lielie tirdzniecības centri un kafejnīcas, un attiecīgi vēl vairāk mazinājās daudzu publiski pieejamo tualešu pieejamība.
Vecais dīvāns, ledusskapis vai pērnā gada lapu krāvums, nododot to atkritumu apsaimniekotājam, maksā naudu. Atbalstot pavasara tīrību, iedzīvotājiem šajā laikā talkā nāk pašvaldības – rīkojot talkas, bezmaksas zaļo atkritumu savākšanas vietas un šķiroto atkritumu laukumus. Kā veicas Daugavpilī ar pavasara uzkopšanu un atkritumu šķirošanu?
Daugavpilī būvēs bioloģisko atkritumu kompostēšanas laukumu. Tā izveide izmaksās ap pusmiljonu eiro, un gadā laukums pārstrādās nepilnus divus tūkstošus kubikmetrus bioloģiski noārdāmo materiālu – lapu, zāles vai zaru veidā. Lielākoties tas nāks no pilsētas privāto māju apkaimēm un attiecīgi būtiski mazinās apglabāto atkritumu apjomu poligonā Demenē. Laukumu plānots atvērt jau pēc gada. Šobrīd izsludināta iepirkuma procedūra tā projektēšanā, bet kā potenciālā vieta izraudzīta Daugavpils Liginišķu apkaime.
Šonedēļ Daugavpilī noslēdzās publiskā apspriede par jaunas tramvaja līnijas Vaiņodes ielā būvniecības projektu, kas savienos divas pilsētas apkaimes “Ķīmiju” un “Vectropus”. Iedzīvotājus interesēja satiksmes intensitātes pieaugums, apgaismojums, veloceliņu izbūve ap topošo līniju, un nebija neviena argumenta, kāpēc jaunā tramvaja līnija nebūtu jābūvē, stāsta publiskās apspriedes rīkotāji.
„Svarīgākais ir nenolaist rokas, nepalikt vieniem, bet darboties, pievērsties vaļaspriekiem un iespējai aprunāties,” tā stāsta aktīvie Preiļu novada pensionāru biedrības seniori. Protams, Covid apstākļi ievieš savas korekcijas un ierobežojumus, tomēr arī ievērojot tos, var gan rīkot pastaigas dabā, gan audzēt puķes, gan padalīties ar savām atmiņām no ceļojumiem celt gaismā pašu rokdarbus un veidot izstādes. Bet svarīgākais – dalīties pozitīvismā un sirds siltumā ar apkārtējiem.
Pērn uzsāktie Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības darbi, kas izmaksā ap 5 miljoniem eiro, atpaliek no grafika, tie ir ievilkušies. Bet ielas, kur rit pieslēgumu ierīkošanas darbi, pavasara šķīdoņa laikā pārvērtušās par neizbrienamām peļķu un dubļu lāmām. Par darbu izpildi atbildīgajam uzņēmumam ir piemērotas soda sankcijas, taču iedzīvotāju labsajūtu tas nevairo.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
