“Daugavpils siltumtīkli” iepriekš lielākoties bija atkarīgi no fosilā kurināmā – gāzes. Pirms pieciem gadiem sākās sagatavošanas darbi, lai varētu pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem. Projekts tika iesniegts ES Kohēzijas fonda atbalstam, kas nodrošināja jaunās šķeldas katlumājas būvniecībai Daugavpilī 5,3 miljonus eiro. Bet kopējās izmaksas ir 14 miljonu eiro apjomā.
“2018. gadā Daugavpils dome izsludināja iepirkumu procedūru, kuras ietvaros tika piesaistīti arī eksperti, kuri palīdzēja izvērtēt piedāvājumu atbilstību tehniskās specifikācijas nosacījumiem. Un 2019. gada augustā tika noslēgts arī līgums,” stāsta “Daugavpils siltumtīklu” valdes locekle Oļesja Duškeviča.
Šī gada maijā uzņēmums saskaņošanai iesniedza saražotās iekārtas, ar šo informāciju iepazīstinot arī Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Taču CFLA šajā iepirkumā saskatīja interešu konfliktu.
“CFLA konstatēja, ka daļa no iekārtām – karkass atrodas viena uzņēmuma ražošanas bāzē, kurā kādu laiku strādāja projektam piesaistītais eksperts. Un attiecīgi CFLA pirmsšķietami secināja, ka iepirkumā ir interešu konflikts. Tomēr tas nav gala lēmums. Tā ir starpvēstule, kurā CFLA norāda, ka ir interešu konflikts, un mums jāatmaksā avanss 2,5 miljoni eiro,” stāsta Duškeviča.
Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā apliecina, ka aicinājums atmaksāt finansējumu nav gala lēmums. “Tā problēma pagaidām ir konstatēta preventīvi. Proti, izsekojot vienam iepirkumam, mēs esam pirmsšķietami izsecinājuši, ka varētu būt interešu konflikts. Šobrīd joprojām notiek lietas apstākļu noskaidrošana. Un, protams, finansējuma saņēmējam jāsniedz kaut kādi argumenti un pierādījumi, kas varētu mazināt šo risku. Taču jāņem vērā, kas tas risks ir finansējuma saņēmēja pusē.
Ja iepirkums netiek veikts korekti un tiek atklāts kāds interešu konflikts, tad tas ir risks zaudēt ES finansējumu,” skaidro CFLA pārstāve Daiga Reihmane.
2,5 miljoni eiro kā avansa atgriešanas summa uzņēmumam “Daugavpils siltumtīkli” nav maza. Uzņēmuma valdes locekle cer, ka tā tomēr nebūs jāatmaksā: “Tā ir liela summa jeb gandrīz piektā daļa no projekta. Pašlaik uzņēmums aktīvi strādā ar CFLA. Ir iesūtīta papildu informācija, lai pierādītu, ka uzņēmējs, kas sagatavojis šo karkasu, nav apakšuzņēmējs, bet ir piegādātājs. Tad interešu konflikta nav. Ja mums izdosies pierādīt, tad nekāda nauda nebūs jāatmaksā.”
Tikmēr Centrālā finanšu un līgumu aģentūra iesaka uzņēmumam tomēr pārskatīt noslēgto līgumu, lai izvairītos no kļūmēm. “Lai izvairītos no negatīvām pēcsekām,
CFLA aicina "Daugavpils siltumtīklus" lauzt līgumu ar būvniekiem un rīkot iepirkumu no jauna,” norāda Reihmane.
Uzņēmumam “Daugavpils siltumtīkli” līdz nākamās nedēļas beigām, 24. jūlijam, ir jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, kā šo situāciju risināt, un ar tiem jāiepazīstina domes deputāti. “Ir uzdots “Daugavpils siltumtīkla” valdei sniegt rīcības plānu diviem scenārijiem. Vienam, kad turpinām esošo līgumu un mums izdodas pamatot, ka tas nav interešu konflikts. Un otrā gadījumā izskatīt arī iespēju un risku izvērtējumu, ja līgums tiek lauzts, jāatgriež avansa nauda, saprotot, ka iespējams arī pagarināt atmaksas termiņu,” stāsta Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.
Projekts par lieljaudas katlumājas izbūvi Daugavpils pilsētas ir būtisks. Tas pozitīvi ietekmēs gan vidi, gan tarifa stabilizāciju, kas ir viens no zemākajiem valstī, gan ļaus atteikties no fosilā kurināmā un privāto uzņēmēju saražotā siltuma, kas šobrīd nodrošina teju pusi no pilsētai nepieciešamā siltuma.
Duškeviča uzsver, ka darbs pie katlumājas izbūves jebkurā gadījumā turpināsies: “Jaunā katlumāja mums daļēji ļaus pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem. Katlumājas apjoms ir 30 megavati, tā ir liela jauda. Jaunās lieljaudas šķeldas katlumājas Daugavpilī būvdarbi ir jāpabeidz šī gada beigās. Līdz 2021. gada 5. jūnijam par paveikto jāatskaitās CFLA.
Tas fakts, ka mēs teorētiski varētu zaudēt līdzfinansējumu, neļauj mums apturēt darbus. Darbi turpināsies.”
Kopējais Daugavpils lieljaudas katlumājas izbūves projekts ir 14 miljonu eiro apjomā, no tiem 5,3 miljoni ir Kohēzijas fonda atbalsts un gandrīz 10 miljoni eiro ir pašvaldības aizņēmums.
