Biežākais nāves iemesls Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības. Angiogrāfiskie izmeklējumi, kas sniedz iespēju novērtēt asinsvadu stāvokli un savlaicīgi uzsākt efektīvu ārstēšanu, Daugavpils Reģionālajā slimnīcā tiek veikti jau 14 gadus. Pērn atklātā jaunā un modernā laboratorija. Tieši te notiek visa veida sarežģītās manipulācijas infarkta un insulta slimniekiem.
Pateicoties DRS dalībai Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) projektā, ir iegādāts vēl viens angiogrāfs un ierīkota mūsdienīga angiogrāfijas laboratorija.
Kopš šī gada maija sākuma Daugavpils Reģionālās slimnīcas Angiogrāfijas laboratorija darbojas diennakts režīmā.
“Šeit ir mūsu jaunās paaudzes angiogrāfs. Šeit mēs taisām invazīvās procedūras pacientiem ar sirds asinsvadu problēmām, ar perifēro asinsvadu problēmām, t.i., kāju sašaurinātie asinsvadi, sašaurinātas miega artērijas u.c. Labākā ziņa pēdējo 15-20 gadu laikā, ka mēs sākam strādāt režīmā 24/7. Tas nozīmē, ka tagad mēs apkalpojam akūtos pacientus diennakts režīmā. Otrais jaunums, ka mēs sākam veikt mehāniskas trombektomijas pacientiem ar cerebrāliem infarktiem. Ja trombs aizlido uz galvas asinsvadiem, tagad mēs varam šiem pacientiem ļoti ātri palīdzēt. Mūsu neirologu komanda kopā ar radiologu komandu taisa diagnostiku, ja mēs redzam trombu, mēs to varam izvilkt kādas pusstundas, stundas laikā. Diemžēl ne visiem insulta pacientiem šāda veida palīdzība ir iespējama, bet ļoti lielai daļai mēs varam palīdzēt un samazināt invaliditātes sekas,” stāsta DRS Angiogrāfijas nodaļas invazīvais kardiologs Deniss Vasiļjevs.
Ārpus Rīgas tā pagaidām ir vienīgā šāda veida laboratorija, kas darbojas diennakts režīmā. Tas ir proaktīvs solis nākotnē un vērsts uz reģiona iedzīvotājiem, uzsver Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Jo ātrāk tas tiek izdarīts, jo lielākas pacientam, kurš pārcieš infarktu, izredzes izveseļoties. Ir infarktu veidi, kuros pilnībā tiek bloķēti asinsvadi un bez savlaicīgas palīdzības notiek sirds muskuļa atmiršana un, “labākajā” gadījumā, cilvēks paliek ar sirds invaliditāti. Laiks šajā gadījumā var būt izšķirīgs pa minūtēm, tas ir šīs laboratorijas darbošanās diennakts režīmā galvenais uzdevums, neraugoties uz slodzi, ko uzņemas pati slimnīca.
“Tas, protams, slimnīcai rada lielu finansiālo slodzi, bet ir arī liels solis uz priekšu medicīnas pakalpojumu sniegšanas plānā un, galvenais, ātrākā pacientu stāvokļa stabilizēšanā. Šādu soli jau sen bija plānojusi spert Veselības ministrija, taču traucēja resursu ierobežotība – gan finanšu, gan cilvēku. Un arī reģionālās slimnīcas pēc šāda pakalpojuma ļoti netiecās, jo neviena no tām to praktiski nevar atļauties. Diemžēl mēs šajā ziņā esam donori – no vienas puses, arī mēs saskaramies ar resursu trūkumu, bet, no otras puses, tas ir solis pretī algoritmiem, ko nākotnē grasās ieviest Veselības ministrija. Attīstīties jebkurā gadījumā ir nepieciešams,” saka Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Tāpēc slimnīca cer uz Veselības ministriju un līdzfinansējuma šī tik vitāli svarīgā pakalpojuma sniegšanai.
Pacienti, kas nonāk šajā laboratorijā, ir no visa Latgales reģiona, slodze mediķiem ir un ar laiku būs vēl lielāka, pārliecināts Angiogrāfijas nodaļas kardiologs Deniss Vasiļjevs.
“Mēs principā apkalpojam visu Latgali. Tagad cieši sadarbojamies ar NMPD, lai pacienti ar infarktu nokļūtu pa taisno pie mums. No viena - diviem pacientiem dienā līdz četriem - sešiem, tā jau šā brīža situācija. Es domāju drīzumā slodze mums tikai augs, tiklīdz poliklīnikas un visi pārējie sapratīs, ka pacients pie pirmajiem simptomiem jāsūta pa tiešo pie mums.”
Divas medmāsas un invazīvais kardiologs ir komanda, kas Angiogrāfijas laboratorijā Daugavpils reģionālajā slimnīcā tagad dežurē un glābj dzīvības pastāvīgi - 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.