Daugavpils Universitāte (DU) cīnīsies par sava statusa saglabāšanu, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija), pauda DU vadība.
Autora ziņas
Latvijā pērn bija zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā. 2019. gadā valstī kopumā piedzima 18 589 mazuļi, un tas ir gandrīz par 4% mazāk nekā 2018. gadā. Piemēram, Daugavpils novadā pērn deklarēti par 700 iedzīvotāju mazāk nekā gadu iepriekš. Būtībā, novadā iedzīvotāju skaita ziņā izzudis vesels pagasts. Līdzīga aina arī mazākos Latgales novados.
Režisora Viestura Kairiša jaunā spēlfilma, vēsturiskā attiecību drāma “Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes" ir attiecību stāsts uz pagājušā gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Scenārija pamatā ir latviešu trimdas autora Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāns. Sestdien, 11. janvārī, filma pirmizrādi piedzīvos tās galvenajā tapšanas vietā – Krāslavā. Filmā dažādās lomās iejutušies arī vietējie Latgales iedzīvotāji.
Poligons “Meža Mackeviči” atrodas Daugavpils novada Vaboles pagastā un šobrīd aizņem aptuveni 10 hektārus lielu teritoriju. Pēc Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna to paredzēts paplašināt jau vairāku tūkstošu hektāru platībā un modernizējot veidot par pamatu vienai no labākajām militārajām mācību vietām Baltijas valstīs.
Latgales plānošanas reģiona pērnā gada konkursa "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva" nominācijas "Gada amatnieks" laureāts un arī Daugavpils novada konkursa "Saimnieks" radošākā amatnieka titula ieguvējs Valdis Grebežs ir individuālais komersants. Grebežs ir amatu meistars keramikā, bet darbojas vēl ar daudziem citiem materiāliem, piedalās izstādēs un jau vairākus gadus nodarbojas arī ar tūrisma biznesu.
Pērnā gada nogalē izsolēs tika pārdoti 10 vecie un savu laiku nokalpojušie gan Rīgas vagonu rūpnīcā, gan Čehijā ražotie tramvaji. Tie tiek pārdoti par metāllūžņu cenu. Arī šogad daļu veco tramvaju piemeklēs līdzīgs liktenis. Pilsēta savu tramvaju parku papildina ar jauniem tramvajiem, savukārt vecajiem vieta metāllūžņos, muzejā vai ekskursijās kā retro tramvajiem.
Pirms simt gadiem 3. janvārī Latgales atbrīvošanas kaujās kā pirmās atbrīvotas bija Daugavpils un Krāslavas pilsētas. Un tieši tāpēc piektdien, 3. janvārī, uzsākot Latgales atbrīvošanas simtgades svinību pasākumu ciklu, pirmie piemiņas brīži notika šajās vietās. Lielākā uzmanība veltīta tam, ka nozīmīgu atbalstu brīvības cīņās deva Polija un tās karavīru sadarbība ar latviešiem.
Tas ir spēļu centrs jeb rotaļu bibliotēka, kurā ikviens - bērns, pieaugušais, draugi un ģimenes - var nākt un izmantot rotaļu bibliotēkā esošās spēles, tostarp galda spēles, attīstošās rotaļlietas. Līdzīgi kā grāmatu lasīšanai tās var paņemt arī līdzi uz mājām. Līdzīga rotaļu bibliotēka jau divus gadus darbojas Jelgavā, otra tāda šobrīd atvērta Daugavpils Raiņa 6. vidusskolā.
Pēc starptautisko veselības ekspertu atzinuma, lai saglabātu kvalitāti un drošību, minimālajam dzemdību skaitam slimnīcās jābūt 700 gadā jeb vienam ārstam gadā būtu jāpieņem 200 dzemdības. Piemēram, Latgalē ir tikai viena slimnīca, kas atbilst šiem nosacījumus. Tā ir Daugavpils reģionālā slimnīca, kur pērn dzimuši 810 bērni. Pārējās slimnīcās ir teju par pusi mazāk dzemdību.
"Vecās fotogrāfijas stāsts" - tā ir izzinoša interaktīvā programma 2. - 7. klašu skolēniem par to, kā izskatījās fotokameras pirms 150 gadiem, kā tās mainījās laikā gaitā, cik laika fotogrāfi pavadīja fotolaboratorijā, lai uzņemtu un izgatavotu vienu bildi. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikmetā, skolēniem foto tapšanas vēsture šķiet aizraujoša, vēl jo vairāk, ja pašiem šīs muzeja programmas laikā ir iespēja veidot “fotogrāfijas” bez fotokameras.
Šonedēļ "Daugavpils satiksme" tramvaju modernizācijas projekta ietvaros saņems pēdējo - astoto tramvaju. Tie pasažieru pārvadājums varētu uzsākt ar jauno gadu. Bet jau līdz šī gada beigām tiks atklāta kustība pa jaunizveidoto tramvaja līnijas pagarinājumu līdz reģionālajai slimnīcai un atjaunosies pasažieru pārvadājumi pa 1. tramvaja līniju līdz dzelzceļa stacijai.
Šādu iespēju iedzīvotājiem pašpatēriņam piedāvā akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”. Pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas cirsmā paliek ciršanas atliekas, un tās var lieti noderēt kā malka. Tomēr jāievēro priekšnoteikums – pirms ciršanas atlieku vākšanas darbu sākuma obligāti jāsaņem atļauja. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka malkas vākšanas darbi tiek veikti valsts mežu teritorijā un tieši tajā vietā, kur to drīkst darīt, nevis vietā, kur mirusī koksne speciāli atstāta dabas daudzveidības veicināšanai. Interese par šādu iespēju ir Dienvidlatgalē.
Daugavpils dome nolēmusi izsolīt nepabeigtu daudzdzīvokļu deviņstāvu namu Ruģeļu mikrorajonā, kuru pirms pieciem gadiem dāvinājumā par vienu eiro iegādājās no uzņēmējiem. Ēkas īpašnieki toreiz nespēja nedz turpināt nama - kura vērtība uz to laiku bija novērtēta 3 miljonu eiro vērtībā - nodošanu ekspluatācijā, nedz segt nodokļu maksājumus. Toreiz pašvaldībai bija iecere veidot dzīvojamo fondu. Tomēr pašlaik arī pašvaldībai nav līdzekļu, par ko turpināt nama būvniecības pabeigšanu, tāpēc nolemts daudzdzīvokļu māju pārdot izsolē.
Paliatīvā aprūpe - iespēja gan dzīvot, gan aiziet aizsaulē cienīgi. Vēža slimnieki, neiroloģijas un kardioloģijas pacienti ar hronisku sirds mazspēju, pacienti ar nopietniem izgulējumiem un mugurkaula traumām, cilvēki ar smagām diagnozēm, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, ir tie, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe. Latvijas Radio pabija divās Latgales lielākajās slimnīcās - Rēzeknē un Daugavpilī. Tajās paliatīvā aprūpe ir pieprasīta, bet visus nav iespējams uzņemt naudas trūkuma dēļ.
Jau ar nākamā gada martu Daugavpilī par ūdeni var nākties maksāt par 15 %, bet par kanalizācijas pakalpojumiem gandrīz par 20 % vairāk. Tas saistīts gan ar to, ka kļuvis mazāk iedzīvotāju, kas izmanto SIA „Daugavpils ūdens” pakalpojumus, gan ar to, ka palielinājušies ekspluatācijas izdevumi tīklu un iekārtu apkalpošanai un veikta tīklu modernizācija. Jaunos tarifu plānus vēl izvērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, taču arī pēc tarifu celšanas ūdens un kanalizācijas pakalpojumi Daugavpili būs vieni no lētākajiem valstī. Tomēr neizpratnē par tik lielu plānoto tarifu kāpumu ir pašvaldības deputāti, kuri uzskata, kas tas ir nepamatoti un radīs sociālo spriedzi pilsētā.
Finiša taisnei tuvojas pēdējo gadu vērienīgais satiksmes infrastruktūras projekts Daugavpilī. Jaunais ceļu pārvads savienos divus pilsētas mikrorajonus - Jaunbūvi ar Piena kombināta mikrorajonu, radīs alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam un tādējādi atvieglos satiksmi pilsētā. Tas šoferiem ir gaidīts notikums, tomēr pilnībā neattaisnos viņu cerības, atzīst atbildīgo dienestu speciālisti. Turklāt ceļu pārvada izbūve radījusi ne mazums neērtību iedzīvotājiem, kuru mājas nonākušas neizdevīgā situācijā - zem tilta vai arī to logi tieši veras uz jauno tiltu, pa kuru jau drīzumā sāksies četrjoslu satiksmes kustība.
Atvieglotā Baltkrievijas robežšķērsošanas atļauja paredz iespēju 50 kilometru rādiusā no robežas dzīvojošajiem ar atvieglotiem noteikumiem apmeklēt kaimiņvalsti. Latvijā šie atvieglojumi attiecas uz Daugavpils pilsētas, kā arī vēl astoņu novadu, piemēram, Krāslavas, Aglonas, Ilūkstes, Dagdas pierobežas iedzīvotājiem, kuri, apliecinot, ka Baltkrievijas pierobežā tiem ir kādi īpašumi, dzīvo radi vai ir radu kapi, vai arī ar Baltkrieviju tos saista kultūras vai sociāli ekonomiskas saites, var saņemt atļauju līdz 90 dienām pusgada laikā apmeklēt kaimiņvalsti.
Sesto gadu grantu programmu "Impulss" savā pilsētā īsteno Daugavpils dome. Gadā šiem mērķiem atvēlēti gandrīz 60 000 eiro. Grantu programma ir atvērta tiem uzņēmumiem, kas darbojas ne vairāk par diviem gadiem, spēj piedāvāt inovatīvas biznesa idejas un radīt pilsētā jaunas darba vietas. Uzņēmums var pretendēt uz summu līdz 7 000 eiro, un šogad uz šādu atbalstu pieteikušies gandrīz 30 Daugavpils uzņēmēji.
Pašvaldības sāk atteikties no plānotajiem projektiem infrastruktūras attīstības jomā garīgi slimām personām. Pirmā vēstnese ir Dagdas novada dome, kura iesniedza lūgumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā atsaukt savu dalību šādā no projektiem, kas paredzēja izveidot Dagdā grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējumiem. Iemesls ir projekta dārdzība un pašvaldības nespēja līdzfinansēt tajā savu dalību. Latgales plānošanas reģionā, kas ir šī projekta īstenotājs, sola, ka DI (deinstucionalizācija) neatkarīgi no tā notiks, tāpat kā necietīs mērķa grupas, kurām arī tika veidoti infrastruktūras attīstības projekti.
Daugavpils skolēni arī pēc pilngadības sasniegšanas varētu bez maksas saņemt veselības aprūpi - šobrīd šādu priekšlikumu izvērtē Daugavpils izglītības un sociālo nozaru speciālisti, ņemot vērā, ka pēc pilngadības sasniegšanas jaunieši vairs nevar saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, taču daļa no tiem joprojām turpina iegūt vispārējo vidējo izglītību. Daugavpilī uz šādu atbalstu varētu pretendēt ap 1200 jaunieši, kuri iegūtu tiesības saņemt atbalstu pacienta līdzmaksājuma izdevumiem par ģimenes ārsta pakalpojumiem, ārsta speciālista apmeklējumiem un arī uzturēšanos stacionārā.
Daugavpils teātrī sestdien, 5. oktobrī, pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Cilvēks no Podoļskas” Georgija Surkova režijā. Šī sezona teātrim solās būs jaunu izaicinājumu un provokāciju pilna. Pirmo reizi taps izrāde bērniem latgaliešu valodā. Tiks veidota arī deju izrāde - mūzikls, kas veltīts māksliniekam Leonardo da Vinči. Savukārt septembrī un oktobrī Rīgā viesojas vairākas Daugavpils teātra izrādes, tai skaitā - četras "Spēlmaņu nakts" nominācijas ieguvusī Viestura Roziņa izrāde "Kliedzēji."
Iedzīvotāju forums "Darām pa savam" Preiļos pulcēja ne tikai Preiļu, Aglonas, Līvānu, Riebiņu, Vārkavas un blakus novadu iedzīvotājus, bet arī pašvaldību darbiniekus un uzņēmējus, kuri ir motivēti darboties sava novada attīstībai. Forumā tapa priekšlikumi un secinājumi, kā mainīt un attīstīt apkārtējo vidi, pievienojot savu artavu.