"Mums nav, par ko celt paniku, jau šobrīd vecākiem, ja ir vēlme reģistrēt bērnu dārziņā ar latviešu valodas programmu, to var darīt, reģistrējoties 19 pilsētas bērnudārzos," stāstīja Isupova.
Pārējos astoņos Daugavpils dārziņos darbojas mazākumtautību programmas, uz tiem tad arī attieksies jaunie grozījumi Izglītības likumā.
"Tas ir pašvaldības uzdevums - piedāvāt šo iespēju bērnudārzā, kurā līdz šim nav bijusi programma latviešu valodā, šādu programmu īstenot un vecākiem pieteikt bērnu uz šādu bērnudārzu.
Kā to īstenot, to likumdevējs ir atstājis pašvaldību ziņā - vai nu atvērt jaunas grupas, vai citus veidus piedāvāt, kā šo likuma normu izpildīt,"
skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre vietniece Gunta Arāja.
Grozījumi likumā spēkā stāsies 11. jūnijā, bet to izpilde būs jānodrošina ar nākamā gada septembri. Prasības tiks izpildītas, ar pārliecību, bet ar zināmu skepsi sacīja Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Isupova.
"Kad stāsies spēkā šie grozījumi likumā, tad arī skatīsimies, kādas prasības mums tiek piemērotas, un pildīsim tās. Viena lieta ir dokumentā ierakstīt, ka ir pienākums nodrošināt, un mēs to nodrošināsim, licencēsim programmas. Bet otra ir cita lieta – domāt, kādu rezultātu iegūsim," teica pašvaldības pārstāve.
Daugavpils 18. bērnudārzu "Pasaciņa" apmeklē 155 bērni, šis bērnudārzs ir to astoņu vidū, kam nav latviešu valodas programmas, taču šis dārziņš ir pieprasīts. Ko mainīt būs sarežģīti, stāstīja vadītāja Jeļizaveta Kazakova.
"Kā vadītājai man ir jāizvērtē, uz kādu rezultātu es iziešu. Vai būs bērni, vai būs kadri un vai uz šiem bērniem darbosies latviešu valodas programma. Mēs visu laiku strādājam savā dārziņā ar padziļinātu latviešu valodas apmācību. Mēs jau varam "ieslēgt" latviešu valodu, bet, ja bērns nesaprot... Mēs arī nevaram nodrošināt bērnam atbalstu no ģimenes. Bērni stresos. Jo bērni nāk no krievu ģimenēm, kur dzimtā valoda ir krievu, mēs nevaram krievu bērnus padarīt par latviešu bērniem," klāstīja Kazakova.
Tā ir kā nūja ar diviem galiem, vairāk uztrauc sekas, kas notiks bērnudārzos realitātē, nākotnes vīziju ieskicēja Isupova.
"Vecākiem būs iespēja bērnu pieteikt uz jebkuru dārziņu. Ja vecākam būs vajadzīga šī programma, tad bērnudārzs to licencēs. Realitātē var izrādīties, ka bērns, kas būs pieteikts uz šo latviešu valodas programmu, - būs vienīgais, un viņš būs iekļauts vienalga ar savu programmu grupā ar mazākumtautību bērniem. Realitātē nevis visi bērni sāks runāt latviski, bet šis latviešu bērns sāks runāt krieviski. Tā tas būs," uzskata Isupova.
Kadru trūkums bērnudārzos ir vēl viena problēma, kas ieskicējas līdz ar šiem grozījumiem likumā, uz to norādīja Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Ināra Sprindžuka.
"Programmu licencēšanā mēs termiņos noteikti iekļausimies. Bet varētu būt situācija ar pedagogu daudzumu, kuri var īstenot programmu latviešu valodā un [darīt to] absolūti kvalitatīvi. To mēs šobrīd pastiprināti pētām. Kadru jautājums varētu būt problēma. Un ne tikai latviešu valodas zināšanas ir galvenais, ļoti bieži ir situācija, kad nokomplektētai grupai ir ar uguni jāmeklē skolotājs," atzina Sprindžuka.
Šobrīd Daugavpils pirmsskolas iestādēs štatā ir 593 darbinieki un trešā daļa – 200 - ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem. No tiem deviņi pedagogi ir sasnieguši un šogad vēl trīs sasniegs pensijas vecumu. Vidējais vecums ir 43 gadi. Šobrīd izglītības darbinieki gaida jauno likuma grozījumu stāšanos spēkā, lai izvērtētu vecāku pieprasījumu un katras pirmsskolas iestādes iespējas šo pieprasījumu nodrošināt.
