Pasaules panorāma

A. Navaļnijs – jau gadu ieslodzījumā

Pasaules panorāma

«Pasaules panorāma»: Bažas par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā (ar surdotulkojumu)

Kādai būt ES? Pilsoņi formulē idejas Eiropas nākotnei

ES dalībvalstu pilsoņi formulē idejas Eiropas nākotnei

Eiropas Parlamentā notikusi “Konferences par Eiropas nākotni” plenārsēde, kurā tika spriests par ieteikumiem, kā veicināt Eiropas attīstību dažādās jomās.

Kādu Eiropas Savienību vēlas tās pilsoņi? Lai mēģinātu to saprast, pirmoreiz Eiropas Savienības (ES) vēsturē ir izveidots pilsoņu forums jeb “Konference par Eiropas nākotni”. Pēc nejaušības principa no visām dalībvalstīm atlasīti pilsoņi, kuru uzdevums ir kopā ar ekspertiem izstrādāt ieteikumus turpmākajai Eiropas attīstībai ļoti plašā spektrā – gan par sociālo taisnīgumu un demokrātijas attīstību, gan vidi un veselību, gan kultūru un izglītību, gan migrāciju un drošību.

Katrā no četriem diskusiju blokiem piedalās 200 Eiropas Savienības pilsoņi. Viena no pasākuma daļām norisinājās Polijas galvaspilsētā Varšavā.

Polijā notikušās sanāksmes mērķis bija meklēt risinājumus problēmām klimata pārmaiņu jomā, vides aizsardzībā, veselīgas un drošas pārtikas nodrošināšanā un medicīnas nozarē.

Zem lozunga “Nākotne ir tavās rokās” kopā sapulcinātie pilsoņi no visām 27 dalībvalstīm centās formulēt viņuprāt svarīgāko.

Sanāksmes dalībnieku vidū bija arī divi Latvijas pārstāvji – students Augusts Redovičs no Latvijas Universitātes un ārste Aigida Sinkēviča-Glāzīte.

“Šis ir vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Eiropas Parlaments izdomājis uzklausīt Eiropas pilsoņus un viņu viedokli,” spriež Aigida.

“Un, ja tas izvērsīsies produktīvi, ja tiešām mūsu redzējums un mūsu vīzijas un arī mūsu secinājumi, kas tiks vēl izstrādāti, tiks ņemti vērā un būs noderīgi, tad varbūt tas izveidosies jau kā tāds kolosāls, regulārs pasākums. Tāda sajūta, ka arī tavās rokās ir kāds instruments!” priecājas Aigida.

Šī ir arī iespēja, dzirdot citu dalībnieku pieredzi, izdarīt secinājumus, kas no tā, kas jau darbojas kādā atsevišķā ES dalībvalstī, būtu noderīgs arī pārējās.

“Zinu, ka Francijā jau ir ieviests tāds marķējums, ko liek uz dažādiem produktiem, kas parāda gan to, cik tas ir veselīgs, gan kā šī produkta ražošana ietekmē vidi. Un ir tāda skala, kas nosaka atsevišķi katru šo komponenti,” secina Augusts.

Sanāksmē dzimuši arī visai radikāli priekšlikumi. Delegāte no Itālijas rosina vispār pārtraukt maksāt subsīdijas vidi piesārņojošām nozarēm, piemēram, intensīvajā lauksaimniecībā.

Starp ieteikumiem, kas guva vislielāko atbalstu, ir subsīdiju piešķiršana bioloģiskajai lauksaimniecībai un bioloģiskajiem pesticīdiem, vienreizlietojama, bioloģiski nenoārdāma pārtikas iepakojuma aizliegšana, kā arī preču ilgāka kalpošanas laika veicināšana.

Sabiedriskā transporta nozarē pilsoņi iesaka uzsvaru likt uz dzelzceļu un finansiāli atbalstīt dalībvalstis, lai tīkli aptvertu arī lauku teritorijas un biļešu cenas būtu pieņemamas.

“Mums ir jāsamazina lētie lidojumi. Tā nav nākotne. Es domāju – dzelzceļa sistēmas, kas ir labāk savienotas – tas varētu būt ļoti labi! Un labāk savienot lauku apgabalus tā, lai cilvēkiem nevajadzētu pamest lauku teritorijas un pārcelties uz pilsētām, bet viņi varētu palikt laukos, kur ir labs transporta savienojums,” stāsta Luksemburgas pārstāve Marija Elizabete Johanna Van Alfena.

“Domāju, ka visām valstīm ir jāsagatavo priekšlikumi, lai attīstītu sabiedrisko transportu. Jo mēs izmantojam daudz automašīnu, kas ir maznozīmīgas. Vienai ģimenei ir divas vai trīs automašīnas, un tas ir neiespējami – saglabāt tādu pieaugošu daudzumu. Manuprāt, tā ir vissvarīgākā lieta patlaban,” uzskata Ungārijas pārstāve Aleksandra Čizmadija.

Starp vairāk nekā 50 tālāk virzīšanai pieņemtajiem ieteikumiem ir, piemēram, aplikt ar nodokli neveselīgu pārtiku, veikt ātru un masveida mežu atjaunošanu, pakāpeniski pārtraukt intensīvo lopkopību, ieviest atlīdzības sistēmu tiem, kuri novērš piesārņojumu un atjauno ekosistēmu.

Eksperti, kas uzklausa un palīdz priekšlikumu formulēšanā, gan atzīst, ka pilsoņu cerības un gaidas bieži vien ir lielākas, nekā iespējas tās realizēt.

“Ir daudz rekomendāciju, kas iesaka, ka Eiropas Savienībai ir jādara vairāk. Piemēram, veselības nozarē ir cerības, ka Eiropas Savienība darīs vairāk. Bet tas nav Eiropas Savienības kompetencē vai vismaz tai nav daudz iespēju šajā jomā,” spriež Eiropas koledžas eksperts Jaroslavs Pietrs.

Pilsoņi tādēļ rosina iet vēl tālāk un ķerties pie Eiropas Savienības līguma grozīšanas, lai panāktu, ka ES drīkst regulēt veselības nozari.

Viņi gribētu panākt, lai ES garantētu veselības aprūpi visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un izdotu saistošus noteikumus un lēmumus, piemēram, par to, lai privātie veselības pakalpojumu sniedzēji negodīgi negūst labumu no valsts līdzekļiem un neiztērē resursus no valsts veselības sistēmām.

Taču arī paši dalībnieki nav pārliecināti, vai viņu ieteikumi tiks ņemti vērā.

“Labākā ideja, es uzskatu, ir pats šis projekts. Tā ir laba ideja – jautāt vidusmēra pilsoņiem, kāds ir viņu viedoklis. Es ceru, ka politiķi mūs sadzirdēs un arī rīkosies, balstoties uz šiem priekšlikumiem,” spriež Rumānijas pārstāvis Sandors Denesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt