Nokļūšana politikas augstākajā līgā – tā prezidenta amatu ir raksturojis jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Augstākajai līgai gatavojas arī viņa komanda. Tā gan vēl tikai top, un tās kodolu veido Rinkēvičam līdz šim tuvākie kolēģi. Padomnieks ārlietās būs Rinkēviča līdzšinējais biroja vadītājs Ārlietu ministrijā Edvīns Severs. Jau iepriekš ziņots, ka prezidenta kanceleju vadīs ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, bet padomnieks komunikācijas jautājumos būs Mārtiņš Drēģeris, kurš arī līdz šim bija atbildīgs par Rinkēviča sakariem ar presi.
Autora ziņas
Saeima ir konceptuāli atbalstījusi sen apspriesto, bet arvien vēl nerealizēto ideju par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio apvienošanu. Lai šajā jomā apgūtu Igaunijas pieredzi, šonedēļ Tallinā pieredzes apmaiņā bija ieradušies Saeimas deputāti, LTV un Latvijas Radio vadītāji, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvji.
Finanšu ministrija (FM) neatbalstīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darba grupā apspriesto risinājumu sabiedrisko mediju finansēšanu plānot ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā vietā FM nodokļu revīzijas darba grupā varētu apspriest ieceri par sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu.
Ukraiņi frontes vajadzībām mēdz atrast attapīgus risinājumus, kas palīdz cīņā ar Krievijas karaspēku. Viens no tiem – padomju laikos ražotie motocikli ar ukraiņu varenās upes Dnipras vārdu. Mocīši ir Ukrainas karavīra Pavlo Čerņenko aizraušanās, gādājot un aprīkojot tos frontei. Bet, lai Pavlo tas izdotos, bija vajadzīga arī Latvijas ķirurga Olafa Libermaņa palīdzība.
Karā pamestais dzīvais privātīpašums – tā var teikt par savvaļas dzīvniekiem, kurus savā īpašumā turēja cilvēki Ukrainā, kas pēc Krievijas iebrukuma pameta tos, daļu – ieslodzītus krātiņos. Viņus tagad glābj Natālija Popova, kura pirms kara bija uzņēmēja, bet nu dodas pat uz frontei tuvām vietām, lai izvestu nelaimē nonākušos dzīvniekus. Pēc atlabšanas tie nonāk dzīvnieku centros Francijā, Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, ASV, Dienvidāfrikā un citur pasaulē.
Ilgākā un asiņainākā cīņa kopš pērn Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – tā tiek raksturots notiekošais frontes līnijā ap Bahmutu. Kaujas par Bahmutu turpinās jau vairākus mēnešus, un jau ne reizi vien no abām frontes pusēm skanējuši izteikumi, ka pilsēta teju jau kritusi vai ka tas tūlīt neizbēgami notiks. Tomēr Bahmuta vēl turas.
Ar valdošās Reformu partijas pārliecinošu uzvaru noslēgušās Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanas, kas notika uz kara Ukrainā un ekonomisko grūtību fona. Vēlēšanās piedalījās rekordliels vēlētāju skaits, no kuriem vairākums nobalsoja elektroniski. Reformu partijas līdere Kaja Kallasa gatavojas uzsākt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem.
Igaunijas parlamenta vēlēšanās uzvaru prognozē pašreizējās premjeres Kajas Kallasas vadītajai liberālajai Reformu partijai. Taču pēdējās dienās veiktās aptaujas rāda, ka arvien vairāk tai pietuvojas par populistisku uzskatītā Konservatīvā tautas partija jeb EKRE. Vēlēšanu iznākumu varētu ietekmēt arī tas, par ko šoreiz izvēlēsies balsot Igaunijas krievvalodīgie vēlētāji.
Krievijas iebrukums Ukrainā un reakcijas uz to liek paātrināt Latvijas jaunās aizsardzības koncepcijas atjaunošanu. Lielie mērķi par visaptverošu aizsardzību īstenojami skaidrāk un ar konkrētiem rezultātiem, veicinot aizvien plašākas sabiedrības iesaisti un atbildību par valsts aizsardzības pasākumiem. Tāds viedoklis Kara muzejā izskanēja diskusijā "Turpmākie četri gadi valsts aizsardzības nozarē".
Azovas pulks – viens no slavenākajiem ukraiņu militārajiem formējumiem. Nacionālās gvardes vienība. 2014. gadā cīņai pret prokrieviskiem spēkiem to izveidoja brīvprātīgie Mariupolē. Krimu tad Krievija jau bija sagrābusi. Mariupoli izdevās atkarot. Taču tā krita okupantu rokās 2022. gadā. Cīņās par pilsētu vairāk nekā trīs mēnešus azovieši izturēja Krievijas ielenkumā. Un tad – padošanās gūstā. Ukrainas Azovas pulka karavīrs Dmitrijs Andruščenko intervijā LTV stāstīja, ka "krievu pasaule" uz Mariupoli atnāca negaidīta un nesaukta, atņemot mājas un pārējo iedzīvi, kas viņam bija pirms tam.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē ceturtdien sākās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas sesija, kurā Austrija ir atļāvusi piedalīties arī Krievijas deputātiem, neraugoties uz to, ka Krievijas politiķi ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Ukraina un tās sabiedrotie protestē, taču vienošanās par absolūtu pasākuma boikotu netika panākta.
Krievijā masu protesti pret Vladimira Putina režīmu sāksies tad, kad cilvēki redzēs, ka var kaut ko ietekmēt, tā uzskata politieslodzītā opozicionāra Vladimira Kara-Murzas sieva Jevgēnija, līdz ar to jāatbalsta demokrātiska rakstura iniciatīvas Krievijā, lai radītu plaisas Kremļa izveidotajā sistēmā. Tas jādara par spīti tam, ka represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem un organizācijām ir ļoti skarbas.
Iedzīvotāji spiesti nepamatoti pārmaksāt par siltumenerģiju. Tās iepirkuma sistēma nav izveidota godīgi, un augstās cenas dzen izmisumā patērētājus. Tā uzskata privātie siltumenerģijas ražotāji. Žurnāls "Forbes" aprēķinājis, ka nedēļas laikā par siltumenerģiju pārmaksāti 785 000 eiro. "Rīgas siltums" gan tam nepiekrīt, bet par jomu politiski atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) ietur pauzi līdz nākamnedēļai.
Sākot ar sestdienu, 11. februāri, Krievijā vairs nebūs neviena Baltijas valstu vēstnieka. Lietuvas vēstnieks Maskavu atstāja pēc tam, kad Viļņa jau pirmajos kara mēnešos izraidīja Krievijas sūtni. Latvijas vēstnieks Māris Riekstiņš šonedēļ beidz savu darbību Krievijā. Tā ir pirmā reize, kad Latvija pieņēmusi lēmumu par diplomātisko attiecību līmeņa samazināšanu ar kādu valsti. Tas darīts, solidarizējoties ar Igauniju, kuras vēstnieku Krievija izraidīja, protestējot pret igauņu prasību samazināt Tallinā esošo Krievijas diplomātu skaitu atbilstoši tam, kāds ir Igaunijai Maskavā. Vēstniecības gan netiek slēgtas un strādās lietvežu vadībā. Bet – ko vispār nozīmē kara apstākļos būt rietumvalstu vēstniekam Krievijā?
Kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) ieskatā Latvijas mākslinieku uzstāšanās kopā ar Krievijas pārstāvjiem ir katra "sirdsapziņas jautājums". Piemēram, Vīnes operā nupat mirdzēja divas pasaulslavenas zvaigznes – latviešu Elīna Garanča un krievu Anna Ņetrebko. Par Vladimira Putina atbalstīšanu Ņetrebko ir izslēgta no daudzu prestižu opernamu repertuāra. Garančas izvēlē uzstāties kopā ar Ņetrebko raisījusi jautājumus par to, kur ir mākslinieku kompromisa robeža.