Šobrīd daugavpiliešu parāds uzņēmumam "Daugavpils siltumtīkli" ir ap 2,5 miljoniem eiro. Palielinoties siltuma tarifiem, iedzīvotāju parāds pieaug robežās no 20–30%.
Izsludinot enerģētisko krīzi, Daugavpils cer uz valsts atbalstu problēmas risināšanai.
Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šnepste sacīja: "Gandrīz 50% no siltumenerģijas Daugavpilī piegādā privātie uzņēmumi, un, jau sākot no septembra, viņi atteicās piegādāt siltumenerģiju, pamatojoties uz dažādiem gan tehniskiem apstākļiem, gan arī bija gadījumi, kad netika skaidrots, kādēļ ir pārtraukta siltumenerģijas piegāde. Līdz ar to "Daugavpils siltumtīkliem" nācās slēgt savas ražošanas jaudas un ražot siltumenerģiju pēc augstajām dabasgāzes cenām. Siltumtīkli ir mēģinājuši meklēt savas iekšējās rezerves, lai finansētu gāzes iegādi, bet mēs redzam, ka jau no februāra šis process būs salīdzinoši grūts, tāpēc nāksies palielināt tarifus."
Šobrīd apkures tarifs Daugavpilī ir 56,96 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.
Kā skaidroja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), tas nozīmē, ka pašvaldība vēršas pēc palīdzības pie valdības, jo saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu enerģētiskās krīzes gadījumā pašvaldībai ir tiesības lūgt iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.
AS "Daugavpils siltumtīkli" līdz 2022. gada 10. janvārim uzdots izstrādāt un iesniegt pašvaldībā apstiprināšanai siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību enerģētiskās krīzes laikā Daugavpils pilsētas siltumenerģijas lietotājiem, informēja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.
Pašvaldība lūgs Ministru kabinetam un Valsts kasei piešķirt bezprocentu aizņēmumu pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" apgrozāmiem līdzekļiem dabasgāzes iegāžu veikšanai un vērsīsies pēc atbalsta valdībā, lai rastu iespēju iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.