Šolcs pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem: Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu Rietumu apņēmību

Baltijas valstu līderi ceturtdien Berlīnē tikās ar jauno Vācijas valdības vadītāju Olafu Šolcu, kurš pirms pāris mēnešiem stājās ilggadējās kancleres Angelas Merkeles vietā.

Šolcs pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem: Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu Rietumu apņēmību
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Šolcs aicina Krieviju nevērtēt par zemu Rietumus

Šolcs pēc tikšanās norādīja, ka Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu Rietumu apņēmību reaģēt uz jebkādu eskalāciju Maskavas attiecībās ar Ukrainu: "Šajā mums visiem tik kritiskajā situācijā Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu mūsu vienotību un apņēmību kā partneriem ES un sabiedrotajiem NATO. Mūsu sabiedroto bažas mēs uztveram ļoti nopietni."

"Tas, kas šobrīd likts uz likmes, ir ne vairāk un ne mazāk kā kara novēršana Eiropā. Mēs vēlamies mieru," piebilda Vācijas valdības vadītājs, aicinot Krieviju deeskalēt situāciju pie Ukrainas robežām.

"Turpmākai Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu būs priekš Krievijas ļoti nopietnas politiskās, ekonomiskās un stratēģiskās sekas," uzsvēra Šolcs. "Tajā pašā laikā mēs esam gatavi nopietnām sarunām ar Krieviju, dialogam par Eiropas drošības jautājumiem," viņš sacīja.

Kariņš sarunā uzsvēra, ka Ukrainai ir tiesības pašai lemt savu likteni - NATO un ES nedrīkst piekāpties Krievijas nepamatotajām prasībām, informēja Valsts kancelejā.

“Šobrīd Krievija, draudot ar militāru spēku, apšauba, ka Ukrainas pilsoņiem ir tiesības lemt par savas valsts likteni, un vēlas piespiest Eiropas Savienību un NATO pakļauties tās nepamatotajām prasībām. Tas nav pieņemami. Mēs - Eiropas demokrātijas - iestājāmies pret Putina Kremļa neoimperiālistisko pieeju starpvalstu attiecību kārtošanā. Izaicinājumi ir lieli. Esmu pārliecināts, ka tos vislabāk spējam pārvarēt, kad kā Eiropas Savienības un NATO valstis esam vienotas,” uzsvēra Kariņš. 

Viņš aicināja apzināties, ka Krievijas radītais drošības apdraudējums kopā ar militāro spēku izvietojuma izmaiņām Baltkrievijā nav īstermiņa izaicinājums. Tas nozīmē, ka NATO klātbūtne Austrumu flangā būs jāstiprina. Kariņš norādīja, ka, strādājot pie situācijas risinājuma, ir būtiski nepiekāpties Krievijas nepamatotajam prasībām, piemēram, mainīt NATO atvērto durvju politiku.

Vācija un Baltijas valstis vienotas par daudziem jautājumiem

Sarunās tika spriests par Krievijas radīto drošības apdraudējumu, kā arī Eiropas Savienības un NATO reakciju uz Krievijas rīcību.

Berlīnē uz tikšanos ar Šolcu ieradās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Apspriežamo jautājumu lokā bija gan sankcijas pret Krieviju, gan ieroču piegādes Ukrainai. Abos šajos jautājumos Vācijas pozīcija, kā zināms, ir maigāka nekā Baltijas valstu nostāja. Taču būtisku viedokļu atšķirību ar Vāciju nav – tā atzīst premjers Krišjānis Kariņš.

“Mēs ne kā Eiropas Savienības, ne kā NATO dalībvalstis nevaram pakļauties nevienam Krievijas ultimātam. Mums ir jābūt vienotiem sankciju gadījumā, ja Krievija tiešām iebruktu tālāk Ukrainā.

Ka būtu viennozīmīga un vienota sankciju atbilde gan no Eiropas, gan arī no NATO puses, tai skaitā no Savienotajām Valstīm, ka šī koordinācija tiešām notiek. Līdz šim visas indikācijas, ka tā ir. Šī ir viena no mūsu svarīgām ziņām,” pirms tikšanās ar Šolcu atzina Kariņš.

Vēl viena būtiska lieta, ko min premjers, ir arī tas, lai mūsu NATO partneri turpina stiprināt savu klātbūtni visā austrumu flangā, tai skaitā visās trijās Baltijas valstīs. Vācija to ir darījusi arī līdz šim un ir jau solījusi, ka papildinās savu kontingentu Lietuvā.

Domstarpības Vācijai un Baltijas valstīm par “Nord Stream 2”

Taču domstarpības saglabājas jautājumā par Krievijas uzbūvēto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”. Vācija līdz šim nav bijusi gatava pateikt, vai gadījumā, ja Krievija sāks jaunu uzbrukumu Ukrainai, tā apturēs kopīgi ar Krieviju īstenoto “Nord Stream 2” palaišanu. Baltieši gribētu panākt, lai Vācija vismaz neatteiktos no tā, ka vēršanās pret “Nord Stream 2” tiek izskatīta kā viena no sankciju iespējām.

“Jā, mums ir svarīgi, ka Vācija nesaka, ka šī nav opcija. Un līdz šim viņi tā nav teikuši. Mēs droši arī par to runāsim, meklējot apliecinājumu tam, ka tā ir un paliek opcija.

Jo no visām iespējamām sankcijām, kādas Rietumos mums ir, šī, iespējams, varētu būt ļoti trāpīga sankcija tieši Krievijas ekonomikai,” spriež Kariņš.

Tāpat sarunās tiek skarts jautājums par ieroču piegādēm Ukrainai. Baltijas politiķi jau daudzkārt ir pauduši uzskatu, ka Ukraina karo mūsu karu, jo Baltijas valstis var būt nākamais Krievijas agresijas mērķis. Tādēļ ir īpaši svarīgi laikus apturēt agresoru un jāturpina bruņojuma piegādes Ukrainai.

Vācija līdz šim nebija devusi Igaunijai atļauju nosūtīt uz Ukrainu haubices, kas kādreiz bija piederējušas Vācijai. Vācija uzsvaru liek uz iespaidīgu finansiālu atbalstu Ukrainai, tomēr atturas no Ukrainas apbruņošanas. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba ir atzinis, ka Vācija tādā veidā iedrošina Putinu.

Nesen publiskotā aptauja, ko Vācijā veicis sabiedriskās domas izpētes institūts “Forsa”, rāda, ka lielākā daļa jeb 67% no aptaujātajiem nav apmierināti ar Vācijas valdības reakciju uz Ukrainas krīzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti