Prognozē bezdarba pieaugumu vairākās nozarēs
Komentējot noteiktās sankcijas, Gašpuitis norādīja, ka pagaidām ir tikai krīzes sākums un pagaidām nav iespējams noteikt, kā tas beigsies. Krievijā iedzīvotājiem jāgatavojas uz smagu periodu, un sankcijas atstās nopietnu iespaidu uz turpmākajām desmitgadēm.
Vienlaikus ekonomists atzina, ka arī ietekme uz Latviju būs pietiekami liela, jo mūsu valstij ir preču apmaiņa ar šīm valstīm. Viņš gan uzsvēra, ka vērtēt ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) būtu pāragri.
Gašpuitis stāstīja, ka sankciju dēļ prognozējams bezdarba pieaugums nozarēs, kuras orientējas uz austrumu tirgiem, piemēram, tūrisms, kas orientējas uz Krieviju, neatvērsies, tāpat problēmas būs uzņēmumiem metālapstrādē, farmācijā. Uzņēmumiem būs jāpārorientējas, jāmeklē jauni tirgi, tāpat arī darbaspēkam būs jāpielāgojas un jādodas uz nozarēm, kur darbinieku trūkst.
Gašpuitis atgādināja, ka iestrādes Latvijas uzņēmumiem ir, ņemot vērā notikumus Krimā pirms astoņiem gadiem.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka neviena nozare Latvijā nav pilnībā atkarīga no Krievijas tirgus. Jau pēdējos astoņus gadus, kopš Krievija okupēja Krimu, Latvijas uzņēmēji ir dažādojuši eksporta tirgus. Šāda pielāgošanās turpināsies arī tagad. Īstermiņa ietekme uz Latvijas ekonomiku būs, un IKP izaugsme būs lēnāka, nekā gaidīts. Arī Āboliņš teica, ka par IKP kritumu vēl ir pāragri runāt.
Ekonomists norādīja, ka Krievijas nozīme pasaules ekonomikā primāri ir kā izejvielu un dabas resursu ražotājam.
"IKP ziņā Krievija nav liela valsts, tomēr resursu piegādes ziņā tas ir būtisks resursu avots, un tam var būt ietekme uz autobūvi Eiropā. Latvijas ekonomikā mēs varētu sajust vēl lielākus piegāžu ražošanas ķēžu pārrāvumus, sarežģījumus vai cenu kāpumus. Tas viss, es domāju, ir īstermiņā. Protams, jautājums, cik ilgi šī situācija turpināsies, jo notikumi Ukrainā ļoti strauji mainās. Ja Krievija šādā stāvoklī dzīvo ilgstoši, tad tam būs liela ietekme. Ja par sankcijām kādā brīdī var vienoties un daļu mazināt, tad ietekme saruks. Bet šobrīd izteikt kādu prognozi ir ārkārtīgi grūti," sacīja Āboliņš.
Zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA "Karavela" ir viens no uzņēmumiem, kas jau iepriekš pārorientējis darbību. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Bite pastāstīja, ka pērn uz Krieviju un Baltkrieviju eksportēja 1,9% no kopējā eksporta apjoma. No vienas puses, apjoms nav liels, bet jebkurš eksporta tirgus ir svarīgs.
"Ja skatāmies naudā, tad tas ir apmēram 550 tūkstoši eiro gadā. Pēdējo gadu gaitā tas nav mainījies, jo mēs nekādu uzsvaru vairs uz šīm abām valstīm kā eksporta tirgiem, lai tos attīstītu, tajos ieguldītos vai uz tiem kaut ko cerētu, nelikām. Dzīvojām tādā režīmā – klienti pirka, mēs pārdevām. Tas vairāk vai mazāk būs jau mūsu iekšējais lēmums neatkarīgi no tā, vai mūsu nozarei būs sankcijas vai nebūs. Laiks rādīs, bet domāju, ka šis tirgus uz ilgu laiku būs ciet mums. Visa pasaule ir vaļā, un strādāsim citur," stāstīja Bite.
Izaicinājums Latvijai būs imports no Krievijas un Baltkrievijas
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra – lielāks izaicinājums būs imports no Krievijas un Baltkrievijas – gāze, metāls, koks un ķīmija.
Endziņš stāstīja, ka pirms astoņiem gadiem, kad Krievija okupēja Krimu, Latvijas eksports uz Krieviju bija vairāk nekā 40%. Toreiz situācija daudzās nozarēs, it īpaši pārtikas ražošanā, izveidojās īpaši sarežģīta. Pa šiem gadiem Latvijas uzņēmēji ievērojami diversificējuši tirgus. Krievija un Baltkrievija ģeopolitiskās situācijas dēļ jau līdz šim ir bijuši svārstīgi eksporta tirgi, un tomēr eksports uz abām šīm valstīm aizņem 10% Latvijas kopējā eksporta bilancē.
Lielāks izaicinājums būšot imports no Krievijas un Baltkrievijas, kas skar dabasgāzi, metālapstrādi, koksni un ķīmiju.
Latvija uz Krieviju eksportē stipro alkoholu, bet importē dabasgāzi
Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pērn veidoja 10% no kopējā mūsu valsts eksporta apjoma, bet imports no šīm abām valstīm veidoja 11,4%. Pēdējos astoņus gadus, kopš Krievija okupēja Krimu un Rietumvalstis saskārās ar dažādām sankcijām no Kremļa puses, arī Latvijas uzņēmēji ir dažādojuši eksporta tirgus. Tādējādi karš Ukrainā spēcīgu sitienu eksportā neradīs. Lielākas problēmas ir ar importu, jo Latvija no Krievijas galvenokārt importē dabasgāzi.
2021. gadā Latvija kopumā eksportējusi preces 16,49 miljardu eiro vērtībā, un eksports uz Krieviju veidoja 1,2 miljardus jeb 7,2% no kopējā Latvijas preču eksporta.
"Galvenokārt tie ir pārtikas produkti. Ar to saprotot lielu daļu stipros alkoholiskos dzērienus ar tilpumu līdz 2 litriem. Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas un arī farmaceitiskie produkti," stāstīja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle. Viņa norādīja, ka pērn Latvija kopumā importējusi preces 19,43 miljardu eiro vērtībā. No Krievijas imports pērn bija 1,77 miljardu eiro vērtībā jeb 9,1% no Latvijas kopējā importa.
"Un galvenokārt šie importa produkti ir dabasgāze, nafta, eļļas un elektroenerģija. Ņemot vērā naftas produktu pieaugumu pasaules tirgos, Krievijas loma Latvijas importa struktūrā ir nedaudz kāpusi, bet tas ir vairāk uz cenas pieauguma rēķina, nevis uz apjomu. 2021. gadā Latvija importēja dabasgāzi 431 miljonu eiro vērtībā, no kuriem 389 miljoni eiro bija no Krievijas. Tātad lielākā daļa," norādīja Zīle.
Ar Baltkrieviju Latvijai ārējā tirdzniecība ir mazāka nekā ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Baltkrieviju eksportēja preces 187 miljonu eiro vērtībā, kas ir 1,1% no kopējā Latvijas preču eksporta, bet importēja 463 miljoni eiro jeb 2,4%. Vairāk nekā puse no importa veidoja koksne un tās izstrādājumi – galvenokārt zāģēti dēļi un malka.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) norādīja: "Esam izveidojuši tādu kā koordinēšanas centru, tālruni varbūt arī varu nosaukt 68803505, kur uzņēmumiem ir iespējams zvanīt, informēt par to situāciju, kāda viņiem ir, kādas problēmas ir radušās, tad LIAA kolēģi palīdzēs atrast jaunus eksporta tirgus arī, ja šiem uzņēmumiem arī kas cits tiks identificēts, tad tā būs tā domu apmaiņa un informācijas krātuve, pēc kuras tad mēs varēsim vadīties un pieņemt tos lēmumus, kā varētu šiem uzņēmumiem palīdzēt."
Paralēli tiek domāts, kā samazināt Krievijas importa daļu Latvijā, ir īpaši enerģētikas jomā.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
