Tatjanas un Artūra mājās gaiss smaržo pēc citronu ziediem. Dekoratīvo kociņu Tatjana nopirkusi vēl "pirms tam". Tas nozīmē – laikā pirms 2013. gada 21. novembra, liktenīgās dienas, kad Tatjana aizgāja uz "Maximu" pēc pārtikas. Zolitūdes mikrorajonā viņa tikai nesen bija pārcēlusies dzīvot pie drauga Artūra.
Autora ziņas
Patriots un varonis. Tā dienesta biedri Latvijas armijā un Zemessardzē raksturo bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru Vitāliju Smirnovu. Viņš naktī no 30. septembra uz 1. oktobri krita Krievijas īstenotā dronu uzbrukumā Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā pie Limanas pilsētas. Aizstāvēt Ukrainu viņš bija devies brīvprātīgi. Šodien urna ar kritušā pelniem guldīta dzimtās zemes klēpī, ar atvadu zalvēm godinot par Ukrainas un Latvijas brīvību kritušo.
Ziemeļvalstu padome atbalsta humānās palīdzības sniegšanai nepieciešamās pauzes izsludināšanu Gazā. Starptautiskie likumi, cilvēktiesības un demokrātija ir jāievēro vienmēr, un Izraēlai tas ir jānodrošina Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Šādu nostāju pauduši Ziemeļvalstu ārlietu ministri, tiekoties Oslo.
Polijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", taču lielāks prieks par balsojuma rezultātiem ir liberāli noskaņotajām opozīcijas partijām. Triju politisko spēku koalīcijai ir iespēja tikt pie vairākuma parlamenta apakšpalātā un izveidot nākamo valdību.
Svētdien Polijas pilsoņi dosies vēlēt jauno parlamentu un paust savu attieksmi referendumā, kur starp jautājumiem arī daudz strīdu raisījusī migrantu uzņemšanas problēma. Šoreiz cīņa par vēlētāju balsīm ir īpaši sīva, un daudzi to atzīst pat par Polijas postkomunisma laikā nozīmīgāko, jo pēc diviem varas termiņiem jeb 8 gadu Jaroslava Kačiņska konservatīvo valdīšanas liberālajai opozīcijai ar Donaldu Tusku priekšgalā šī ir lielākā iespēja pacensties izdarīt visu, lai panāktu sev veiksmīgu vēlēšanu iznākumu. Priekšvēlēšanu kampaņās neiztika bez apvainojumiem un viltus ziņām
Polijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas un finiša taisnē ieiet priekšvēlēšanu cīņa starp Jaroslava Kačiņska valdošo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" un opozicionāriem, ko vada liberālis Donalds Tusks – agrākais Polijas premjers un bijušais Eiropadomes prezidents. Abi ir nesamierināmi konkurenti, un abu uzskati par Polijas nākotni būtiski atšķiras.
1977. gads. Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (LPSR). Padomju impērijas politiskā vara arvien vairāk slīgst stagnācijā, ekonomika – atpalicībā. Okupācijas laikā Latvijā ieceļojuši ap 800 000 padomju imigrantu un armijnieku. Gruzd etniska spriedze. Jauniešu grupai rodas ideja nolaupīt "galveno vainīgo" – Latvijas PSR augstāko amatpersonu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) pirmo sekretāru Augustu Vosu. Grupa īsteno virkni politisku akciju. Arī iepērk ieročus un pastrādā noziegumus – zādzības un bruņotas laupīšanas. Kas viņi bija – "bandīti" vai pretošanās kustības varoņi?
Lielveikalu tīkls "Rimi" sašaurinājis iepirkumu no Latvijas zeķu ražotājiem. Ķīnā iepirktās zeķes ir lētākas, tāpēc pircēji tās izvēlas labprātāk. Tā šo lēmumu skaidro "Rimi", norādot, ka pircēju paradumu izpēte liecina – atšķirībā no pārtikas, kur vairāk pievērš uzmanību vietējai izcelsmei, apģērbu kategorijā tas nešķiet būtiski.
Nāciet pēc valsts atbalsta un palīdzēsim jums iziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus – tādi aicinājumi uzņēmējiem publiski skan no Ekonomikas ministrijas. Savukārt uzņēmēji ir neapmierināti, ka iepriekšējā atbalsta programma eksporta pārorientēšanai jau noslēdzas, bet jaunā arvien vēl nav sākusies, un saskaņošanas process starp Ekonomikas un Finanšu ministrijām ir pārāk lēns.
Rietumu sankcijas kārtu kārtām ir klājušās pāri Krievijas ekonomikai. Eiropas Savienība (ES) vien pret Krieviju ir vērsusi 11 sankciju pakotnes – gan pēc Krimas sagrābšanas, gan pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, gan pēc Ukrainai piederošo Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas zemju nelikumīgās aneksijas. ES vēsturē tas ir bezprecedenta sankciju apjoms. Bet – Krievijas ekonomika nav sabrukusi. Taču kāds ir tās stāvoklis un kādas ir prognozes?
Ar ko paliks atmiņā divu Krišjāņa Kariņa vadīto valdību laiks? Droši vien ar smagām mūs skārušām pasaules mēroga krīzēm. Covid-19 pandēmija. Krievijas sāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu. Un – lielais cenu lēciens. Ko par aizejošo premjeru un viņa vadītajām valdībām saka iedzīvotāji un sociologs Arnis Kaktiņš?
Aizvadītajā vētrā un lietavās Daugavā un pēc tam jūrā atkal nācās iepludināt lielu daudzumu neattīrītu Rīgas notekūdeņu, kur kopā sajaukta sadzīves kanalizācija un lietus ūdens. Valsts vides dienests (VVD) atzīst, ka tā ir šobrīd galvenā un ilgstoši neatrisināta problēma, turklāt Rīgai īsti nav plāna, kā slikto praksi pārtraukt. Rīgas domē par nepatīkamo tēmu publiski runāt ar Latvijas Televīziju negribēja ne mēra amata pretendents Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība), ne Selīna Vancāne ("Progresīvie"), kura vada par vidi atbildīgo komisiju.
Jūnijā sāktais kriminālprocess par nepatiesām psihiatrijas diagnozēm sākts saistībā ar centieniem tikt vaļā no latviešu valodas pārbaudēm, to Latvijas Televīzijai apstiprinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pārbaude ir jākārto Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, un ir aizdomas, ka bijuši mēģinājumi nelikumīgā veidā izvairīties.
Krievijas diplomāti lielā skaitā ir izraidīti no daudzām pasaules valstīm, it īpaši pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Bet tas nenozīmē, ka beigusies arī spiegošana. Diplomāti aizbrauc, bet daļa darbinieku paliek un paliek arī iekārtas, caur kurām Krievijas slepenie dienesti, iespējams, joprojām var iegūt sev vērtīgu informāciju.
Latvijas Golfa federācija ir apturējusi sportistes Marijas Hristenko dalību junioru čempionātā. Tas darīts, kamēr tiks noskaidrota situācija par viņas pilsonību. Spriežot pēc internetā publiskotas informācijas, viņa pārstāv gan Krieviju, gan Latviju. Aptuveni 14 gadus vecā jauniete ir saistīta ar sankcijām pakļautās Krievijas vicepremjeres Tatjanas Goļikovas ģimeni. Viņa ir vicepremjeres vīra dēla meita. Par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apstiprina, ka lūgs situāciju izvērtēt saviem kolēģiem no iekšlietu nozares.
Neraugoties uz Krievijas sākto karu, sadarbību ar Krieviju vēl turpina vairāki simti Latvijas uzņēmumu, kas nav pakļauti sankcijām. Ekonomikas ministrija (EM), atrunājoties ar komercinformācijas noslēpumu, ar uzņēmumu sarakstu Latvijas Televīziju atteicās iepazīstināt. Motivācija turpināt sadarbību ir dažāda. Sākot no humāniem apsvērumiem līdz gluži racionālam aprēķinam.
Gandrīz 2 miljonus reižu lietotnē "TikTok" skatīts Daugavpilī uzņemts video, kurā Krievijas pilsone ar kustību traucējumiem ierodas kārtot valodas pārbaudi. Diskusijas par to, vai šādiem cilvēkiem vispār pārbaude būtu jākārto, sociālajos tīklos mijās ar viedokļu apmaiņu, kāpēc valoda nav apgūta un ko iesākt. Tikmēr video jau izmantots propagandā, lai šķeltu Latvijas sabiedrību un kārtējo reizi pastiprinātu Kremļa ierastos vēstījumus.
Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk ir jāatvienojas no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem jeb tā sauktās BRELL sistēmas un jāsinhronizē elektrotīkli ar Eiropu, to Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča vizītes laikā īpaši uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Latvija tāpat kā Igaunija atzīst, ka jārīkojas iespējami ātri. Taču ne tādā tempā, kā to vēlētos Lietuva.
Eiropai pakāpeniski atsakoties no Krievijas energoresursiem, arvien lielāku nozīmi iegūst piegādes no citām valstīm, tostarp Azerbaidžānas. Ar naftu un gāzi bagātā Kaukāza valsts jau aizvadītajā ziemā palīdzēja Eiropas Savienībai (ES) gādāt daļu no vajadzīgajiem apjomiem. Līdztekus piegāžu pieaugumam uz Eiropu Azerbaidžāna arī apņēmusies savā iekšzemes patēriņā turpmāk arvien vairāk aizstāt fosilos kurināmos, attīstot vēja un saules enerģijas izmantošanu.
Nokļūšana politikas augstākajā līgā – tā prezidenta amatu ir raksturojis jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Augstākajai līgai gatavojas arī viņa komanda. Tā gan vēl tikai top, un tās kodolu veido Rinkēvičam līdz šim tuvākie kolēģi. Padomnieks ārlietās būs Rinkēviča līdzšinējais biroja vadītājs Ārlietu ministrijā Edvīns Severs. Jau iepriekš ziņots, ka prezidenta kanceleju vadīs ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, bet padomnieks komunikācijas jautājumos būs Mārtiņš Drēģeris, kurš arī līdz šim bija atbildīgs par Rinkēviča sakariem ar presi.