Odita Krenberga: Kā vērtējat to noskaņojumu, kas valda iedzīvotāju vidū?
Bohdans Burianenko: Īstenībā panikas nav, cilvēki nebaidās. Mēs redzam citās pilsētās, kad virzās kara tehnika, cilvēki vienkārši iziet ielās un neļauj tehnikai izbraukt. Ar kailām rokām, bez kādiem ieročiem, vienkārši neļauj tehnikai braukt. Tas parāda, ka cilvēki ir gatavi aizstāvēt savas pilsētas, savu valsti pret okupāciju. Tepat Kijevā ļoti daudzi ir saņēmuši ieročus, mums tagad ir aizsākta pilsētas teritoriālā aizsardzība. Pēc pilsētas domes ziņām vairāk nekā 15 000 šaujamieroču tika izdalīti pēdējās dienās un cilvēki ir gatavi pilsētu aizsargāt.
Pats esat žurnālists, profesionāli sekojat notikumiem – kāds ir jūsu vērtējums, kas notiks tālāk ar Ukrainu?
Patiesībā situācija nav vienkārša, bet es redzu, ka Ukrainas karavīri turas, Ukrainas karavīri labi dara savu darbu – aizstāv Ukrainu dažādās pilsētās. Neviena lielā pilsēta līdz šim nav ieņemta šajās karadarbības trijās diennaktīs.
Ne Čerņihiva, ne Harkova, ne Sumi, ne Kijeva, ne Hersona – visur ir Ukrainas vara, visur ir Ukrainas karavīri. Un tas laikam ir pats galvenais mūsu Bruņoto spēku darba rezultāts. Un īstenībā es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tuvākajās dienās notiks izrāviens Ukrainas aizsardzībā un varbūt pat uzbrukuma operācijas. Jo jau tagad mums ir zināms, ka daudzi karavīri vienkārši negrib doties uz Ukrainu. Pat Krievijas Federācija atzīst, ka ir lieli zaudējumi šai viņu it kā “specoperācijai”, kaut gan patiesībā tas ir reāls karš. Pēc mūsu Bruņoto spēku ziņām, Krievijai vairāk nekā 3000 cilvēku jau ir krituši trīs diennakšu laikā. Krievijas puse nebija gatava tādiem zaudējumiem.
Un vēl viņiem liela problēma, ka daudzas Krievijas armijas militārās kolonnas ir bez degvielas un vienkārši ir apstājušās laukos un mežos un nespēj virzīties tālāk.
Par Harkivu. Bija no rīta ziņas, ka aizsardzības līnija ir pārrauta un Krievijas karaspēks it kā ir iegājis Harkivā..
Daļa Krievijas karaspēka reāli iegāja Harkivā, bet viņi nespēja virzīties pa pilsētu un tika pilnībā neitralizēti. Un līdzīgi Hersonā, viņi tur virzījās no Krimas puses, bet arī tika iznīcināti.
Pats svarīgākais – ka cilvēki nebaidās. Panikas nav.
Jā, Kijeva tagad nav līdzīga tai, kāda tā bija pirms pāris dienām. Ielas ir tukšas, mašīnas nebrauc. Un uz ielām ir nedaudz baisa gaisotne. Bet mēs visi saprotam, ka tāda situācija ir uz laiku un pēc kāda laika Kijeva atgriezīsies pie normālas, labas dzīves, kāda tā bija.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
