Panorāma

ES vērš sankcijas pret Putinu un Lavrovu personīgi

Panorāma

Krievijas izslēgšanai no EP būtu simboliska nozīme

Kāpēc NATO nekaro Ukrainā?

Kāpēc NATO nekaro Ukrainā?

Bet – kāpēc NATO nekaro Ukrainā? Jautājums, ko daudzi uzdod, redzot, kā Ukraina vienatnē cīnās ar Krieviju. Ir NATO dalībvalstis, kas Ukrainai sūta ieročus, ir, kas atbalsta ar naudu, padomiem un izlūkdienestu ziņām. Tomēr tiešā karadarbībā NATO neiesaistās. Kāpēc?

Turēšanos pie stingra principa – kur NATO karot un kur ne, nosaka tā sauktais Ziemeļatlantijas līgums, kura 5. pantā alianses dalībvalstis ir vienojušās, ka "bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm", "šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām  sniegs palīdzību pusei vai pusēm, kas pakļautas uzbrukumam", "ieskaitot bruņota spēka pielietošanu".

Taču Ukraina nav NATO sastāvā un sūtīt savus karavīrus turp nav gatava pat visietekmīgākā alianses dalībniece – ASV.  Bet panākt visu 30 dalībvalstu vienprātību, lai tās savus pilsoņus sūta uz Ukrainu aci pret aci stāties pretī Krievijai – tas būtu neiespējami. Tā atzīst daudzi eksperti.

"Alianse tomēr ir ļoti piesardzīga, lai potenciāli riskētu ar šādu atklātu konfliktu, kas var novest arī pie kodolkara, un tam noteikti arī sabiedrības atbalsts lielākajā daļā valstu nebūtu,"

vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

Tāpat līdz šim nav pazīmju, ka dalībvalstis gribētu vienoties par Ukrainas uzņemšanu NATO. Lai gan tiek atkārtots, ka alianses durvis ir vaļā, Ukraina uzaicinājumu ienākt nav saņēmusi. Pašā Ukrainā, spriežot pēc iedzīvotāju aptaujām vēl nupat, neilgi pirms Krievijas sāktā kara, ap 60% balsotu par iestāšanos NATO, un tas bija lielākais atbalsts kopš 2014. gada, kad Krievija atņēma Ukrainai Krimu.

Eksperta ieskatā – NATO valstīm tagad svarīgākais būtu vienoties par daudz lielākām ieroču piegādēm Ukrainai. It īpaši sūtot tai militārās iekārtas, kā, piemēram, pretgaisa un prettanku aizsardzības raķetes, kas spēj iznīcināt Krievijas tehniku.

"Tas šobrīd ir tas, kas ir ļoti, ļoti svarīgi, vēl jo vairāk, ja mēs diemžēl varam saskatīt arī to rēgu vai murgu, ka var notikt pat kaujas ielās. Tā kā šeit būtu jautājums, vai nebūtu pēc iespējas ātrāk jāizveido konvojs. Uz to ir aicinājuši arī militārie padomnieki un eksperti, arī no NATO dalībvalstīm – militārais konvojs, kas no Polijas nāktu iekšā Ukrainā un nodrošinātu šādu tehniku, šādu ieroču apgādi, kas ļautu ukraiņiem turēties ilgstošāk un efektīvāk pret, teiksim, šo tehnisko pārsvaru," teica Sprūds.

Eksperts pieļāva, ka, karam turpinoties, Ukrainai palīgā gan varētu iesaistīties brīvprātīgie no citām valstīm, tai skaitā no tām, kas ir NATO sastāvā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt