Paciente traumu guva svētdien ap pusdienlaiku, pulksten 13.35 viņa Traumatoloģijas slimnīcā paņēma numuriņu, pulksten 20 tika pie reģistratora, tad pulksten 22.30 – deviņas stundas pēc iestāšanās rindā – tika veikts pirmais rentgens, bet vēlāk arī otrs. Pusnaktī tapa zināms, ka būs jāoperē. Operācija bija nolikta uz nākamā rīta pulksten 11, bet vēl pulksten 14 paciente tikai gaidīja operāciju, pēc kuras Latvijas Televīzijai izdevās ar sievieti sazināties.
Paciente Dace Ķikute "Panorāmai" pastāstīja: "Es nebiju vienīgā bēdu māsa, divas trešdaļas kundzīšu gados ar traumām, ledus traumām. Veda iekšā arī pacientus ar "ātro palīdzību". Tāpat slēpotāju tērpos cilvēkus. Jāuzteic, ka visi apbrīnojami pacietīgi. Apbrīnojami!"
Paciente skaidroja: "Bija tikai viens rentgenologs, un viņš tika saukts arī uz citām nodaļām. Līdz ar to visiem šis pasākums ievilkās krietni stundu garumā.
Var apbrīnot ārstus, lietišķība, laipnība, absolūti – gan no sanitāriem, gan no visa medpersonāla.
Bet nu labi, ja šī lielā gaidīšana neatstāj sekas uz veselību. Jo, kamēr nav rentgena, neko pateikt nevar. Jā, nu tā tas bija."
Slimnīcā skaidroja, ka, ņemot vērā kritisko stāvokli, mediķu skaits esot palielināts. Taču situācijā, kad uz ielām māte daba teju visas horizontālās virsmas ir padarījusi par slidotavām, palīdzības sniedzēji nevar strādāt gluži kā ikdienā, atzina slimnīcas vadītājs Uģis Zariņš.
"Ja, piemēram, Latvijā būtu viens liels ugunsgrēks, tad es šaubos, vai mums pietiktu tanī dienā, kad šis ugunsgrēks notiek, ugunsdzēsēju," viņš norādīja, piebilstot: "Līdz ar to, ja tas mediķu skaits tādam optimālam variantam ir paredzēts šobrīd mums, lai mēs sniegtu ikdienā palīdzību, kad nav tik ļoti ekstremāli laika apstākļi, tad, protams, šādā situācijā to mediķu nepietiek, bet nāks atkal labākas dienas un viss būs kārtībā!"
Tiem, kuri uz savas vai tuvinieku ādas izbaudījuši ilgo gaidīšanu, ir arī daži priekšlikumi par uzlabojumiem.
Pacientes tuvinieks Mārtiņš Barkāns rosināja: "Viena lieta, kas radās pārdomās, ka varbūt tomēr ir iespēja ieviest kaut kādu uzņemšanas nodaļu rindu sistēmu internetā. Jo, iespējams, ka tajā brīdī varbūt rindu nebija kādā citā Latvijas pilsētā, kurā ir dežurējošs traumatologs un attiecīgi rentgena aparāts, kur var aizbraukt un novērtēt situāciju, vai arī tajā pašā Rīgā. Vai arī – tas mirklis, kad tu esi paņēmis to numuriņu. Tad nu tu skaidri saproti, ka būs jāgaida, nezinu, vismaz trīs, četras, piecas stundas, tad brauc mājās, gaidi un brauc tad, kad speciālists būs pieejams. Es domāju, tas arī noņemtu daļu no tās spriedzes un neziņas, kas ir kopumā šādās situācijās."
Slimnīcas vadība gan uzskata, ka medicīnā tāda sistēma nebūtu efektīva.
"Jo nekad jau nevar īsti prognozēt, cik ilgi katra pacienta ārstēšana Uzņemšanas nodaļā varētu aizņemt. Vienam otram tā ir tikai konsultācija vai rentgena izmeklējums. Citiem tā ir anestēzija, lūzuma repozīcija, novietošana pareizā anatomiskā stāvoklī vai brūces sašūšana. Vai pat īslaicīga narkoze. Nu, to grūti prognozēt," skaidroja Zariņš.
KONTEKSTS:
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā būtiski palielinājies pacientu skaits, kuri traumas guvuši, paslīdot uz slidenajām ielām. Pacientu pieplūdums slimnīcā bijis apmēram piecas reizes lielāks, nekā uzņemšanas nodaļā paredzēts. Jāņem vērā, ka arī slimnīcas personāls slimo.
