Panorāma

Centrālcietumā izdevies likvidēt Covid-19 perēkli

Panorāma

Panorāma

Aptauja: imigrantu skaita palielināšanu atbalsta 15%

Aptauja pirms Baltkrievijas migrantu krīzes: Imigrantu skaita palielināšanu atbalsta 15% iedzīvotāji

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem pēdējā desmitgadē ir mainījusies no mēreni nelabvēlīgas uz mēreni labvēlīgu, tomēr tikai 15% aptaujāto pauduši atbalstu iebraucēju skaita palielināšanai Latvijā. Tā secinājuši pētnieki. Iecietīgākas pret imigrāciju ir sievietes, gados jauni cilvēki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka pētījums noticis pirms Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma, kurā migranti tiek sūtīti pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām.

Iebraucēji no dažādām zemēm un tautībām, kas ierodas Latvijā, lai apmestos uz dzīvi, strādātu vai lūgtu patvērumu, ir iedzīvotājiem svarīga problēma. Aptaujājot tos, kuri piedalījušies  Saeimas vēlēšanās, 62% teikuši, ka viņu izvēlē par ko balsot, partiju nostājai imigrācijas jautājumos ir nozīme. Savukārt 19% tas šķiet ļoti nozīmīgi, 43% mazliet nozīmīgi. 

Uz jautājumu, vai piekrītat apgalvojumam – “man patīk, ja apkārt ir dažādu tautību cilvēki un skan dažādas valodas”, apstiprinoši atbildējuši 39%, bet noliedzoši 20% aptaujāto.

Vienlaikus tam, ka imigranti palielina noziedzību un terorisma draudus, piekrīt 42% un tikai 18% nepiekrīt. Labvēlīgāka attieksme ir pret imigrantiem no tuvākā reģiona valstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, bet visnelabvēlīgākā – pret atbraucējiem no Somālijas, Afganistānas un Sīrijas. 

Vērtējot imigrantam vēlamās īpašības, kas to padarītu par tiesīgu strādāt un pastāvīgi uzturēties Latvijā, aptaujā par vissvarīgāko vai visdrīzāk svarīgāko atzīts –  lai ciena Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu. Tā domā 96% aptaujāto. Profesionālās prasmes par svarīgām uzskata 87%, bet izglītību – 79% aptaujāto.

Pētnieki arī veica eksperimentu par informācijas ietekmi uz iedzīvotāju uzskatiem un secināja, ka,   izskaidrojot, piemēram, imigrantu pozitīvo devumu ekonomikai, iedzīvotāju atbalsts imigrācijai pieauga par 9 procentpunktiem.

Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis norādīja: “Tas, ko mēs skaidrojām cilvēkiem, ir, ka imigranti mēdz arīdzan dot labumu ekonomikas izaugsmei. Un kā piemēru mēs minējām Vāciju, kur ir aprēķināts, ka imigranti dod labumu iekšzemes kopprodukta pieaugumam. Un tas, ko mēs konstatējām, pēc tam uzdodot šos jautājumus – šī cilvēku grupa, kuri izlasīja šo informāciju, viņi ir atvērtāki pret imigrantu uzņemšanu. Tai pašā laikā šie cilvēki ir daudz atturīgāki pret tiesībām darba tirgū. Šie cilvēki, iepazīstoties ar šīm priekšrocībām, ko imigranti dod ekonomikai, vienlaicīgi vēlas, lai tomēr gadījumā, ja trūkst darbavietu, tomēr priekšroka tiktu dota Latvijas iedzīvotājiem.”

Noskaidrots arī, ka Latvijas sabiedrībā īsti nedarbojas argumenti par līdzcietību pret iebraucējiem vai par pienākumu sniegt viņiem atbalstu. Tas pārsteidzis pašus pētniekus.

“Tas, ko mēs ieraudzījām, ka, neskatoties uz daudzu labticīgu cilvēku, bez ironijas, labticīgu cilvēku nolūkiem censties sabiedrībā mācīt tādas vispārcilvēciskas vērtības, ka visi mēs esam cilvēki, tas, ko mūsu eksperimentālie dati ļoti nepārprotami parādīja, ka, mēģinot uzsvērt, ka patvēruma meklētājs arī ir tāds pats kā mēs, pārējie, un ka mums ir morāla atbildība un, ka mūsu pašu vēsture, Otrā pasaules kara, kur vairāki simti tūkstoši aizbrauca projām kā bēgļi – tas nestrādā. Nekas no šī nestrādā. Un beigās izrādās, ka cilvēki nevis kļūst iecietīgāki, bet patiesībā tieši otrādi – kļūst pat aizspriedumaināki. Un viņu attieksme pret imigrantiem kā tādiem
kļūst negatīvāka,” pastāstīja LU pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pētnieks to skaidroja, kā latviešu kultūras  pašaizsardzības mehānismu, kas arvien vēl ir ļoti spēcīgs kopš padomju laiku pieredzes, kad imigrantu dēļ latviešiem draudēja palikšana mazākumā pašiem savā zemē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt