Aizsardzības ministrs un Ukrainas vēstnieks trešdien, 5. decembrī, vēl tikai apmainījās ar vēlmju sarakstiem par palīdzības sūtījumu saturu. Tas vēl tiek saskaņots, pirms Latvija to Ukrainai nosūtīs.
“Ieskaitot arī ieročus un ieroču iekārtas. To mēs darīsim. Un mēs, protams, aicinām arī savus sabiedrotos Eiropā darīt līdzīgi. Jo Ukrainai ir tiesības, un tai jābūt arī spējām sevi aizsargāt. Ukraina lielā mērā noņem spriedzi no mūsu pašu robežām. No mūsu pašu reģiona.
Citiem vārdiem sakot, Ukraina karo mūsu karu.
Un, lai arī Ukraina nav NATO dalībvalsts, nav tādā veidā sabiedrotā, ir mūsu sabiedrotā tieši ar to, ko viņi dara. Viņi pēc būtības mūs aizstāv,” sacīja Pabriks.
Ukrainas vēstnieks pauda pateicību par līdzšinējo sadarbību, atzīstot, ka viņa valsts Latviju vērtē ne vien kā partneri, bet kā draugu, kura atbalsts ir ļoti nozīmīgs.
Līdz šim Ukraina no Latvijas ir saņēmusi ļoti dažāda veida atbalstu – palīdzēts gan finansiāli, gan humanitāri, gan ar militārām apmācībām, gan ievainoto karavīru rehabilitāciju un kapelānu dienesta izveidošanu, gan arī politiski lobēja Ukrainas intereses.
“Mēs esam ārkārtīgi noraizējušies par situāciju uz mūsu robežas, ņemot vērā Krievijas paaugstināto militāro spēku klātbūtni. Viņi palielināja tehnikas daudzumu, un viņi demonstrē gatavību uzbrukt Ukrainai. Iemesls tam ir ļoti skaidrs – tas ir tādēļ, ka Ukraina rāda savu gatavību iestāties Eiropas Savienībā un NATO, un mēs nostiprinām masu mediju brīvību, vēlēšanu brīvību. Putina režīmam tas ir ļoti bīstami. Ja Ukraina kļūs par partneri Eiropas Savienībā, sasniegs labus rezultātus ekonomikā, tad Krievijas cilvēkiem ir iemesls apsvērt, kāpēc Krievijā, kam ir milzīgi dabas resursi, ļaudīm joprojām ir problēmas ar ekonomiku, ar algām un tā tālāk,” sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Sarunā ar Ukrainas vēstnieku spriests arī par tālākajiem soļiem mūsu sadarbībā. Piemēram, Latvija kopā ar Ukrainu varētu attīstīt militārās industrijas nozari, kur Latvijai jau ir labas iestrādes.
“Jo mums arī sava armija jānodrošina. Ukrainai ir šī industriālā pieredze, un Ukrainā ir arī kara pieredze tieši ar to industriju, kas ir viņai,” norādīja Pabriks. Ministra ieskatā ieguvējas būtu abas valstis.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu.
Reaģējot uz to, ASV valdība apsver iespēju nosūtīt uz Ukrainu bruņojumu un militāros instruktorus, lai palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas gatavojas atvairīt iespējamo Krievijas uzbrukumu.
Igaunijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka plāno būtiski paplašināt palīdzības sniegšanu Ukrainai. Igaunija plāno piegādāt Ukrainai prettanku bruņojumu. "Javelin" raķetes prettanku raķešu sistēmām, kā arī 122 milimetru haubices ar munīciju.
Tikmēr Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
