Šoreiz ES Baltkrievijai noteica sankcijas par hibrīduzbrukumu, koncentrējot migrantus pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām. Sankcijas vērstas gan pret fiziskām personām, gan uzņēmumiem. Piemēram, pret Baltkrievijas lidsabiedrību “Belavia” un Sīrijas “Cham Wings”, kas iesaistītas migrantu pārvadāšanā.
Pret ES, ASV un citām rietumvalstīm Lukašenko vērsies, nosakot aizliegumu ievest un tirgot Baltkrievijā vairākas pārtikas produktu grupas. Aizliegto produktu sarakstā ir, piemēram, desas un citi gaļas izstrādājumi, piens un piena produkcija, arī dārzeņi, augļi un konditorejas izstrādājumi.
Taču gala rezultātā no šīm sankcijām var ciest paši baltkrievi. Uz to norādījuši arī baltkrievu eksperti.
Ekonomists, pētniecības centra “BEROC” analītiķis Ļevs Ļvovskis atzīmēja: “Nedomāju, ka Eiropa kaut kā spēcīgi sajutīs efektu no šīm Baltkrievijas antisankcijām. Lieta tāda, ka Baltkrievija pārsvarā patērē pati savus produktus. Ir tikai dažas produktu kategorijas, kur Baltkrievija ir gandrīz pilnībā atkarīga no importa.”
Prognozē, ka Baltkrievijā visvairāk varētu izjust svaigu augļu trūkumu, jo tos baltkrievi paši spēj nodrošināt tikai ap 7% apjomā no nepieciešamā. Tādēļ augļiem cenas, visticamāk, celsies. Turpretim gaļas ēdāji daudz necietīs, jo tirgus ir gandrīz piepildīts ar gaļu, kas ražota uz vietas, Baltkrievijā.
ES eksportā Baltkrievijai nav nozīmīga loma. Augļu segmentā lielākie zaudējumi varētu būt Polijai un Spānijai.
Latvijā sankciju ietekme nebūs īpaši jūtama, atzina Ekonomikas ministrijā (EM), kur norādīja, ka šā gada 9 mēnešos eksports uz Baltkrieviju ir bijis tikai 0,079% no visa Latvijas preču eksporta. Un lielākā daļa uzņēmēju jau labu laiku sapratuši, ka savu ražojumu eksportēšana tikai Krievijas un Baltkrievijas virzienā nav droša izvēle.
EM Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle skaidroja:
“Lai arī Latvijas uzņēmumiem austrumu kaimiņvalstu tirgi ir pievilcīgi, tomēr jārēķinās, ka tie ir pakļauti lieliem riskiem, kas saistīti vairāk ar politiku, nevis sausajiem ekonomiskajiem procesiem.
Kā piemērus pēdējo gadu laikā gribu minēt Latvijas cūkgaļas neatbilstību sanitārajām prasībām, zivju konservu ķīmisko sastāvu, kā arī neplānotus dzelzceļa posmu remontdarbus, kas bremzē tranzīta kravu attīstību. Baltkrievijas lēmums par pārtikas importa ierobežošanu var skart atsevišķus uzņēmumus Latvijā, kam nav diversificētu eksporta tirgu, taču kopumā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs niecīga.”
Apmēram trešo daļu no visām Latvijas pārtikas eksporta precēm uz Baltkrieviju veido alkohols, bet, kā apstiprināja Zemkopības ministrijā (ZM), alkoholiskie dzērieni sankcionēto preču sarakstā nav iekļauti. “Alkohols Baltkrievijas tautai laikam ir tas, kas visvairāk vajadzīgs,” piebilda Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Pēc ministrijas sniegtajiem datiem Baltkrievijas aizlieguma skartie produkti pērnā gada eksportā no Latvijas uz Baltkrieviju veidoja tikai 11% no mūsu kopējās eksporta vērtības uz Baltkrieviju jeb 4 miljonus eiro.
Lai gan, protams, būs uzņēmēji, kas bez zaudējumiem neiztiks, bet par varbūtējām kompensācijām vēl pāragri spriest.
Eglīts norādīja: “Es domāju, ka mums jāvēro situācija šobrīd, tas ir mums primārais. Un, ja gadījumā mēs jūtam, ka tuvojas kritiskajai atzīmei, nu, ka tas ir uzņēmuma “būt vai nebūt” jautājums, tad protams, ka valdībai būs jāreaģē. Bet, skatoties uz to kopējo, joprojām uzsveru, ka mums tas nospiedums nebūs izšķirošs.”
Līdzīgi kā Baltkrievija, nosakot sankcijas pret Eiropas pārtikas produktu importu, savulaik jau rīkojās arī Krievija. No tā dabūja ciest arī pašas Krievijas patērētāji, kuriem nācās pirkt sliktākas kvalitātes un bieži vien arī dārgāku pārtiku. Piemēram, siers pat kļuva par deficīta preci, kamēr ES ražojumi demonstratīvi ar buldozeriem tika šķūrēti atkritumos.
“Tādi kadri tiešām ir ļoti spilgti un atmiņā paliekoši. Zinot Baltkrievijas televīziju, iespējams, mēs kaut ko tādu arī ieraudzīsim. Bet labi, ka atsaucāt atmiņā piemēru ar Krieviju. Mums, ekonomistiem, patiešām jau ir pieredze ar vērtējumu šādiem produktu embargo, kad pat Krievijas gadījumā, kas ir daudzkārt lielāks noieta tirgus, mēs redzējām, ka Eiropa neizputēja un nenogrima,” atzīmēja baltkrievu ekonomists Ļvovskis.
To, ka Baltkrievijas noteiktie importa aizliegumi var trāpīt pašiem, droši vien apzinās arī Lukašenko administrācijā. Tādēļ sankciju regulējumā ir atstāts arī pa kādam caurumam. Piemēram, Baltkrievija ir atļāvusi ievest pārtikas produktus pārstrādei un tādējādi sankcijas vajadzības gadījumā var arī amortizēt. Līdzīgi Baltkrievija jau rīkojās, apejot Krievijas noteiktās sankcijas pret Eiropu, kad Baltkrievijā daļa no aizliegtā tika pārmarķēta un tad sūtīta uz Krieviju vairs nevis kā Eiropas, bet kā Baltkrievijas prece.
KONTEKSTS:
Atbildot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Baltkrievija no 1. janvāra nosaka embargo vairāku pārtikas produktu importam. Importa aizliegums noteikts 18 preču veidiem, tostarp liellopu gaļai, cūkām, cūkgaļai, virknei subproduktu, sālītai, marinētai, žāvētai vai kūpinātai gaļai, pienam un piena produktiem, desām, augļiem, dārzeņiem, izņemot stādīšanai paredzētos, konditorejas izstrādājumiem, taukiem, pārtikas miltiem no gaļas vai gaļas subproduktiem.
Importa aizliegums attiecas uz precēm no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Albānijas, Islandes, Ziemeļmaķedonijas, Lielbritānijas, Melnkalnes un Šveices.
Importa aizliegums neattiecas uz precēm, kuras baltkrievi ieved personīgam patēriņam, kā arī bērnu barošanai paredzētajiem produktiem.
