Latvija gatava uzņemt iespējamos bēgļus
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pastāstīja, ka jau ilgstoši strādāts pie plāniem, kā rīkoties dažādās situācijās. Ceturtdien apstiprināts plāns bēgļu plūsmas uzņemšanai un izmitināšanai, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija. Tā mērķis ir noteikt valsts institūciju, pašvaldību un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt un izmitināt 10 000 personu, kas masveidā varētu ierasties no Ukrainas.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā plāno izsludināt ārkārtējo situāciju, kā tas darīts Lietuvā, Kariņš atbildēja: "Cik man zināms, Lietuva izsludināja ārkārtējo situācijai, lai vieglāk varētu pieņemt lēmumus saistībā ar gaidāmajiem bēgļiem. Latvijā runājām par saviem procesiem. Tuvākajā laikā virzīsim īpašu likumu par bēgļu uzņemšanu un izmitināšanu. Cerams, vienas dienas laikā Saeima to varētu apstiprināt. Tas noregulēs tiesiski to, kas plānots pavisam skaidri."
Viņš stāstīja, ka tas būs likums, kas ļaus strādāt Ukrainas pilsoņiem Latvijā. Tas esot nozīmīgi, jo bēgļi būs ieinteresēti paši sevi uzturēt, esot Latvijā, kā arī industrija to atbalsta. Premjers pauda cerību, ka arī Saeima ātri nolems par labu šim likumam. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) Krievijas iebrukumam veltītajā speciālajā izlaidumā Latvijas Televīzijā apliecināja, ka, ja otrdien likumprojekts tiks apstiprināts valdībā, tad ceturtdien to varētu pieņemt arī parlaments.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") pastāstīja, ka plāns paredz izmitināšanu, pirmās nepieciešamības preču izdali, kā arī vakcināciju pret Covid-19, testus, kā arī citu palīdzību. Bēgļus izmitinās viesnīcās.
"Runa ir par ievietošanu viesnīcās, nevis kaut kādās, nedod Dievs, nometnēs, un runa ir par to, ka šiem cilvēkiem uzreiz būtu humānā vīza – ar tiesībām strādāt.
Respektīvi, cilvēki, ierodoties Latvijas teritorijā, pieteiktos uz tādu vīzu. Un otrs – tā ir nepieciešamība arī citām ministrijām nākt palīgā, un, piemēram, nodrošināt, ka viesnīcas pieņem, ka ir finansējums šiem pasākumiem, ka mēs varam par to samaksāt, protams, ne tirgus cenu, bet vienojoties ar nozari par tām cenām, kuras ir reālas," intervijā Latvijas Radio stāstīja ministre.
Par to, ka Latvijā kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai būtu saņemts kāds patvēruma lūgums no Ukrainas bēgļiem, Iekšlietu ministrijai pagaidām ziņu nav. Bet viss tiek darīts, lai bēgļus uzņemtu, tiklīdz tādi gadījumi būs. "Ir pilnvarojums šajā plānā robežsardzei viņus uzņemt. Un tad viņi varētu doties vai nu pie saviem paziņām, draugiem, radiem, ja viņiem tādi Latvijā ir, vai attiecīgi izmantot mūsu patvēruma sistēmu," stāstīja ministre. Ukrainas bēgļu uzņemšanas atvieglošanai paredzētie likuma grozījumi gan vēl tikai top.
Notiek diskusijas ar viesnīcu nozari
Ekonomikas ministrija pagājušās brīvdienās vērsās Viesnīcu un restorānu asociācijā ar lūgumu noskaidrot, cik naktsmītnes būtu gatavas uz trim mēnešiem izmitināt Ukrainas bēgļus. Nozare pauž atbalstu uzņemt ukraiņus. Izmitināšanai pieteikušās ir aptuveni 70 naktsmītnes, pastāstīja asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Tā gan bijusi provizoriska aptauja, tāpēc skaits vēl var mainīties.
"Vienlaikus jāņem vērā, ka uz sezonu gana daudz naktsmītnes jau ir rezervētas, īpaši tās mazākās reģionos, kas arī ir aptaujas redzeslokā. Nezinām neko sīkāk par to, kā tiek plānots norēķināties – vai tie ir paši cilvēki, vai tas ir valsts budžets, vai tās ir kaut kādas programmas – par to mums nav nekādas informācijas. Humānu apsvērumu dēļ, protams, ka lielākā daļa piekritīs," stāstīja Graikste.
Iekšlietu ministre sacīja, ka Lietuva paudusi gatavību uzņemt četras reizes lielāku bēgļu skaitu no Ukrainas – 40 000. Kaimiņvalsts paredz, ka bēgļi varētu palikt pie radiem, paziņām. Vērojot situācijas attīstību, varbūt nākotnē Latvijā varētu runāt par līdzīgu scenāriju.
"Es ļoti ceru, ka mēs šonedēļ vienosimies par visiem pamata pasākumiem, pat ja formāli tas plāns būs apstiprināts pirmdien vai otrdien. Atcerēsimies, ka mums nav tik tiešas robežas ar Ukrainu. Līdz ar to mēs būsim sekundārai plūsmai galamērķis, viens no daudziem galamērķiem. Respektīvi, cilvēki ienāks caur Poliju vai Ungāriju, vai Slovākiju, un tad kaut kādā veidā dosies uz citām Eiropas valstīm, tajā skaitā tie, kuriem ir radi vai draugi, vai citu iemeslu dēļ dosies uz Latviju, tie nāks pie mums," stāstīja Golubeva.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) Krievijas iebrukumam Ukrainā veltītā LTV speciālajā izlaidumā atklāja, ka izmitināt bēgļus piekrituši jau 100 uzņēmēji.
Pašvaldības gatavas palīdzēt
Arī pašvaldības gatavas sniegt palīdzību Ukrainai, norādīja Latvijas Pašvaldību savienība. Tā ceturtdien atkārtoti tikās ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu pašvaldību palīdzību iespējamajiem bēgļiem no Ukrainas. Vietvaras ir gatavas palīdzēt ne tikai uzņemot ukraiņus, bet arī saviem sadarbības partneriem Ukrainā sniedzot finansiālu atbalstu.
"Jautājums ir par to, kas notiks pēc šiem trim mēnešiem. Tas jau varētu daudz vairāk attiekties uz pašvaldībām. Kas notiks ar izmitināšanas kārtību? Arī izskanēja viedoklis, ka varbūt ir jāmeklē vieta pat pie privātpersonām vai lauku apvidos kādi dzīvokļi. Vēl joprojām jāapzina kapacitāte, kur tad var šos cilvēkus uzņemt, jo mums šodien nav skaidrs. No rīta teica, ka tie varētu būt 10 000, bet nav skaidrs, cik varētu atnākt," stāstīja savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Tāpat ir neskaidrs jautājums par to, kas notiks ilgtermiņā, piemēram, ar izglītības nodrošināšanu ukraiņu bērniem. Neskaidru jautājumu ir daudz, taču pašvaldības ir gatavas iesaistīties.
Ja nepietiks spēju, prasīs starptautisko palīdzību
Iekšlietu ministrijā informēja, ka pasākumu plānā uzņemšanas fāzē personu izmitināšana un ēdināšana paredzēta viesnīcās, viesu mājās, mājsaimniecībās, neveidojot alternatīvas izmitināšanas vietas, piemēram, sporta centros vai skolās. Personu izmitināšanas koordinācijā tiks iesaistītas pašvaldības un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas. Neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, savukārt ambulatoro veselības aprūpi – Nacionālais veselības dienests un ārstniecības iestādes.
Izmitināšanas fāzē paredzēta sociālo pakalpojumu nodrošināšana, bērnu ievietošana izglītības iestādēs.
Gadījumā, ja valsts spējas uzņemt un izmitināt no Ukrainas masveidā ieradušās personas būs nepietiekošas, tiks pieprasīta starptautiskā palīdzība un atbalsts.
Pasākumu plānā iekļautos pasākumus koordinēs un nepieciešamības gadījumā papildus pasākumus noteiks Valsts civilās aizsardzības plānā atrunātais Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs, kuru vadīs Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.
Plāna izpildi nodrošinās atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī atbalsta sniegšanā paredzēts iesaistīt nevalstiskās un citas organizācijas.
Jau vēstīts, ka iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
