Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedre Olena tālsarunā ar Valsts prezidenta Egila Levita dzīvesbiedri Andru Leviti pateicās Latvijas sabiedrībai par atbalstu Ukrainai.
Autora ziņas
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza lauvu dzīvei nu var sekot līdzi tiešsaistes kamerās. Tā ir dāvana lauvēnu Teikas un Vara gada jubilejā.
Maija pēdējā dienā Rīgas Zooloģiskā dārza lauvēni Teika un Varis svinēs gada jubileju. Zvēru karaļa pēcteči jau sasnieguši pusaudžu vecumu un sāk apgūt lauvu gudrības. Lauvēnu piedzimšana pērn maijā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma bija liels notikums zoodārzā, un vienlaikus arī rūpju laiks dzīvnieku kopējiem.
Baltkrievija izsludinājusi mēnesi ilgu bezvīzu režīmu kaimiņvalstu (Latvijas un Lietuvas) iedzīvotājiem. Vīzas ieceļošanai Baltkrievijā pa sauszemi netikšot prasītas līdz 15. maijam. Tomēr, kā uzsver ārlietu eksperti, šobrīd ceļot uz Baltkrieviju ir riskanti.
Vairāk nekā 4000 ligzdu un 190 miljoni ikru. Tāds ir rezultāts akcijai, ko ik pavasari kopīgi īsteno biedrība "Mēs – zivīm" un uzņēmuma "Latvenergo" darbinieki. Jau 11. gadu izgatavo speciālas ligzdas zivīm, lai veicinātu nārstu, kuru ietekmē Daugavas ūdens līmeņa svārstības, kas rodas hidroelektrostaciju (HES) darbības ietekmē.
Kopš Krievija sākusi iebrukumu Ukrainā, ir pieaudzis Baltkrievijas iedzīvotāju skaits, kas meklē patvērumu Lietuvā un Latvijā. Viens no iemesliem varētu būt vēlme netapt iesauktam Baltkrievijas armijā. Pagaidām Aleksandrs Lukašenko izvairās no karavīru nosūtīšanas karot Ukrainā, tomēr tādu iespēju nevar izslēgt. Baltkrievu opozīcijas un pilsonisko tiesību aizstāvji sākuši kampaņu, lai iedrošinātu pilsoņus atteikties karot un izvairīties no obligātā militārā dienesta.
Krievijas uzbrukumā Kijivas piepilsētai Irpiņai, kura šonedēļ atbrīvota no krievu okupantiem, nogalināti apmēram 300 civiliedzīvotāji. Precīzu datu gan nav, jo kauju laikā cilvēkus apglabāja pagalmos un parkos. Tā paziņojis pilsētas mērs Oleksandrs Markušins. Krituši arī ap 50 Ukrainas armijas karavīri, bet vēl 100 ievainoti. Starp ievainotajiem ir arī ukraiņu karavīrs, kurš savu biedru vidū pazīstams ar segvārdu "Latiš" – latvietis. Viņš izteica pateicību Reinim Pozņakam par džipu piegādi no Latvijas, norādot, ka "šīs mašīnas glābj dzīvības".
Klātesot Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza vadībai, arhitektiem un būvniekiem, zoodārzā topošajā Vides izglītības centrā atzīmēti spāru svētku.
Ukrainā mājās no gūsta atgriezies un valsts apbalvojumu saņēmis robežsargs Romāns Gribovs, kurš kara sākumā Čūsku salas aizstāvju vārdā atteicās izpildīt Krievijas okupācijas spēku pavēles un veltīja krievu karakuģim tagad jau par leģendāru kļuvušo novēlējumu.
Čehijā, Dvūrkrāloves zooloģiskajā dārzā piedzimis Austrumāfrikas melnā degunradža mazulis. Tas nosaukts par Kijivu, tā godinot Ukrainas galvaspilsētu un Ukrainas varoņus.
Ikvienam, kurš ievedis Latvijā bezsaimnieku dzīvniekus no Ukrainas, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta vai Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Lai ievestie suņi un kaķi neapdraudētu pašmāju dzīvniekus un iedzīvotāju veselību, Ukrainas bēgļu dzīvniekiem ir jāievēro karantīna.
Otrdien, 15. martā, dienas vidū Žīguru meža masīvā lācis uzbruka "Latvijas Valsts mežu" darbiniekam. Dzīvnieks vīrietim iekoda kājā, vēstīja Latvijas Radio.
Šo pavasari jūras ērgliene Milda ligzdā Durbē sagaida kopā ar K kungu – tā putnu draugi iesaukuši jauno ērgļu tēviņu, kurš sāka aplidot Mildu pēc tam, kad pērn ligzda piedzīvoja dramatiskus notikumus.
Pēdējo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza 1928. gada 11. novembrī. Kas kļuva par tā kavalieriem, un kādēļ pēc tam apbalvojumu nevienam vairs nepiešķīra?
1919. gada oktobrī bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai. Pavērsiena punkts kaujās bija 11. novembris, kad Latvijas armija atbrīvoja Pārdaugavu un Rīgu. Bet vēl divas nedēļas karavīri cīnījās ar Bermonta spēkiem.
Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas izteikumi, ka Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz ārējām robežām nelegālās imigrācijas plūsmu apturēšanai, neietekmēs šo procesu uz Latvijas robežas. Tā Latvijas Televīzijai atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
Alūksnes slimnīca Covid-19 pacientus varēs uzņemt tikai no 1. novembra, jo tā vēl nav pielāgota.
Pēc vairāku diennakšu izsekošanas abi Vidzemē sirojošie lāči naktī uz pirmdienu, 18. oktobri, iemidzināti un aizvesti katrs uz citu nomaļu meža masīvu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Elīna Ezeriņa.
Abi pusaugu lāči, kuri terorizēja iedzīvotājus Valkas novadā, pārvietojušies uz kaimiņu novadu un tagad siro Smiltenes pusē.
19. gadsimta kuģa vrakam, ko nesen atrada Daugavgrīvas pludmalē, piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Šādu lēmumu pieņēmusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tuvākajā laikā atraduma vietu izpētīs ar ģeoradaru. Tas ļaus spriest par vraka patieso izmēru un lemt, kā rīkoties tālāk.
Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atsaukt savus karavīrus no miera misijas Āfrikas valstī Mali, ja šīs valsts vadība īstenos savu nodomu izmantot Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” pakalpojumus.
Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, zinātnieki sākuši pētīt dziļjūru Latvijas ekonomiskajā zonā, lai saprastu kādas bioloģiskās daudzveidības bagātības tur ir. Plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus - smilšu un akmeņu sēkļus – vairāk nekā 4000 kvadrātkilometru platībā.
Narkomānu un cigarešu kontrabandistu bieds – dienesta suns Darvins – palīdz policistiem veikt reidus skolās, lai pārbaudītu, vai jaunieši nav apreibinošo vielu iespaidā, kā arī lai novērstu tabakas izstrādājumu un narkotiku izplatību mācību iestādēs.
Noslēgušās gada lielākās militārās mācības "Namejs", un tagad komandieriem dots laiks izanalizēt, kas nepieciešams, lai pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējas un valsts aizsardzības plānu. Bet viens jau tagad ir skaidrs – trenējoties apdzīvotās vietās, būs jāizvieto papildu personāls, lai brīdinātu iedzīvotājus.
Lai saglabātu ziņas par Salaspils kodolreaktoru, ko iedarbināja 26. septembrī pirms 60 gadiem, tapusi 360 grādu virtuālā tūre, kas vedina apskatīt šo zinātnes būvi. Tas ir ceļojums vēsturē, kas sākās 1958. gadā, kad pieņēma lēmumu par reaktora celtniecību Latvijā. Reaktora darbības laiks parādīts fotogrāfijās, video un audio ierakstos, kā arī faktu lapās.
26. septembrī apritēs 60 gadi kopš zinātnes vajadzībām sāka darboties Salaspils kodolreaktors. Pirms tam nekas tamlīdzīgs Baltijā nebija celts. Viens no tiem, kas piedalījās kodolreaktora tapšanā, bija Valdis Gavars. Par galveno inženieri Salaspils reaktorā viņš nostrādā 32 gadus. Lai gan reaktors klusē jau 23 gadus, tas joprojām nav demontēts.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Pēteris Džeriņš, Jurijs Ješkins pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā, lai ledāju valstībā turpinātu iesāktos pētījumus. Pandēmija bija apturējusi lielu daļu pasaules zinātnisko ekspedīciju uz polārajiem reģioniem.
Apvienotās Nācijas (ANO) bija pirmā organizācija, kas atvēra durvis Latvijai uzreiz pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. 17. septembrī pie ANO mītnes Ņujorkā pirmo reizi svinīgi pacēla Latvijas karogu un Latvija pēc 50 gadu okupācijas atgriezās pasaules valstu saimē.
18 gadus Afganistānā, lai atbalstītu vietējos drošības spēkus, bija arī Latvijas karavīri, kuri uzskata, ka tur gūtā pieredze ir neatsverama. Tā bija lielākā un apjomīgākā starptautiskā operācija, kur piedalījušies Latvijas armijas karavīri. No 2003. gada līdz šim gadam uz Afganistānu nosūtīti 2824 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji. Latvijas karavīri darbojās vairākās bāzēs. Mājās neatgriezās četri karavīri. Vēl vairāki guva ievainojumus.
Septiņas organizācijas, tostarp latviešu apvienības ārvalstīs, nodibinājušas latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. Tās uzdevums būs padarīt Lestenes leģionāru brāļu kapu kompleksu un baznīcu par vienu no Latvijas neatkarības izcīnīšanas un valstiskās identitātes simboliem. Biedrība veicinās arī vēstures notikumu izzināšanu.
Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Gareckis intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēris, ka baltkrievu neatkarīgie žurnālisti ir apņēmības pilni turpināt darbu, neraugoties uz Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto spiedienu.
Covid-19 pandēmijas laikā sarucis gadījumu skaits, kad sievietes, kuras ārzemēs piedzīvojušas emocionālu un fizisku vardarbību, cīnās par tiesībām bērniem atgriezties Latvijā. Tomēr speciālisti prognozē, ka, tiklīdz robežas būs pilnībā vaļā, to skaits pieaugs. Vienlaikus Tieslietu ministrijā (TM) norādīja, ka vairumā gadījumu vecāki nepietiekami ātri reaģē, kas ievērojami sarežģī bērna atgūšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
